Elektroskūteri ir iemantojuši plašu popularitāti daudzviet pasaulē, tostarp Parīzē, Madridē un Londonā, kur jau 30% iedzīvotāju izmanto šīs ierīces savos ikdienas maršrutos privāto automašīnu vietā, bet 27% tos izmanto nokļūšanai uz un no sabiedriskā transporta pieturas, liecina “Forbes.com” publicētie dati.
Arī Latvijas ielās elektroskūteri parādās aizvien biežāk, tāpēc mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši praktiskus padomus, kā izvēlēties sev piemērotāko braucamo un kā ar to pārvietoties droši.
Dažādos avotos minētā informācija liecina, ka pasaulē elektroskūteri tiek atzīti par vienu no dabai draudzīgajiem pārvietošanās līdzekļiem, kas īpaši piemērots tieši urbānajai videi. Iemesls? Tie ikdienā gan palīdz risināt samilzušos sastrēgumu jautājumus lielpilsētās, gan arī veicina “zaļāka” pārvietošanās veida kultūras iedibināšanu sabiedrībā, aizvietojot pārvietošanos ar automašīnu vai sabiedrisko transportu.
“To, ka elektroskūteru popularitāte strauji palielinās redzam ikdienā. Piemēram, lai arī BITES piedāvājumā tie iekļauti salīdzinoši nesen, ik nedēļu tiek pārdoti vairāki desmiti ierīču, turklāt to pieprasījums turpina konstanti palielināties. Iemesls? Elektroskūteri atšķirībā no citiem modernajiem pārvietošanās līdzekļiem, piemēram, pabalansējošajiem skūteriem, nodrošina lielāku mobilitāti pilsētvidē, tostarp ļauj ērti apbraukt sastrēgumus,” norāda BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.
Ņemot vērā daudzveidīgo elektroskūteru piedāvājumu tirgū, BITES tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši praktiskus padomus, ko ir vērts ņemt vērā, iegādājoties šādu ierīci. D. Dembovskis gan uzsver, ka elektroskūteri ir pilntiesīgi satiksmes dalībnieki, tādēļ to vadītājiem ikdienā ir jāpievērš vērība arī satiksmes drošībai, kuru ietekmē ne vien pārvietošanās kultūra, bet arī izvēlētā braucamrīka atbilstība videi un vadītāja prasmēm.
Tehniskajai specifikācijai ir nozīme
Izvēloties elektroskūteri, jāpievērš uzmanība vairākiem kritērijiem, bet īpaši – akumulatora jaudai, ierīces svaram, bremžu sistēmai, kā arī riepu veidam un izmēram.
Vienkāršākos modeļos, piemēram, “Segway Ninebot ES1”, iestrādāti akumulatori ar 500 vatu jaudu kas sniedz iespēju pievarēt zemāka pacēluma reljefus, taču nodrošina ātrumu tikai līdz 20 km/h, ko var palielināt par 5 km/h, pievienojot papildu akumulatoru. Papildu akumulators ļauj arī palielināt maksimālo distanci, ko var veikt ar ierīci bez uzlādes no 30 km līdz 45 km.
Turpretim ierīces ar 750-1000 vatu akumulatora jaudu, piemēram, “Xiaomi MiJia M365” un “Segway Ninebot ES2, ir piemērotas braukšanai pa stāvāku ceļu, turklāt spēj attīstīt braukšanas ātrumu līdz pat 25-35km/h. Tiesa, pirmajai nav iespējas pievienot papildu akumulatoru, tāpēc maksimālais attālums, ko ar to var veikt, ir 30 km.
“Jāpiebilst, ka elektroskūtera akumulatora darbības ilgumu ietekmē ne tikai tā jauda un nobrauktais attālums, bet arī vadītāja svars, augums, vēja ātrums, ceļa segums un reljefs, kā arī tas, cik reižu vadītājs ir apstājies un uzsācis braukšanu. Tādēļ lietotāju ērtībai elektroskūteriem ir izstrādātas īpašas mobilās aplikācijas, kurās atkarībā no ierīces modeļa var sekot līdzi ne vien nobrauktajam attālumam, braukšanas ātrumam u.c. parametriem, bet arī akumulatora uzlādes līmenim. Atsevišķiem modeļiem aplikācijā iestrādāta arī kruīza kontroles funkcija, kas ir īpaši ērta, braucot garākus ceļa posmus,” skaidro BITES pārstāvis.
Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka daudz lielāka nozīme par akumulatora jaudu ir ierīces bremžu sistēmai. Pierādīts, ka, izmantojot tikai aizmugurējās bremzes, ierīce var saslīdēt un vadītājs var zaudēt pār to kontroli. Tādēļ eksperti iesaka izvēlēties elektroskūteri, kuram ir gan priekšējās, gan aizmugurējās bremzes.
Lielākai stabilitātei uz ceļa ieteicama ierīce ar lielāka izmēra pumpējamām riepām, kas ir īpaši piemērotas braukšanai pa nelīdzenām ceļa virsmām, jo nodrošina lielāku amortizāciju. Savukārt, ja ikdienā vairāk sanāk braukt pa asfaltu, praktiskāka būs ierīce ar nepumpējamām riepām, kuras grūtāk sabojāt, uzbraucot uz naglas, asāka akmens u.tml.
Vienlaikus būtiski pievērst uzmanību elektroskūtera svaram, kas ir vidēji 12 kg. Ērtāk vadāmas un pārnēsājamas noteikti ir vieglākas ierīces. Taču, smagākas ierīces ir stabilākas, jo to vadāmību mazāk ietekmē dažādi ārējie faktori, piemēram, vējš.
Drošība vienmēr pirmajā vietā!
Ņemot vērā, kādu ātrumu spēj attīstīt elektroskūteri, eksperti aicina to vadītājus pievērst uzmanību arī ceļu satiksmes drošības jautājumiem, piemēram, ņemt vērā, ka pašlaik ar šīm ierīcēm atļauts braukt tikai pa ietvi un velo celiņiem, kā arī tie elektroskūteri, kuri spēj attīstīt ātrumu, kas lielāks par 25 km/h, ir jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
“Braucot ar elektroskūteri, vienmēr jāpiedomā, vai apkārt ir pietiekami liela drošības zona pašam un vai esi atstājis pietiekami lielu drošības zonu arī citiem. Ja tuvojas potenciāla bīstamība, piemēram, krustojums, vārtrūme, gājēji, ir jāsamazina ātrums, jo bieži vien citi satiksmes dalībnieki var veikt neparedzētas darbības. Piemēram, gājēji var aizskatīties un bez brīdinājuma mainīt kustības virzienu. Šīs ikdienišķās situācijas un riskus ir jāspēj laikus paredzēt,” tā CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.
Savukārt D. Dembovskis uzsver, ka, uzsākot braukšanu ar elektroskūteri, ir jāpārbauda riepu kvalitāte un spiediens. Bet braukšanas laikā ir jāuzmanās no nelīdzenām ceļa virsmām, ceļa norobežojumu barjerām, lieliem akmeņiem, bedrēm, kā arī peļķēm, kas rada papildu drošības riskus, jo zem tām var slēpties bedres, kā arī jāņem vērā tas, ka slapjas riepas slīd vairāk. Tāpat tiek atgādināts, ka elektroskūteri nav ieteicams izmantot negaisa laikā.
Eksperti aicina elektroskūteru vadītājus parūpēties par personisko drošību, izmantojot ķiveri, cimdus, ceļgalu un elkoņu aizsargus.
Domājot par elektoskūteru iekļaušanu Latvijas ceļu satiksmē, ir jāņem vērā Eiropas valstu pieredze. Ārzemēs šie braucamrīki tiek pielīdzināti velosipēdistiem vai gājējiem. Bet ir valstis, kurās ar tiem atļauts braukt tikai pa ceļa braucamo daļu kopā ar automašīnām.
“Elektroskūteru vadītāji ir mazāk aizsargātā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, tāpēc regulējumam to iekļaušanai ceļu satiksmē vairāk jāattiecas uz braucēju pašu aizsardzību, nevis otrādi,” secina J. Teteris.
30% no kā? No pilsētas iedzīvotājiem?