Iekļūšana ceļu satiksmes negadījumā rada stresu un bieži arī nezināšanu, kā rīkoties tālāk. Parasti pēc iekļūšanas negadījumā seko telefona zvans. If Apdrošināšana veica aptauju, lai noskaidrotu, kam negadījumā iekļuvušie autovadītāji zvana visbiežāk, protams, ar piebildi, ka negadījumā nav cietuši cilvēki.
If Apdrošināšanas aptaujā tika noskaidrots, ka autovadītāji visbiežāk pēc negadījuma zvanītu policijai (26%). Savukārt 23% no aptaujātajiem uzreiz pēc avārijas steidz sazināties ar apdrošinātāju. Tāds pats skaits respondentu (23%), pašam pirmajam zvanītu savam dzīvesbiedram. 7% respondentu vispirms sazinātos ar vecākiem. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem pēc iekļūšanas negadījumā tieši vecākiem zvanītu visbiežāk. Savukārt 3% no visiem aptaujātajiem sazinātos ar darba devēju, bet 5% padomu jautātu draugiem. Tikai 5% no aptaujātajiem atzina, ka nezvanītu nevienam un ar situāciju tiktu galā vieni paši.
Vīriešiem un sievietēm atšķirīgi paradumi
Atšķiras tas, kam biežāk zvanītu sievietes, bet kam – vīrieši. Tikai 19% no aptaujātajiem vīriešiem atzina, ka zvanītu savai dzīvesbiedrei, lielākā daļa zvanītu policijai vai apdrošinātājam. Sievietes pēc negadījuma kā pašam pirmajam visbiežāk zvanītu vīram vai dzīvesbiedram (27%). Nav noslēpums, ka sievietēm sākotnēji nepieciešams emocionāls atbalsts un iespēja konsultēties. Kad nepieciešamā informācija ir apkopota, un zināms, kā rīkoties tālāk, tad seko zvani apdrošinātājam, policijai vai kādam citam.
Kā rīkoties iesaka speciālisti?
If Apdrošināšanas Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa atzīst, ka nav viena pareizā risinājuma, kā jārīkojas pēc ceļu satiksmes negadījuma. Rīcība atšķirsies, atkarībā no negadījuma smaguma un iesaistīto transportlīdzekļu skaita.
Ja negadījumā kāds ir cietis, svarīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112. Ja negadījums nav smags, tajā nav cietušo, iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi un nav bojāta trešās personas manta, tad vadītāji var aizpildīt saskaņoto paziņojumu. To var izdarīt arī mobilajā aplikācijā. “Ja automašīnām nepieciešams nobraukt brauktuves malā, lai aizpildītu saskaņoto paziņojumu, to var darīt. Pirms tam gan ieteiktu uzņemt fotogrāfijas, parādot notikuma vietas kopskatu, nevis tikai bojājumu tuvplānus,” stāsta Līga Bērziņa. Kad saskaņotais paziņojums aizpildīts, par negadījumu jāziņo apdrošinātājam.
“Ja par negadījuma apstākļiem vadītāji nespēj vienoties, jāzvana policijai. Bieži pieļauta kļūda – vadītāji izkustina automašīnas, pirms policija ierodas notikuma vietā, apgrūtinot policijas darbu noteikt precīzus negadījuma apstākļus,” situāciju apraksta Atlīdzību daļas vadītāja.
Ceļu satiksmes negadījumu iemesli – bieži pašu braucēju neuzmanība
If Apdrošināšanas iepriekš veiktajā aptaujā 71% no autovadītājiem paši atzina, ka braucot ir nodarbināti ar blakus lietām, kas var novērst uzmanību. Visbiežāk autovadītāji pie stūres ēd vai lieto telefonu bez brīvroku sistēmas, tāpat daudzi klausās skaļu mūziku. Šādas nodarbes ne vien novērš uzmanību no ceļa, bet lēnāks kļūst vadītāja reakcijas laiks, un vairākas reizes palielinās risks iekļūt avārijā.
Aptauju If Apdrošināšana veica sadarbībā ar veica pētījumu kompānija „Inspired UM“, tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu.
Nē, nevis kaut kāds atbalsts vajadzīgs. Zvana vecim, jo nezin kam zvanīt.
Tās kuras bija avārijā, tās zvana pareizi.
Lūk arī statistika. Sievietes ir glupākas. Tās grūtāk orientējas ekstremālās, negaidītās situācijās, jo miljoniem gadu evolūcija tās iekārtoja kā bērnu audzinātājas un pavarda turētājas. Bet veči klimta apkārt, medīja, zvejoja, karoja. Tāpēc viņi ir elastīgāki dažādām izmaiņām. Tas, kā tagad bābas uzvelk bikses, iet uz darbu, brauc ar mašīnām, nepadara viņas par vīriešiem. Un evolūcija nenotiek 50 gadu laikā.
Piebilde:
Tieši tāpēc mēs viņas mīlam. Viņas, glupiņas, nevis gudrus večus.
Tā gluži nevar teikt. Sieviešu dzimumam kā tādam arī dzīvnieku pasaulē ir pavisam citas funkcijas, kas dod tām dažus ierobežojumus un arī dažas priekšrocības.