Ministrija noliedz, ka klimata plāns paredz nodokļu kāpumu automašīnām 11

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam (NEKP 2030) neparedz nodokļu kāpumu automašīnām, aģentūrai LETA uzsvēra Ekonomikas ministrijā (EM).

Atsaucoties uz laikrakstā "Neatkarīgā" publicētā, ka EM sabiedriskajai apspriešanai nodotais NEKP2030 paredz automašīnas padarīt par bagātnieku privilēģiju, partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) aģentūrai LETA pauda, ka ministrijas piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas.

EM informēja, ka plāns iezīmē dažādu pasākumu kopumu, kam jāveicina transporta sektora emisiju samazinājumu. Šobrīd plāns ir vēl izstrādes stadijā un turpinās konsultācijas ar sabiedrību, kā arī ir uzsākta plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata apspriešana. Plānā ietvertie priekšlikumi iezīmē rīcības virzienus, pie kuriem vēl detalizēti strādās attiecīgās nozares ministrijas, gatavojot izmaiņas normatīvajos aktos.

"NEKP2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Plānā ietverti priekšlikumi dažādās jomās, t.sk. energoefektivitātes, elektroenerģijas un transporta sektorā, enerģētiskās drošības, infrastruktūras un enerģijas tirgu jautājumos, atkritumu apsaimniekošanā un citās," stāstīja EM..

NEKP2030 sākotnējā redakcija ir izvietota EM mājaslapā, bet sanāksme plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata apspriešanai paredzēta novembra sākumā. Plāna iesniegšana izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē paredzēta novembra otrajā pusē.

Vienlaikus EM norādīja, ka transporta sektors Latvijā veido ap trešdaļu no kopējā enerģijas galapatēriņa un 78% no kopējā naftas produktu galapatēriņa, un tikai niecīga daļa - ap 3% no transporta enerģijas nav saražota no fosilajiem resursiem.

"Transporta sektorā Latvija šobrīd pilnībā ir atkarīga no fosilo energoresursu importa no trešajām valstīm. Transporta sektors ir lielākais CO2 emisiju avots Latvijā. Latvija ir apņēmusies īstenot CO2 samazināšanas mērķi un papildus tam transporta sektors rada būtisku gaisa piesārņojumu pilsētās, kas kaitē cilvēku veselībai. Līdz ar to risinājumi transporta sektorā klimata mērķu sasniegšanai būs vitāli svarīgi, kur konkrētos pasākumus būs jāmeklē līdzsvarojot iedzīvotāju, ekonomikas, transporta, klimata pārmaiņu ierobežošanas, vides un veselības aspektus," skaidroja ministrijā.

Tāpēc plānā piedāvāti risinājumi, kā veicināt tādu transportlīdzekļu un degvielu izmantošanu, kas veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētās un mazina atkarību no fosilo resursu piegādēm vai dažādo tās. Tas ietver gan elektromobiļu izmantošanas veicināšanu, gan zaļās gāzes jeb biometāna izmantošanu transportā. Arī citām alternatīvajām degvielām paredzēti dažādi veicināšanas pasākumi vai to izvērtējums, ko citastarp paredz arī Eiropas Savienības tiesību akti un kas vienlaikus var dot ieguldījumu vairāku plāna mērķu sasniegšanā. Plānā skarti arī pasākumi sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai.

EM informēja, ka NEKP2030 kopējie mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu; stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Ministrijā atgādināja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārvaldību enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizstrādā šāds plāns un jāiesniedz tas Eiropas Komisijā līdz 2019.gada 31.decembrim. Plāna pirmo redakciju EM izstrādāja un iesniedza izvērtēšanai Eiropas Komisijā jau 2018.gada decembrī. Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas iesniegtā plānu projektu un sniedz rekomendācijas par tajos iekļautajiem pasākumiem.

Šāds plāns ir jāizstrādā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tas būs galvenais dokuments Latvijas ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai.