Visi komentāri - Nosauc “trīs transporta vaļus” siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

Nosauc “trīs transporta vaļus” siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai 23

 

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

SM | 20.februāris 2020 11:10

Lai klimatneitrālas ekonomikas veicināšana transporta sektorā notiktu iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā, Satiksmes ministrija (SM) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz “trīs transporta vaļiem” - sabiedriskā transporta tīkla, mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību.

“Klimata mērķi jāsasniedz iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā,” tā šodien Ilgtspējīgas attīstības komisijā, prezentējot SM ieceres par plānu 2021.–2030. gadam samazināt SEG emisijas, informēja SM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns. “Mūsu mērķis ir radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu un arī atstātu pozitīvu ietekmi uz tādiem aspektiem, kā tīrāks gaiss pilsētās un labāka veselība iedzīvotājiem. Tādā veidā “trīs transporta vaļi” rada nosacījumus iedzīvotāju paradumu maiņai,” skaidro Butāns.

Pirmkārt, nozīmīgākais punkts ir sabiedriskā transporta tīkla attīstība, uzsvaru liekot uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, tostarp iekļaujot arī tādas aktivitātes kā peronu izbūve, jaunu vilcienu iegāde, stāvparku izveide un citi pasākumi. Otrkārt, attīstot veloceļus, plānots veicināt mikromobilitāti jeb cilvēku vēlmi pārvietoties ar kājām un velosipēdu.

“Abi galvenie punkti ir orientēti uz konkrētiem transporta infrastruktūras uzlabojumiem sabiedriskā transporta un velosatiksmes jomā, pie kuriem ministrija jau strādā. Tāpēc arī “trīs transporta vaļu” būtība ir, nevis radīt iedzīvotājiem finansiālu slogu, bet tieši pretēji – valsts un pašvaldību pusē radīt tādus risinājumus, kas iedzīvotājiem būtu ērti un līdz ar to motivējoši,” skaidro Butāns. 

Treškārt, atbalstāma ir videi draudzīgāka autotransporta izvēle. Būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei 50% apmērā, tādējādi veicinot satiksmē, īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG). “Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk CO2 nekā dīzeļdegviela,” stāsta Butāns. “Savukārt, elektromobilitātes attīstība valstī tiek veicināta ar bonusiem elektrisko automašīnu lietotājiem, kam nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, reģistrācija un speciālas nozīmes numura zīme ir bez maksas, var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, vairākās stāvvietās Rīgas un Liepājas centrā var novietot bez maksas un tiek subsidēts tarifs nacionālajā uzlādes tīklā.”

Transporta sektors ir viens no galvenajiem SEG emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā apjoma. Virs transporta ir tikai enerģētika – ar 35,4% SEG emisijām. Ievērojams apjoms SEG emisiju ir arī lauksaimniecībā - 24,6%. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod tikai 6,5% un atkritumu apsaimniekošana - 5 %.

 
Visi komentāri
 
janka 20.februāris 2020 11:36
7 0 Atbildēt

lūdzu - sākam ar pietiekami lielu parkingu laukumu izveidi pie dzelzsceļa stacijām.

Liga 20.februāris 2020 13:37
2 2 Atbildēt

Un ko darīt pensionārien un invalīdiem ar pārvietošanās grūtībām?Tā mašīnīte ir vienīgā iespēja tikt sabiedrībā! Varbūt dāvināsiet elektromobīļus, jo ar 120eu mēnesī diez vai izdosies sakrāt.

Asterix 20.februāris 2020 13:55
8 1 Atbildēt

Džeki ieraudzījuši piķi, kuru var ieraut nāsīs! Tie pensionāri un parastais darba cilvēks viņus neinteresē. Tāpat mūsu klerki pilnīgi nesaprot globālos procesus un no kurienes tai pīlei pleznas dīgst!

Krotow 20.februāris 2020 17:51
1 1 Atbildēt

Ar tādiem mēneša ienākumiem mūsdienās atliek nopirkt zārku un doties uz tuvāko kapsētu.

Pļurkt 23.februāris 2020 13:02
0 0 Atbildēt

Pliks zārks (tāds no kura neveļas ārā miroņi) maksā vairāk!!

Asterix 20.februāris 2020 13:51
3 0 Atbildēt

Tas ir baigi forši! Kur tam visam raus naudu, ja pat fotoradariem nepietiek?

Pļurkt 20.februāris 2020 16:28
1 3 Atbildēt

Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod tikai 6,5%

----------------------------

Ar to arī vajadzēja sākt!!!

Latvānijā es domāju ka i 1% nav no rūpniecības, jo kā tādas rū0pniecības vairs nav!!! Visa ir iznīdēta un vēl joprojām TIEK NĪDĒTA!!

imzz 20.februāris 2020 18:02
3 0 Atbildēt

Nīdēta, kā tad. Tikai kādā veidā. Celulozes rūpnīcu gribēja būvēt, bet iedzīvotāji brēca , ka nevajag piesārņojumu, gribam zaļo ilgtspēju. Ar minerālvates rūpnīcu Ogrē tas pats. Liepājas metalurga gals pienāca galvenokārt ķīniešu dempinga cenu uz tēraudu dēļ. Ne jau velti līkie atkratījās no tā biznesa. Ne jau Latvija izņēmums, arī briti tērauda rūpnieki gribēja valsts atbalstu.

Kas attiecas uz PSRS laika krāmiem mikrobusu Latvija un radio VEF-12, u.c. tad tie atklātā tirgū neizturētu nekādu konkurenci.

msh 20.februāris 2020 19:04
3 0 Atbildēt

Tu piemirsi ka pēdējo naglu metalurga zārkā iedzina OIK - par cik metalurgs ne pārāk sen atpakaļ bija pārgājis uz elektrokausēšanas krāsnīm...

raimondsm 21.februāris 2020 9:29
0 0 Atbildēt

Metalurģijai konkurenci sastāda arī tehnoloģiju attīstība, piemēram, stiklašķiedras armatūra - nerūsē, vieglāka, termiskā izplešanās kā betonam, laiž cauri radioviļņus.

www.kurpirkt.lv/cena.php?q=st...+armat%C5%ABra

Krotow 20.februāris 2020 19:37
3 1 Atbildēt

PSRS plānveida ekonomikas ražotnes tirgus ekonomikā nav konkurētspējīgas. Ārpus brīvdabas cietuma ar dzeloņdrāšu sētu un ložmetējiem apkārt tās vienkārši pajuka. Slikti gan ka VEF u.c. rūpnīcu direktori nemeklēja iespējas kaut vai sākumā ņemt ražošanas pasūtījumus no rietumiem. Konkrēti VEF fināls pienāca, kad Bražis nogulēja korejiešu piedāvājumu. Ir reizes kad nacionālais krupis un slinkums vnk jānorij. Ja ne tad nu nekā.

Pļurkt 21.februāris 2020 13:24
0 3 Atbildēt

BEIDZ DIRST PAR LIETĀM NO KURĀM TEV NAV NE VISMAZĀKĀS SAJĒGAS!

raimondsm 21.februāris 2020 9:22
0 0 Atbildēt

Rūpniecība tiek iznīdēta, joprojām tiek nīdēta! Un tad, kad paprasa skolas fizikas pamatus, tad ir apsaukāšanās un mīnusi.

Tas sākās 1995.gadā. Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio - Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot.... Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.

Tas, ka "labie" skolnieki no grūtajiem uzdevumiem nevar noskrāpet no 2 lidz 5 punktiem vienkārši liecina par totālu līmena nopļurzāšanu. Lai tik vidējais neapvainojas, ka ar 2-3 no klases pastrādās ilgāk.

2.daļas 6.uzdevums.Konkursā „Erudīts” piedalījās astotās un devītās klases skolēni. Katra klase darba

noformēšanai saņēma 30 papīra loksnes. Katrs astotās klases skolēns saņēma

par 1 loksni mazāk nekā katrs devītās klases skolēns. Kopā 25 skolnieki.(10 punkti)

Lokšņu skaita apzīmēšana katram 9.klases skolēnam – 1 p.

Skolēnu skaita izteiksmes 8. un 9.klasei uzrakstīšana – 2 p.

Vienādojuma sastādīšana – 1 p.

Saucēju vienādošana un kvadrātvienādojuma iegūšana – 2 p.

Kvadrātvienādojuma atrisināšana – 2 p.

Nederīgās saknes atmešana – 1 p.

Otra prasītā lieluma aprēķināšana – 1 p.

x skolnieki 8.klasē (25-x)skolnieki 9.klasē, jo kopā 25 skolnieki

30/x loksnes katram 8.klases skolniekam, 30/(25-x) loksnes katram 9.klases skolniekam

katrs 8.klases skolnieks saņem par 1 loksni mazāk 30/x = 30/(25-x) -1

Labajā izteiksmes pusē vieninieku uzrakstam kā (25-x)/(25-x) un tad 30/x = (30-(25-x))/(25-x) tālāk

30/x = (5 + x)/(25 - x) sareizinam krustiski un dabū kvadrātvienādojumu x kvadrātā + 35x -750 =0

no tā x=15 15 skolnieki 8 klasē, tad 25 - 15 = 10 skolnieki 9.klasē, 30/15 = 2lapas un 30/10 = 3lapas

JautāJUMS 20.februāris 2020 17:03
4 0 Atbildēt

Varbūt sākam ar to ka maizi u.c. nevedam no viena Latvijas gala uz otru un atpakaļ. Nav ko novelt visu uz privāto transportu kā galveno vaininieku.

imzz 20.februāris 2020 18:19
6 0 Atbildēt

Sāk tā kā piegriezties tā demagoģija. Katru dienu pasaulē nāk klāt 220 000 cilvēku. Kamēr kādi 30% cilvēces vadās no principiem "redzi vagīnu ? bāz iekšā! " tikmēr nav nopietni runāt par "cilvēka ietekmes uz dabu" samazināšanu.

Visa ES rada tikai 10% pasaules siltumnīcas gāzu, Latvijas daļa būs mazāk par 1%.

Kāda jēga, ja mēs sevi maksimāli ierobežosim, nostāsimies uz pirkstgaliem un spiegsim falsetā: esam izdarījuši pareizo lietu ! Tas ir priekš kaķiem.

Krotow 20.februāris 2020 19:38
0 0 Atbildēt

Tavuprāt redzot, ka citi čurā trepju telpā, jāatmet ar roku un jādara tas pats?

imzz 21.februāris 2020 9:03
3 0 Atbildēt

Nu, re. Pieminēju demagoģiju, te jau ir.

Kas attiecas uz čurāšanu un kakāšanu, tad pasaules okeānus tieši kanalizācijas notekūdeņi piesārņo visvairāk, ne jau plastmasa.

Un par Baltijas jūrā rūsējošajām iprīta mucām un visu pārējo draņķību, kas guļ jūras dibenā, visi kārtīgi atkal aizmirsuši, jo tā, atšķirībā no plastmasas maisiņa , tak nav redzama.

raimondsm 21.februāris 2020 13:11
0 0 Atbildēt

Nu nav jau tā, ka to p...p jautājumu modernā demokrātija nemaz nerisinātu.

Krotow 20.februāris 2020 19:52
2 0 Atbildēt

Paredzu, ka sabiedriskā transporta PR uzlabošanai izdarīs tā, lai pēdējie atlikuši lauku iedzīvotāji no turienes aizietu. Paliks tikai lielsaimniecības un viesu mājas, kuru īpašnieki varēs atļauties elektroauto. Tad varēs attīstīt sabiedrisko transportu tikai pilsētās un stāstīt apkārt, cik viss ir labi.

Mikromobilitāte ir labi, ja ir infrastruktūra, pa kuru mikromobilizēties. Kā minimums - pareizi izplānoti un būvēti veloceliņi pilsētās un gar šosejām. Lai kaut vai aizbrauc uz Dāniju un Nīderlandi paskatīties, kā tas jādara.

Nez vai plānotāji šobrīd vispār apzinās, kādi ir valsts iedzīvotāju patiesie ienākumi, izmaksas un cik daudz dzīvo vietās, kur elektriskā auto uzlāde nav reāla? Pilsētu daudzstāvu rajoni kā piemērs. Kā būs ar elektrisko auto cenām? Elektroauto lietošanas izmaksas ir mazākas, tas tiesa. Taču kura banka būs ar mieru dot auto līzingu uz 8-10 gadiem ar cilvēcīgiem procentiem, bez nepaceļamas pirmās iemaksas un masveidā? Būs 10+ kEUR nodokļu atlaides elektroauto iegādei vienkāršajiem mirstīgajiem autobraucējiem? Nu nez. Tas kā pāreju uz ekoloģisku transportu pasniedz šobrīd, vairāk izskatās pēc attaisnotas pārvietošanās iespējas noņemšanas vienkāršajai tautai. Tad varbūt arī uzreiz pases noņemt un ieviest pierakstu dzīves vietā ar obligātu izziņu braukšanai starp pilsētu A un pilsētu B kā Ziemeļkorejā?

dons 20.februāris 2020 21:33
2 0 Atbildēt

Ja Latvijā kut kad tālā nākotnē būs kādi 10 %AUTO ar akumulatoru barošanu tad tiem vairs nebūs nekādu privilēģiju uz pilsēta infrastuktūru tas ir 100%

raimondsm 21.februāris 2020 9:16
0 0 Atbildēt
Pļurkt 21.februāris 2020 13:20
0 1 Atbildēt

Par NĪDĒTO rūpniecību te visi jūs variet mierīgi aizvērties, jo nedz sajēgas, nedz reālās pieredzes no tā visa nav pilnīgi nevienam!! Tik vien ir kā kārtējā gudra piršana sēžot dīvānā!

Es to esmu izbaudījis uz savas ādas!

raimondsm 22.februāris 2020 10:29
0 0 Atbildēt

Kāpēc citi nevarētu neko rakstīt par rūpniecību?

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

88 gados nebijis notikums: Volkswagen slēdz Drēzdenes rūpnīcu 20

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen šonedēļ pārtrauks darbu vienā no savām rūpnīcām. Lasīt vairāk

 

TV Auto ziņas dosies ziemas labdarības reisā (+ VIDEO)

TV Autoziņu ziemas testos esam devušies gan ar pikapiem, gan elektromobiļiem, taču mikroautobusu un minivenu reiss gan notiks pirmo reizi. Lasīt vairāk

 

Iekšdedzes dzinēji dzīvos arī pēc 2035. gada - Brisele apsver aizlieguma atcelšanu 31

Eiropas Komisija varētu atcelt likumu, kas paredzēja jaunu automašīnu ar benzīna un dīzeļa dzinējiem aizliegumu no 2035. gada. Lasīt vairāk

 

Lai samazinātu elektrības rēķinus patērētājiem, EK plāno sākt centralizētāku elektrotīklu plānošanu (+ VIDEO)

Cik mēs nākotnē maksāsim par elektrību? Kāpēc tā vienā valstī ir dārgāka nekā pie kaimiņiem? Uz šiem jautājumiem cer atbildēt jaunais Eiropas Komisijas plāns – uzsākt centralizētāku elektrotīklu plānošanu, lai paātrinātu dažādu savienojumu izveidi, kas samazinātu elektrības rēķinus patērētājiem. Ko tas nozīmē un kas jauns gaidāms Baltijas valstīs? Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti