Jelgavā plāno būvēt jaunu tiltu 4

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz jauna tilta būvniecību Jelgavas ziemeļu daļā, vienlaikus paredzot, ka tādā veidā tiks skarti 56,8 hektāri "Natura 2000" aizsargājamās teritorijas.

VARAM informē, ka pašvaldība iecerējusi tilta būvniecību pār Lielupi un Driksas upi, kā arī pieslēguma esošajām ielām izbūvi Jelgavas pilsētas ziemeļu daļā. 

Ar to paredzēts nodrošināt papildus šķērsojumu pār Lielupi un Driksas upi, savienojot Jelgavas pilsētas ziemeļu daļas teritorijas - Loka maģistrāles transporta mezglu ar izbūvējamo Atmodas ielu - un nodrošinot to sasaisti ar valsts un reģionālās nozīmes ceļiem. 

Tilts būšot paredzēts autotransporta satiksmei, pa to būtu atļauta arī gājēju pārvietošanās un velosipēdu kustība. Plānotā tilta un pieeju izbūves kopgarums ir aptuveni 1376 metri.

Ministrija uzskata, ka tilta būvniecība ir vienīgais risinājums, lai nodrošinātu gan pašreizējās, gan prognozētās Jelgavas pilsētas satiksmes organizācijas vajadzības, jo nav cita risinājuma kā nodrošināt abos Lielupes krastos esošo Jelgavas pilsētas ziemeļu teritoriju efektīvu savienošanu un attīstību, vienlaikus atslogojot pilsētas centru no pieaugošās transporta intensitātes. 

Būvniecības nepieciešamību pamatojot arī apstāklis, ka Jelgavas pilsētu šķērso Lielupe un Driksas upe, bet upju krastos izvietoto Jelgavas pilsētas daļu savienošanai ir tikai divi transporta koridori caur pilsētas centru - pa esošo tiltu pār Lielupi un Driksas upi, un pa pilsētas dienvidu apvedceļu, bet nav maģistrāla savienojuma, lai nodrošinātu transporta, tai skaitā tranzīta, plūsmu pilsētas ziemeļu daļā. 

"Ziemeļu šķērsojums ir nozīmīgs iztrūkstošs Jelgavas pilsētas maģistrālā ielu tīkla fragments, kura trūkums kavē pilsētas attīstību un pārslogo ar autotransportu pilsētas centru," uzskata ministrijā.

Kā viens no alternatīviem risinājumiem pilsētas centra atslogošanai no satiksmes kopš 2010.gada ir ieviests kravu transporta tranzīta caur pilsētu aizliegums, tomēr aizlieguma darbības laikā pilsētas transporta koridora pārslodzes problēmas nav izdevies atrisināt, norāda ministrijā.

Tomēr tilta būvniecība aptuveni 730 metrus garā posmā skartu arī "Natura 2000" teritoriju. Ministrija skaidro, ka atļaut "Natura 2000" teritoriju ietekmēšanu var tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

Šīs intereses ir, piemēram, veselības aizsardzība, sabiedrības drošība vai vides aizsardzība. Vienlaikus to drīkst veikt tikai tad, ja ir paredzēti visi nepieciešamie kompensējošie pasākumi, lai nodrošinātu "Natura 2000" teritoriju tīkla aizsardzību un saglabāšanu.

"Projektam būs negatīva ietekme uz "Natura 2000" teritorijas integritāti jeb viengabalainību un tā īstenošanas rezultātā tiks būtiski samazinātas un negatīvi ietekmētas putnu sugām piemērotas dzīvotnes. Piemērotu dzīvotņu platību samazinājums negatīvās ietekmes dēļ skars 26% jeb 56,8 hektārus no Dabas lieguma I teritorijas kopējās platības," atzīst ministrija. 

Negatīvā ietekme izpaudīsies kā putniem piemērotu dzīvotņu zudums, kvalitātes pasliktināšanās un traucējumu, piemēram, trokšņu, palielināšanās. Summējoties ar pastāvošajiem negatīvajiem faktoriem, galvenokārt teritorijas aizaugšanu, rezultātā var ievērojami sarukt vai atsevišķām sugām izzust ligzdošana šajā teritorijā. 

Būvniecībai nebūs būtiska negatīva ietekme uz teritorijā sastopamiem biotopiem, augu un bezmugurkaulnieku sugām, tomēr tā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un tajos mītošajām bezmugurkaulnieku sugām. 

"Nelabvēlīgā ietekme izpaudīsies kā būvniecības darbu radītā traucējuma sekas, kuru novēršana iespējama piecu līdz desmit gadu laikā, kā arī tilta trases radītā noēnojuma ietekme visā satiksmes pārvada ekspluatācijas laikā," norāda VARAM.

Tomēr, lai kompensētu putniem piemērotu dzīvotņu zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi tām pašām putnu sugām, kuras tiks ietekmētas līdz ar tilta būvniecību, VARAM sola izveidot kompensējošās palienes zālāju platības dabas lieguma teritorijas robežas, kurās jau šobrīd ir līdzvērtīgs palieņu zālāju biotops vai pastāv iespēja nodrošināt līdzvērtīga palieņu zālāja biotopa izveidošanos.

Kopumā "Natura 2000" teritoriju paredzēts paplašināt ar trīs kompensējošām teritorijām kopējā platībā 55,69 hektāri.

Šīs kompensējošās teritorijas plānotas Driksas upes kreisajā krastā uz ziemeļiem un uz dienvidiem no tilta būvniecības vietas, kā arī Iecavas upes kreisajā krastā.

Tilta būvniecības negatīvās ietekmes un kompensējošo pasākumu efektivitātes monitoringa pasākumus plānots sākt jau divus gadus pirms būvniecības un turpināt desmit gadus pēc tās īstenošanas.

To skaitā paredzēts veikt putnu ligzdošanas uzskaiti pavasara un rudens migrāciju laikā divus gadus pirms pasākumu ieviešanas, to laikā un desmit gadus pēc to ieviešanas. Savukārt informāciju par zālāju biotopu izveidošanos kompensējošās platībās paredzēts reģistrēt būvniecības uzsākšanas laikā un atkārtoti pārbaudīt pēc piecu gadu un desmit gadu periodiem, apgalvo VARAM.

Zālāju biotopu monitorings paredzēts arī, lai novērtētu biotopu aizsardzības stāvokli Dabas liegumā un izvērtētu ietekmi samazinošo pasākumu sekmes, kā arī, lai novērtētu būvniecības darbu un tilta radītā noēnojuma ietekmi uz zālāju biotopiem. 

Ziņojumā izskatīti arī trīs iespējamie alternatīvie risinājumi, lai daļēji pārdalītu un novirzītu transporta plūsmu no pilsētas centra pa alternatīviem maršrutiem, tai skaitā, divi risinājumi papildus apvedceļa būvniecībai uz dienvidiem no pilsētas, kā arī Platones-Rūpniecība ielas savienojuma izveide.

Tomēr secināts, ka satiksmes organizācijas problēmas alternatīvie varianti risinātu tikai daļēji.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka, lai atslogotu pilsētas centru no satiksmes, jau kopš 1976.gada Jelgavā tiek plānots izbūvēt apvedceļu un Ziemeļu tiltu pār Lielupi.

Plānotais pārvads, kā arī neizbūvētais Atmodas ielas posms, ir nozīmīgi Jelgavas maģistrālā ielu tīkla fragmenti, kuru būvniecības nepieciešamība tika identificēta jau 1959.gadā, iekļaujot šāda transporta koridora izbūves plānu Jelgavas ģenerālplānā.

Pēc 1959.gada izstrādātajos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, tajā skaitā, aktuālajā Jelgavas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, attīstības programmā, kā arī teritorijas plānojumā, paredzētās darbības teritorija konsekventi tiek identificēta kā teritorija transporta infrastruktūras attīstībai, saglabājot trases koridoru brīvu no cita veida apbūves, tādēļ šajā vietā plānotais transporta koridors ir izbūvējams, neveicot pārkārtojumus esošās dzīvojamās, publiskās vai rūpnieciskās apbūves struktūrā.