- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
Par IPCC (galveno klimata izmaiņu CO2 dēļ ideoloģijas bīdītāju) un par izslavēto "hokeja nūju". Gribu teikt, ka ar netīriem politiskiem paņēmieniem nevar sasniegt cēlus mērķus.
www.youtube.com/watch?v=K_8xd0LCeRQ
jau 2009. gadā viens aktīvists ir sacerējis video, kur izskaidroti šie 'noplūdināto epastu' maldi
www.youtube.com/watch?v=7nnVQ2fROOg&list=PL82yk73N8eoX-Xobr_TfHsWPfAIyI7VAP&index=6
www.youtube.com/watch?v=uXesBhYwdRo&list=PL82yk73N8eoX-Xobr_TfHsWPfAIyI7VAP&index=7
Tātad veids, kādā sazvērestības teoriju piekritēji reaģēja uz nopludinātajiem e-pastiem, ir viss, kas tajā video ir nepareizs?
Tavi "aktīvista" atspēkojumi koncentrējas uz personālijām, nevis atspēko patiesi diskutablos jautājumus. Kādēļ "aktīvists" nav vienlīdz atspēkojis visu "klimatgeitas" skandālu, bet tikai izsmējis (lai arī pamatoti) tos, kas ir uzķērušies uz skaļākajām "catchphrases"?
viņam tur ir dučiem video
Vienmēr var sasniegt skaidrus, vienkāršus, visiem saprotamus mērķus. Kā mazāk braukt. kā uzlabot sabiedrisko un kā samazināt piesārņojumu.
Tautai saprotamā veidā, bez pārmērīgas zinātnes piesaukšanas.
Vajag atkārtot? Es jau daudzas reizes esmu noformulējis "skaidru, vienkāršu, visiem saprotamu mērķi, kā mazāk braukt."
Tautai saprotamā veidā, vispār bez zinātnes piesaukšanas (ja vien par zinātni nesauc tās rezultātā radušos plaša patēriņa produktus).
Tu toties līdz riebumam turpini atkārtot kaut kādus bezjēdzīgus zinātniskus eksperimentus. Līdz šim bŗidim neesi paskaidroji, ko vēlējies pierādīt ar to "pareizo" starojuma avotu atrašanu pudeļu eksperimentam. Tā nav "pārmērīga zinātnes piesaukšana"?
Pilnīgi piekrītu. Tikai reālpolitika rāda, ka ES zaļinās (lasi palielinās nodokļus) fosilajām degvielām un darīs vēl veselu virkni nejēdzību.
Un tikai ar saukli CO2 ir slikts. Piemēram ES plāno aplikt ar nodokli aviācijas petroleju 330 EUR apmērā. Ir jau aprēķināts, ka šāds nodoklis smazināšot CO2 no aviācijas par 11% un palielinās biļešu cenas par vismaz 10%, kā arī samazinās aviācijas nozarē strādājošo skaitu par 11%. Bet tas esot to vērts, jo aviācijas transports samazinoties lidojumu skaitam radīs mazāk CO2. Bet
Un mēs esam gatavi maksāt, maksāt un maksāt jaunos skaistos “zaļos” nodokļus, kas pēc būtības samazina un ierobežo pārvietošanās brīvību un padara pārvietošanos mazāk pieejamu.
Uzsvēršu vēlreiz, kas man personiski nepatīk šajā zaļajā epopejā.
1) Tas, ka CO2 ir deklarēta, kā visa ļaunuma sakne. Es neuzskatu, ka tas tā ir. Manuprāt ir tieši otrādi. CO2 ir svētība, it īpaši augu valstij.
2) Pasludinot draugu (CO2) par ienaidnieku virzāmies pavisam aplamā virzienā.
3) Cīņa pret CO2 pamatā notiek ar nodokļu palīdzību un ieņemtie nodokļi tiks iztērēti neskaidriem mērķiem.
4) Kopumā tas viss pasliktinās dzīves kvalitāti un palielinās tās dārdzību.
Kopumā piekrītu. Neesmu tik pārliecināts, ka CO2 varam deklarēt kā draugu, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka deklarētā "ļaunuma sakne" nav ne tuvu patiesībai un cīņa ar to atnesīs vairāk ļaunuma, nekā pats CO2.
Pieņemsim uz brīdi, ka tev un skeptiķiem nav taisnība. IPPC ir, un tā drastiski ievieš CO2 nodokļus, kam visa pasaule seko līdz 2050 vai 2100 gadam. Kas notiek? Palēninās ekonomiskā izaugsme. Bet klimats tiek saglābts, un apetīte pēc enerģijas spiež cilvēci atrisināt vai nu kodolsintēzi, vai cita veida kodolreaktoru problēmas, lai enerģiju iegūtu. Nafta un ogles paliek ķīmijai u.c. nozarēm.
Tagad pieņemsim uz brīdi, ka IPPC nav taisnība. Kas mainās vienādojumā? Pareizi, nekas.
Tagad pieņemsim, ka IPPC ir taisnība, bet cilvēce izlemj neko nepasākt. Kas notiek? Ekonomika aug, līdz pienāk brīdis, kad lēnām pieaugošie dabas untumi padara izmaksas to novēršanai nesamērīgi lielas ar ekonomisko izaugsmi.
Tagad pieņemsim, ka IPPC nav taisnība, un pie tam cilvēce izvēlas ignorēt CO2 problēmu. Fosilos rok, līdz tie beidzas, un pēc tam tāpat pienāk kirdikt brīdis, kad jāsāk domāt par jauniem enerģijas veidiem. Ekonomika tāpat palēninās, jo pāreja uz jaunajiem veidiem ir dārga, tāpat kā 1. gadījumā.
Ja man būtu jāizvēlas, tad izvēlētos neriskēt. Citas planētas mums nav.
Nav taisnība. Kā jau teicu - "cīņa" ar CO2 nodarīs ļaunumu gan cilvēcei, gan planētai - pat ja pieņemam, ka tā neved uz politisko mērķi. Pasauli piesārņo nabadzība, nevis labklājība. Painteresējies pats, kas tos plastmasas atkritumus veido, ko piesauci.
Un par enerģētikas progresu ļoti maldies - par jauniem veidiem jau šobrīd tiek domāts un reālais progress noteikti iet uz iespēju atteikties no fosilās enerģētikas, tomēr tā pašlaik ir līdzeklis, lai nodrošinātu resursus zinātnei, kas pie tā strādā. Ekonomikas palēnināšanās tikai attālinās iespēju tikt pie kodolsintēzes vai ģeotermālās enerģijas. Vai - ja iesaistītie politiķi panāks savu, tev par ātru ir aizmirsies, ko sociālisms spēj nodarīt. Kā tev šķiet - kāds šobrīd ir Venecuēlas ieguldījums jaunās tehnoloģijās?
Mierīgajiem iedzīvotājiem, darba darītājiem, tautai.
Jums gan jau skolā īpaši neinteresēja visādas zinātnes. Matemātiku gan jau mācījāties, iespējams pat gana labi varat sarēķināt ikdienai nepieciešamo. Tomēr tos aprēķinus, ko izmanto, lai aprakstītu dažādas sakarības fizikā, ķīmijā un ar tām saistītajās zinātnēs tā pa īstam nesaprotat. Kaut ko, kaut kad tur tajā skolā stāstīja, bet kas tas īsti ir tomēr nesaprotat. Varbūt pat diezgan labi zināt valodu, varbūt pat kvalificējaties ierēdņa amatam, tomēr tādu īstu pamatzināšanu nav.
Tad nu te ir tāda problēma, ka te ir risks tik maldinātiem un, kas ir vēl sliktāk, uztvert to maldinājumu par patiesību.
Šitas labs 
Draugi. Še ir samērā labs raksts par ekonomiskajiem aspektiem. Nu kurš no jums būtu gatavs vērt vaļā savu maku nevis tā abstrakti, bet pavisam konkrēti un maksāt arvien vairāk un vairāk, par energonesējiem. Pārbūvēt savas apkures sistēmas utt utjp. ? Nevis abstrakta valsts, cilvēce vai kas cits, bet konkrēti Tu, draugs
www.zemeunvalsts.lv/klimata-parmainu-panika-parkapusi-visas-iespejamas-robezas?
fbclid=IwAR2vqDdIaITUTVBwwOnFzj97gXZ1fOW3njVGjbFB6QMpBdlDZmeujoS3DNI
Tas ir faktu savārstījums ar 1/2 patiesībām.
Piemēram, saules bateriju pārstrādes uzņēmumi jau ir, un gatavojas leilākiem apjomiem, kad pēc padsmit un 30 gadiem būs jānomaina daudz bateriju. Otrkārt, CO2 nodoklis jeb samaksa piemēram Skandināvijā un Polijā ir jau no 90. gadiem, un neko, valstis dzīvo, pat attīstās. Treškārt, pieminētie mājieni uz Bībeli un sazvērestību klimata jomā un PSRS komandekonmikas piesaukšana ir tik klaji demegoģiski gājieni, ka tālāk vairs nav kur.
Tur nav nekā jauna. Ogļu un benzīna industrijai pietuvinātie bļauj.
Cik jauki, ka ekofani tik klaji demonstrē, ka neko nesaprot. Pieminot "ogļu un benzīna" industriju, ir skaidrs, kāda līmeņa izpratne ir pa spēkam.
Vēlreiz - naftas (benzīna) industrijai vajag iekšdedzes dzinējus, kamēr ogļu industrijai - elektromobiļus. Kad parādīsi man ar oglēm kurināmo auto, parunāsim par "ogļu un benzīna" industriju.
Ko tas maina, kas tur rok bedri zaļajiem? Vai nu viens, vai otrs, vai abi kopā, būtiskas atšķirības nav.
Ko maina? To, ka ogļu rūpniecība ir PAR EV. Un nafta ir PRET EV. Ja šeit aģitē PAR EV - esi ogļu lobija pārstāvis. Ja PRET - EV - naftas lobija pārstāvis. Ekoloģijas šajā diskusijā nav visoār. Ja uzskati šo atšķirību par nebūtisku atšķirību, tā ir tava kompetence un izvēle.
Zaļie tajā pat laikā jau sen pārstāv nevis vides, bet kreisās politiskās intereses un EV stumšanā ir ieinteresēti pavisam citu iemeslu dēļ un pašreizējie piedāvājumi ir pavisam nedraudzīgi videi.
Noklausies, piemēram, "naftas un ogļu lobētā" (saskaņā ar tavu apgalvojumu) Patrick Moore viedokli un pamēģini paskaidrot, kā tas aizstāv "naftas un ogļu lobija" intereses.
Nu, Mūrs ir viens no tiem, kas netic zinātnei - un neticēšana sākusies, šķiet, pēc kaut kāda kašķa Grīnpīs iekšienē. Pēc tam pelna no tā, ka izplata nekonvencionālus uzskatus. Savās uzstāšanās mēdz faktus izvēlēties pēc izdevīguma sev. Pļāpa un populists, ne zinātnieks, man nav izdevies atrast, ka viņam būtu kāds zinātnisks darbs par klimata tēmu, tikai populāri raksti.
Ja tu uzskati, ka viņš nav ietekmējies no saviem darba devējiem...
Patrick Moore's “Past Clients” include:
Asian Pulp & Paper (APP). [19], [18]
B.C. Hazardous Waste Management Corporation (1991-92). [18]
Canadian Pulp and Paper Association (1992-96). [18]
Westcoast Energy and BC Gas (1993-1994). [18]
BHP Minerals (Canada) (1993-94, 1996). [18]
Canadian Mining Association and the Prospectors and Developers Association of Canada (1996). [18]
National Association of Forest Industries (Australia), speaking tour of Australia, (1996). [18]
IPEX, “Canada’a largest manufacturer of PVC, to intervene in the environmental policy of the Toronto 2008 Olympic Bid”, 2001. [18]
Ad hominem tu pieproti, par to neviens nešaubās.
Bet tev tika uzdots cits jautājums - argumentēti pamatot, kā viņa viedoklis aizstāv "naftas un ogļu lobiju".
Ja spēj, vari pievienot arī reālus argumentētus iebildumus, kas šajā viedoklī ir nepareizs.
Sāksim ar to, ka es tev neesmu neko parādā, vēl mazāk to, ka man jāpierāda ko viņa viedoklis var vai nevar aizstāvēt.
Tu gan vēl joprojām neesi iedevis to zinātnisko pētījumu, kas apliecinātu, ka CO2 nav vainojams pie globālās sasilšanas
No jā - ko gan citu lai atbild, ja cilvēks, kuru tu sauc par "naftas un ogļu lobiju", aicina atteikties no fosilajiem kurināmajiem... :D
Tieši tāpat, kā nespēj izlasīt sniegto atbildi par tevis prasīto pētījumu.
Nevaru zināt, kurus tieši Mūra video esi redzējis.
Padalies vēlreiz ar to pētījumu, lai nav jārok nezcik lapas.
TAS NAV pētījums. Sākumā minētie dati par pasaules neuzkaršanu un ledāju palielināšanos neatbilst mērījumu rādījumiem.
Tu tiešām nemāki lasīt? :D Prasu tev, kadēļ tu cilvēku, kas aicina uz attiekšanos no fosilajiem kurināmajiem, sauc par "ogļu un naftas lobiju".
Netaisos vairs diskutēt ar tevi par datiem, ja tu vienpersoniski pasludini, kuri no pretrunīgajiem datiem ir īstie un pareizie. Un tam nav NEKĀDA nozīme šajā kontekstā.
Kā par pretrunīgiem var saukt datus, ko katrs var nolasīt no termometra?
NASA dati
climate.nasa.gov/vital-signs/global-temperature/
Mūrs tavā video apgalvo, ka Zeme nesasilst
No termometra var nolasīt tikai lokālu temperatūru, kas neko neizsaka. Globālā temperatūra ir jāmēra ar ļoti sarēžģītām metodēm, kas pat NASA ir ierobežoti pa spēkam. Klimata izmaiņu teorija tiek balstīta uz rekonstruētiem proksi datiem, ko pat zinātnieki nevar "nolasīt no termometra".
Jā, Mūrs saka, ka netic sasilšanai. Nu un? Viņš saka, ka tik un tā vajag atteikties no fosilajiem kurināmajiem, lai arī viņam ir citi argumenti, kādēļ. Paskaidro beidzot, kādēl uzsati, ka šāds viedoklis atbilst "ogļu un naftas lobijam".
Tu pārāk burtiski pieķeries manam kaut kad izteiktajam 'ogļu un naftas', kaut gan man šķiet, ka va nu domāju, vai pat uzrakstīju 'ogļu un/vai naftas'.
Palika labāk?
Saproti, ja viņš - un citi bļauri - sāk ar to, ka a) CO2 vispār nav ne pie kā vainīgs, tad b)vispār jau lai paliek siltāk, tas nekas, un tad c)mēs jau neko, mēs tādi mazi un nevarīgi, labāk turpināsim braukt pēc piena ar V8 - tad tā nav diskusija, tā nav zinātne. Tā ir demagoģija. Politika, un lobisms.
Ja Mūrs sāk ar pilnīgiem meliem, kas ir pretstatā čupām citu pētījumu un mērījumu, ka Antarktīdas un Grenlandes ledi nevis kūst, bet paliek lielāki, tad kāda vērtība var būt viņa pārējam tekstam?? Un vēlreiz - viņš pats nav pētnieks!
No šitā savārstījuma tāpat nevar saprast, kādēļ tu par "ogļu un naftas" lobiju sauc cilvēku, kas aicina atteikties no fosilajiem kurināmajiem.
Melus viņa teiktajā saskatīt tikai tu, jo tici savai pasludinātajai absolūtai patiesībai. Es, savukārt, uzskatu, ka tieši tā ir apzināti meli ar politisku mērķi, jo nerisina problēmu, bet gan rada citas vietā.
Mārcis Bendiks
@mbendiks
Skatos vācu TV ziņas, ķiķinu un ļauni irgojos: Brandenburgas zaļie ielikuši kloķi ļaunajiem, apturot meža ciršanu. Pleķī ar lielu pompu bija uzsākta aumež zaļās Teslas mega rūpnīcas celtniecība. Beidzot no zaļās histērijas dabū gurķī arī zaļie kapitālisti. Uz brītiņu, tak jau.
Jāuzraksta kaut kas tautai. Mīnusus liek, bet nekomentē. Vai arī tas tāds triks un tos mīnusus nemaz tik daudzi neliek?!
Mēģināsim kaut kādu tehnisku argumentu.
Paskatamies Latvijas karti. goo.gl/maps/CCKhym5wvSL6VAGo8
Paskatamies to aktuālo enerģijas patēriņu, piegādi Latvijai un eksportu.
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Tur ir skaitļi.
Ko tas izteiks tautai? Lielai daļai neko daudz. Kas tie megavati, kaut kādus kilovatus zinu, patērēju 250 mēnesī, nu un, cik vajag, tik saražo!
Tautas atbalstu var panākt ar šādiem komentāriem, tas, kas tā raksta ir savējais!
Ideoloģiski neko daudz neatšķiras jau nedaudz gudrāks komentārs, kas jau ir it kā loģiskāks - nu un, kur tu tos elektromobiļus tur lādēsi, pie tā augstsprieguma vai?
Tā var izdomāt un sarakstīt visādas muļķības.
Tātad 50 megavati un 100 megavati un 200 megavati. Un karte. Tehniskā doma jēdzīgai diskusijai - te ir pārvades jaudas. Te atkal ir jāskaidro, kas ir kilovats, kas kilovatstunda. Kilovats ir jauda. Kilovatu jaudīgs sildītājs. Ja nepārtraukti strādā stundu, patērē kilovatstundu. Megavats ir tūkstošreiz vairāk. Ja nepārtraukti strādā stundu, patērē megavatstundu.
Elektroauto var lādēt visādos režīmos, gan ar pāris kilovatu jaudu, gan ar 50kW jaudu un vairāk, atkarībā no modeļa.
Šitās visas gudrības var veikli apkarot ar asprātīgu personisku komentāru un klase rēc un vairs neko neklausās. Te jau arī var piekasīties - kas tu kāds skolotājs esi, vai, domā, ka mēs muļķi.
Vārdu sakot, visādi veikli kaut ko gvelzt, lai nekāda jēdzīga tehniska saruna nesanāktu.
Turpinot par to Latvijas karti un to elektropārvades līniju shēmu. Projicējot tās līnijas uz kartes ir skaidrs, ka tā infrastruktūra, tās līnijas sedz diezgan lielu valsts daļu. Te man jāsaka, ka es īpaši nemeklēju vienkāršākus vērdus. Skatieties kartē un shēmā, lielas pilsētas un ceļi ir tuvu tām līnijām. Shēma te
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Te atkal ir iespēja visādi veikli komentēt kaut kādu bezsakaru, kas nav par tēmu vai tikai izskatās par tēmu. Viegli novirzīt.
Reāla tehniska saruna ir par to, kādas ir šo līniju pašreizējās caurlaides spējas, cik tās spēj. Papildus 100MW ir 2000 auto vienlaicīga lādēšana ar 50kW jaudu.
Tur var tā tehiski diskutēt diezgan daudz, cik papildus vajag, vai var uzlikt uz līnijas papildus jaudas, cik tālu no līnijas būs augstsprieguma/zemsprieguma transformatori un tā tālāk. Cik no Latvijas teritorijas nosedz tās līnijas, ja abās pusēs novelk līniju 5-10-20 km attālumā. Cik jāuzstāda papildus jaudas un kur. Kuri apgabali kartē paliek nenosegti.
Vidējais pilsonis, kuram skolā nepatika vai bija grūti ar visādām zinātnēm, diezgan bieži izvēlas ierēkt un visādas tādas gudrības tautai īpaši netīk. Kad žurnālisti, politiķi un pat "speciālisti" gadiem medijos lietoja kilovatus tā vietā, lai teiktu kilovatstunda - nu kas tur tāds, visi tā dara! Un kas no tā iznāca? Piegānīja pašu zaļās enerģētikas jēdzienu kā tādu!
Tā kā ja vidējais pilsonis, tauta turpinās tādā garā ierēkt, tad tās labās idejas par piesārņojuma samazināšanu vietēji vasaļi un veiklie zēni tā sačakarēs, ka atkal būs kaut kas, oiks2 vai kas vēl ļaunāks. Tā kā turpiniet tik ierēkt.
Tā pārvades līniju jaudas rēķināšana un visādas idejas ko un kā tur darīt, risina daļu šo jautājumu.
Piemēram, šim reģionam uz 10 gadiem, ja papildus pieliks vēl 300MW jaudu, uz vēl 20 gadiem. Nevajag uztvert visu melnbalti binārajā sistēmā - viss vai nekas.
Jauki, un tagad mēģini pieplusot kaut cik loģiskus ekonomiskus aprēķinus ārpus mājas yzlādes staciju ierīkošanai. Kaut gan nē nemēģini - paņem ASV kādu labāko piemēru, paskaties cik tajā maršrutā ir uzlādes staciju, un atiecīgi cik auto uz teiksim 1000 km nobraucamā gabala būs iespējams uzlādēt 24 styndu laika. Mēs tur pie ļooooti optimistiskas prognozes varetu būt 10 gadu laikā. Un tad padomā cik reālistiski tas vispār ir pat pieņemot LV relatīvi mazos attālumys.
P.S. Es negribu auto ar kuru braucienam uz Liepāju vai Daugavpili, būs bezmaz vai atvaļinājums jāņem ...
1) "jāattīra" elektrība - kamēr to ražo no oglēm, elektroauto nav jēgas
2) jāelektrificē viegli elektrificējamās lietas - plītis, apkures sistēmas, sabiedriskais transports
3) ja pēc tam, kad tas ir izdarīts, vēl ir tīras elektrības pārpalikums, tad var bez politiskas stumšanas to par konkurētspējīgu cenu piedāvāt izmantošanai automašīnās tiem, kuri mašīnu lieto bezjēdzīgai ikdienas braukāšanai - ja reiz šīs problēmas cēloni novērst negribas.
"Mīnusus liek, bet nekomentē." Nezinu par citiem - es mīnusus nelieku, bet, komentēju, ja ir kas komentējams un uzdodu jautājumus, ja tādi rodas.
Komentāri tev nepatīk. Uz jautājumiem neatbildi. Ko vēlies ar šādu komunikācju panākt?
Izlasīju visu šo garo palagu un nespēju noķert kopīgu jēgu tam visam, lai arī katrs atsevišķais apgalvojums pats par sevi ir diezgan pareizs. Ko vēlējies pateikt?
Jūs jau pārāk esiet aizmu..ušies. Tēma bija par videi draudzīga transporta ieviešanu Latvijā. Taču lielākā daļa komentāru te ir vnk sviesta dzīšana.
Kaut kā ļoti esi pārpratis un trivializējis tēmu. Ja nespēj izsekot tēmai, izglītojies, nevis sauc tēmu par sviestu.
Topinamburs - ir liela atšķirība starp to ko aicinam mēs - "nesdirst" visu, tajā skaitā ekoloģiju, un to ko saki tu, ka ir vajadzīga "revolūcija" CO2 ražošanā!
Respektīvi mēs uzstajam ka lieki CO2 ražot nevajg, kamer no tava teikta izriet ka CO2 jāražo savādāk, vai arī jāuzglabā, "a vdrug" vēlāk noderēs.
P.S. es protams ļoti trivializēju šo diskusiju, bet nu tādas ir manas sajūtas uz šo brīdi ...
Neko nesapratu
Beidzot godīga un izsmeļoša atbilde :D
Bet tu saprati, ko viņš ar to domā? Paskaidro, tad.
Vai tu saproti ka EV ražošana rada vairāk CO2 kā jebkura ICE ražošana?
Vai saproti ka infrastruktūras ražošana ap EV ir CO2 ietilpīga un finansiāli arī ko nozīmē?
Tas ir vel nenonākot līdz ekspluatacijai, kur arī nav tik skaisti kā liekas.
Jo es vairak interesejos par co2 un globalo sasilšanu, jo man vairak lielas, ka ta ir viena liela d.....
un visa cina par to ir jaunu biznesa apgušana !
Uz ta rekina var tadu naudu apgut !!!
Klasisks piemers - oik !
Skali saukli dizi plani beigas labs bizitis
Labs pizness dažiem, pārējie visi maksā raudādami to oik piedevu vai nodokli
Un viss parejais kas saistits ar zalumu ?
Tiesi tads pats bizits
Protams. Man lasot uzlādēts.lv ir iekritis acīs kārtējais interesantais lohotrons - "zaļās enerģijas" tirdzniecība, kas notiek pēc principa - tu lieto to pašu elektrību ko es, bet maksā kaut kādam parazītam vairāk, un tas tev pieraksta kaut kādas vēja turbīnas saražotās kilovatstundas. Pēc šitās analoģijas es varētu tirgot meža gaisu - samaksāt kaut kādu piķi LVM, un tad tu no manis pirktu meža gaisu, kuru tu elpotu jebkur, kaut vai piepirstā atejā... :D Nepārsteidzošā kārtā tajā lapelē tusējošajiem ekofaniem šis lohotrons liekas pilnīgi normāls un pieņemams.
Man bija interesanti arī ka rakstā par "tīru enerģiju priekš elektroauto" bija iemesta rindkopa par lādēšanu naktī ar lēto tarifu [kas domāts lai nodrošinātu stabilu slodzi TECiem ] vai lādēšanu ar saules paneļiem, kas pēc būtības ir lieli ķīmiskie atkritumi...
] vai lādēšanu ar saules paneļiem, kas pēc būtības ir lieli ķīmiskie atkritumi... Te nu tautai vajadzētu paskaidrot vēl vienu diezgan svarīgu jautājumu.
Mīnusus saņem komentāri, kur tiek veikti aprēķini un kur tiek uzdoti jautājumi par skolas fizikas un ķīmijas pamatiem.
08.03.2019 6:51 iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=6 3 mīnusi
08.03.2019 10:55 Kā tad. Pilnu ciklu. Nez, kāds var uzrakstīt pilnu ciklu kaut vienai detaļai. Uz priekšu. 4 mīnusi
10.03.2019 8:41
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=10 24.05.2019 15:17 www.uzdevumi.lv/p/fizika/9-klase/elektriskas-kedes-6312/re-ab519dc8-2129-40cf-8bf6-e9f68a7d3591
Tātad - par zudumiem. Parametrs?
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=11 04.06.2019 18:21 4 mīnusi
Ko tad māca skolā (vai vismaz, ko vajadzētu mācīt). Līdzstrāva. Nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē (atšķirībā no maiņstrāvas). Avoti - baterijas, akumulatori, ģeneratori, taisngrieži.
Turpat uzreiz ir visparastākā elektriskā ķēde ar shēmu - baterija, vadi, slēdzis un lampiņa (vai pretestība). Tad apspriež pareizu slēgumu un shēmu, ko tur kas nozīmē.
Tālāk jau shēmā parādās voltmetrs un ampērmetrs un teorija par pareizu un nepareizu to slēgšanu elektriskajā ķēdē.
Un, protams, kur bez tā, Oma likums. I = U/R ar visiem tā atvasinājumiem U = IR un R =U/I un vēl jaudas jēdziens un formula P = UI. Oma, volta, vata, ampēra jēdzieni. Tad nu to visu labs vai ne tik labs fizikas skolotājs vai skolotāja izstāsta, skolnieki atbild, saņem labu atzīmi un priecīgi dodas mājās pārliecībā, ka visu zin.
Un tad sākas problēma, jo tur patiesībā vēl ir diezgan daudz ko stāstīt. Vadiem, izrādās, arī ir pretestība un strāvas avotam, lai vai kas tas nebūtu, arī. Trīs pretestības. Pie tam pretestība dažādu apstākļu dēļ var arī mainīties. Un lai to visu skaisti un eleganti izstāstītu un vismaz 5 skolnieki klasē labi saprastu, ir jābūt pietiekami labam skolotājam, labai metodikai un klusumam klasē un ir jāseko līdzi un nevajag spēlēties ar mobilo tā laikā un uzskatīt sevi par tehnoloģiju zinātāju. Man ir tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka tā padziļinātā izpratne diezgan daudziem nemaz nav pieejama. Tur ir jābūt tai prasmei to visu paskaidrot un jāklausās arī ir un tiem, kurus tas neinteresē, vajadzētu vismaz netraucēt.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=11 04.06.2019 20:44 16 mīnusi Par aprakstu, ko tieši jāzina un ko māca skolā un kā var kļūdīties, ja nezina.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=12 04.06.2019 22:46 9 mīnusi
Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde. Tas ir elektrotehnikas pamats. Un jau pēc tādas priekšāteikšanas
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=12 05.06.2019 8:08 6 mīnusi
05.06.2019 8:15 7 mīnusi par vēzi izraisošām daļiņām
05.06.2019 13:09 7 mīnusi
06.06.2019 8:44 8 mīnusi Saprotiet vienreiz to, ka Jums teica priekšā elektrotehnikas pamatus par zudumiem elektroiekārtās un īsti pareizā atbilde tā arī nesanāca. Zudumi vadu pretestības dēl. pec tam - kada vēl ir pretestība tajā ķēdē - akumulators, elektronika, motors. Akumulatora iekšējā pretestība. Šī asociāciju tā arī nesanāca.
Un vispār, es piekasījos nevis kopējai energobilancei, bet gan tam, ka pagrābojot faktu par siltuma izmantošanu, viegli un bez zināšanām tiek izdarīti secinājumi par zudumiem konkrētā elektroiekārtā.
Tikpat, ja ne vairāk. Tas bija tas sauklis.
06.06.2019 10:47 7 mīnusi Par tendenci akumulatoru ražošanā. Par dzesēšanu.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=13 11.06.2019 14:32 Par iauto.lv/forums/topic/40746-ista-informacija-un-sabiedriskie-procesi
Mīnusus saņem komentāri, kur bezjēdzīgi tiek visi eksaminēti par pamatzināšanām, pieprasot atbildi "uzmini, ko es iedomajos" formātā un nespējot paskaidrot šis eksaminācijas jēgu.
Hmm, es tikai vienu nesaprotu, kapēc tevi satrauc mīnusi? Tā ir dzives realitāte, ja tevi nesaprot liek mīnusus, ja tava ideja nepatīk - minuss, ja personība nepatīk - mīnuss utt.
Un atklāti - ja šādi gari rakstīsi, vari ticēt mazāk mīnusu nenopelnīsi ! Mēģini izteikties vienkāršāk, pamēgini vienkāršas loģikas ķēdes, analoģijas - tici man tiksi tālāk neka gaužoties par minusiem.
Es aprakstu to, kas notiek un to interpretēju, kāpēc tas notiek un kas no tā tiek sabiedrībai un indivīdam.
Pie tam daži no tiem komentāriem ir parasts tehnikas pamatu skaidrojums.Tie pamati ir jāzina un ja kāds izskaidro, tad tur nav ko mīnusot.
Par ko bija jāliek mīnusi tam aprakstam, ka pēdējā laikā īpaša vērība tiek pievērsta akumualtoru dzesēšanai, nosaukta konkrēta tehnoloģija Bosch Coolpack un izteikta doma, ka tā tehnoloģija attīstīsies?
Ja skaidro pamatus diskusijā, kurā neviens tos neapšauba, ignorējot to, par ko tiek diskutēts, saņem mīnusu par bezjēdzīgu spamošanu.
Vakar no Igaunijas 365MW. Šodien no Latvijas 213MW un 267MW uz Lietuvu. Jaudas rezerves pārvadei tur ir. Kur to enerģiju ražos - turpat uz pārvades līnijas tepat Latvijā vai importēs no ziemeļiem?
Kas tur ir ar to ad hominem argumentāciju - tautai tā patīk, vai ne? Tāpēc jau ir Grēta, lai diskusiju aizlaistu personību apspriešanā. Varēja taču kādu reālu vides projektu aktīvistu izvēlēties kā zaļās kustības ideoloģisko tēlu!
en.wikipedia.org/wiki/Boyan_Slat
www.youtube.com/watch?v=KyZArQMFhQ4
Ad hominem patīk elektorātam. Politiķu mērķis ir vismaz 51% tautas padarīt par elektorātu. Tā darbojas demokrātija.
Apskatījos, 1984. gadu pret 2019. gadu. 1984. gadā patēriņš bijis 9451 tūkst Mwh, 2019. gadā 7297 Mwh.
Ar ražošanu otrādi, Pērn tika vairāk saražots kā 1984. gadā. Pieaugums uz lielajiem TEC, gan arī salasās pa mazajiem alternatīvajiem
Elektrības vadi izturēs elektrotransporta lādēšanu
Tā atbilde tiem, kas domā, ka augstsprieguma tīklos būs j;ainvestē daudz līdzekļu.
Tā atbilde tiem, kas domā, ka augstsprieguma tīklos būs j;ainvestē daudz līdzekļu.Te ir jāizšķir dažādas lietas - pakāpeniska EV izplatība nekropļojot tirgu, un lavīnveida (kad visus mākslīgi uzsēdina EV). Pakāpeniskai pārejai problēmu nav, un tīklu uzturētājs un enerģijas piegādātajs pat priecāsies, ka pateriņš pieaug. Lavīnveida scenārijā, neviens pat nestadas priekšā, kur un kā būs tikla pārslodzes. Labi atceros LNB diskusijas - Torņakalnā uz to brīdi nebija vajadzīgās jaudas Gaismas pilij vienai pašai, plānoja savu max lielu jaunu apakšstaciju( Gaismas pils projekta bija iekšā). Bet uz brīdi kad jau cēla GP ar nelieliem.uzlabojumiem un jauniem kabeļiem dabuja to kas bija nepieciešams, jo arī lampas, serveri utt. biha kļuvuši krietni ekonomiskāki, bija nosprāguši uzņēmumi, jaudas atbrivojušās utt.
Bet šur tur Rīgā joprojām nav nemaz tik daudz liekas rezerves, un līnijas ir vecas, tā ka jāskatas lai tā "slimnīcas vidējās temperaturas krišanās" nesanāk uz miroņu palielināšanās rēķina!
Visa "izpratnes" sāls slēpjas ieriekšējā skaistajā paziņojumā: "Elektrības vadi izturēs elektrotransporta lādēšanu.
Tā atbilde tiem, kas domā, ka augstsprieguma tīklos būs j;ainvestē daudz līdzekļu."
Nez - cik ir tādi, kas domā, ka "augstsprieguma tīklos būs jāinvestē daudz līdzekļu"? Nē - tādu nau daudz, iespējams pat neviens - tie, kas zina, kādi ir tīkli un spriegumi, labi arī zina, ka ne jau augstsprieguma tīklos ir kapacitātes trūkums. Bet - kā jau te modē teikt - "vidējais Džo" uz šo uzķeresies, jo ir taču skaidrs, ka "Elektrības vadi izturēs elektrotransporta lādēšanu".
Tas jau nekas, ka ir ērti aizmirsts par apakšstaciju un sadales tīkla veiktspēju. Esmu pats saskāries ar to, ka renovējamā ēkā nav iespējams uzstādīt kondicionierus elektrības jaudas trūkuma dēļ - līdz izmaksu jautājumam pat netikām - ST skaidri pateica, ka nav fiziski iespējams palielināt ēkas kopējo jaudu (tika pat iespēju robežās pievilkts otrs ievads no otras apakšstacijas, lai nodrošinātu stabilu paredzēto biroja un datortehnikas slodzi), lai sasniegtu nepieciešamo.
Pieņemot, ka līdz 2030 gadam tauta tiešām nopirks 18 000 EV, kas tad tas ir, ja ne pakāpeniska izplatība?
Ik gadus nopērk ap 20000 automašīnām? tad 10 gadu laikā līdz 10% no visām nopirktajām jaunajām varētu būt EV, bet no visām lietotajām tie būtu kādi (720000/18000) 2-3% no kopskaita
Pakāpeniski, vai tomēr nē?
20.02.2020 12:13 Tie 365MW šorīt no Latvijas uz Igauniju tomēr tai līnijai ir diezgan nopietns cipars. Ja to visu tērētu uzlādei, tie tomēr ir 100 kilovati un 3650 auto uzlāde stundā. Un ar 10 kilovatu jaudu 36 000 auto lādē 10 stundas. Protams, tad tā papildus jauda tāda arī tur būs jāuztur tās 10 stundas.
Gan jau ka būs visādi risinājumi, kas ziņos patērētājiem, kad to auto labāk lādēt. Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga un 365 megavatu jauda līnijā.
Kļūda sanāca. Šorīt uz Igauniju bija 200 megavati un vakar no Igaunijas 365 megavati. Pārvades jaudu skatījos.
par šo runājot - mani vairāk interesē aprēķini un loģika kapēc 18000 ir tas ko vajag un nevis 20000, 20001 utml. Tas ka pasak pliku skaitli bakstot mākoņos man neizsaka neko. Pieņemsim ka EV noperk vidusslānis - tad to var uzskatīt kā pakāpenisku pieaugumu, bet vai tā būs - kas to zina . Ja ir cits scenarijs un EV vairuma nopērk loģistikas kompānija - mierigi var rasties enerģijas iztrukums konkrētā apkartnē. Tas pats ja šo ciparu sastāda ļoti partikušā gala lietotāji, jo.notiek zināma segregacija ar to kur turigais gals parsvarā dzīvo.
Jā vidējā "temperatura slimnīcā" izklausās ka ir pieļaujamās ribežās, bet aiz statistikas slēpjas dažas diezgan.būtiskas nianses, kuras iespējams ir OK ignorēt ... bet iespejams ka ignorance dargi maksās ...
Nezinu, prasi / meklē tur, kur 18000 radās.
Katru reizi, kad apraksti kādu iespēju, ko var darīt, lai kaut kādu projektu realizētu, jāatkārto, ka tas neatrisina visu binārajā melnbaltajā sistēmā. Tas kaut ko atrisina tagad un kaut ko neatrisina.
Tās pārvades līnijas, tādas, kādas tās ir, iespējams, atrisina viena reģiona papildus elektroenerģijas jaudas tuvākajos 10 gados. Citām vajadzēs papildu jaudas vai līnijas pārbūvi uz lielāku jaudu. Citos rajonos vispār neko neatrisina, tur vajadzēs kādus citus risinājumus.
Tie 365MW šorīt no Latvijas uz Igauniju tomēr tai līnijai ir diezgan nopietns cipars. Ja to visu tērētu uzlādei, tie tomēr ir 100 kilovati uz 3650 auto uzlāde stundā. Ar 10 kilovatu jaudu 36 000 auto lādē 10 stundas. Protams, tad tā papildus jauda tāda arī tur būs jāuztur tās 10 stundas.
Gan jau ka būs visādi risinājumi, kas ziņos patērētājiem, kad to auto labāk lādēt. Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga un 365 megavatu jauda līnijā.
Gandrīz aizmirsu - jā, protams, tā enerģija kaut kur tās līnijas tuvumā ir jāsaražo. Un 3 tūkstoši vai varbūt 30 tūkstoši nebrauks ar benzīnu vai dīzeli.
Grētas atbalstītāji no vienas puses un klimata projektu pretinieki no otras puses tikai rada emocionālu troksni. Patiesā problēma ar piesārņojumu un klimatu šādos apstākļos vispār netiek jēdzīgi apspriesta. Un jā, personiskie ad hominem teksti jau arī patīk tikai kaut kādiem citiem, mums pašiem ne. Tautai patīk un uz to personisko tautu atkal apčakarēs ar kaut kādu oiku2. Gadu gadiem nopietni lieto kilovatstundu vietā kilovatus un brīnās par oiku.
Elektroauto lādēsies naktīs, kad ir mazākas slodzes un lētāks tarifs - tas būtu izdevīgi
Jā viennozīmīgi, bet tālakais jau atkarigs no tā cik tālu tev ar to uzladi ir jātiek, un no kurienes tā enerģija iegūta.
Un tad vēl ir tadi paradoksi kā Saules paneļi, kuri naktīs "ne visai labi grib strādāt"(jā var energiju uzkrat akumlatoros, bet domaju nav noslēpums ko CO2 izteiksmē tas pievieno "ekoloģijai"), vai vēja enerģija, kuras nav vētras laikā utt. - ne jau aiz nav ko darīt ta biržas cena svārstās, kad nav uespejams iegūt enerģiju neka citadi ka no fosilajiem ir viens scenārijs, ja nakotnē nolažojam un pamanāmies likvidēt fosilos enerģijas ieguves veidus, tad kas notiek ar cenu naktī kad ir vētra(???) - atkal cits scenarijs.
Mazākas slodzes? Kam un kur? Elektroauto lielākā masa lādēsies privātmāju guļamrajonos. Ne viensētas, ne dzīvokļi nebūs īstā mērķauditorija. Un kāda ir esošā dienas slodze šajos rajonos? Ledusskapji un ... Ak jā - pamatā tikai ledusskapji! Visa slodze jau tagad koncentrējas vakarā/naktī.
Vakarā, jā, bet ne naktī.
Tu veļu un traukus ar rokām joprojām mazgā? Tos aparātus klasiski ieslēdz, ejot gulēt, lai griežas pa nakti.
ibb.co/ZHgXdFm
sajūtas var būt mānīgas, pa nakti uz pusi mazāks patēriņš, droši vien lielākoties ieslēdz, ejot gulēt, nevis uzliek uz 1 - 2 naktī, kad lētākā cena. NB - pirms kādas nedēļas cena naktī par kwh bija 0.007 eur
Nez, es lieku no rīta, aizejot uz darbu. Atnākot pusdienās, jau var ņemt ārā. Un nav jāuztraucas, ka augšas un apakšas kaimiņi par troksni naktī purkstēs.
Teorētiskas dabas jautājums: tā elektroauto lādēšana notiek no savas rozetes caur kopējo skaitītāju, vai arī tiek vilkta paralēlā līnija? Piemēram, man ir 1f 25A, gribu niknu lādētāju - manas opcijas ir kādas? Vai elektroauto lādētājs automātiski nozīmē ampēru abonentmaksas pieaugumu? Teiksim, gribu lādēt ar 10kw - cik tas maksā abonēt tādu pievadu?
Domāju, ka 3fāzes 25A būtu vajadzīgs, pēc Sadales tīklu tarifiem - 5 EUR/mēn
Atkarīgs, cik ātru lādētāju gribi/vajag
Respektīvi, jāskatās, kāda teorētiskā mašīna. piem, Škoda cityGo nemaz neatbalstīšot ātro lādēšanu, un, ja akumulators salīdzinoši neliels, tad nemaz lielu pieslēgumu nevajag.
Līdzīgi ar jaudīgākiem auto un lielākām baterijām, iespējams, ka ikdienas uzlādei pietiek ar mājas mazo pieslēgumu, bet reizi nedēļā/mēnesī vajadzīgo braucienam uz laukiem vai pie radiem citā pilsētā var uzlādēt pie kāda ātrā lādētāja sabiedriski pieejamā infrastruktūrā. Tas, ja savā mājā nav iespējas, vai ierobežojoši dārgi palielināt jaudas.
Ar Tavu pašreizējo pieslēgumu nakts laikā (no 24-6) kad lētākā elektrība, un citu patērētāju nav, varētu pavilkt 5Kw lādēšanu, un uzlādēt par apm 30 Kwh, pietiekami 150-200 km nobraukšanai.
Ar vienu fāzi un mazu jaudu arī var, bet parliecinies, ka elektroinstalacija nenokurēsies. Ja ar instalāciju viss kārtībā, tad vienīga problēma mazjaudas vienfazu ladēšanai ir laiks kurā to baču uzlādē.
Tā ka labāk vienmēr ņemt 3 fāzu ladēšanu, bet nu dzīve ir tada kā ir - tad nu lietijam to kas ir un ceram ka paspēj uzladēties līdz vajadzigam limenim.
P.S. Bet ja man tāds marazms butu jāizvēlas, es labak tad nopirktu kartīgu "velo arklu" bez baterijām un ekipejumu un mekletu veidus ka tadu EV luzni apiet ar lielu līkumu.
Piepilsētas guļamciemiem 3-fāzu pieslēgums pēc auto elektrifikācijas būs obligāts, ja negribēs atcerēties kas tas ir - autobuss. Lauku iedzīvotājiem ar pensiju un bez lielākiem ienākumiem, kur 3 fāzes nav ievilktas jau padumjajos laikos, būs problēmas. Savukārt 3-fāzu pieslēgums vasaras lauku mājai ekonomiski nav izdevīgs. Un tā ka vienkāršais mirstīgais uz māju laukos ar elektroauto aizbraukt nevarēs, viņam tā būs jāpārdod. Un lauki kļūs vēl tukšāki.
Redz, man Medemciema dāčā ir trīsfāzu pieslēgums, kurš man tā īsti nav vajadzīgs. Bet sakožu zobus un maksāju, jo ja nu...
Man ap 2000-o pēc latvjustrāvas pieslēgumu revīzijas uz kādreizējo kolhoza kūti blakus nākošais 3-fāzu pieslegums vairs nepienācās. Paskaitot gada izmaksas un reizes, cik tur reāli atrodos, nolēmu palikt ar 1 fāzi. Tāpat ir labi, taču auto ar to lādēt nevar. Ar to kas iepilēs nakts laikā, atpakaļ uz Rīgu netikšu. Ar pagarinātāju caur pagalmu staipīties arī negribas. Braukt lādēties uz Cēsīm ir līkums atpakaļ un... būtu jēga, ja tur būtu vairāk ātro lādētāju. Pašlaik ir loterija ar risku iesprūst rindā uz nenosakāmu laiku. Ja gribi pilsētu apskatīt, der, taču tā ka tur apgrozos jau 30+ gadus, nav vēlmes čurnēt gaidot auto uzlādi 3+x stundas. Braucot atpakaļ pa tiešo, tuvāk ir Plācis ar 1 lādētāju, kur var būt piesprausts pašvaldības e-Ups un pie kam tur _reāli nav ko darīt_. Tāda lauku realitāte
25A - ja griežas veļasmašīna un trauku mašīna, tad uz tualeti iet nevar, jo sitīs ārā korķus. Neticu, ka cilvēks, kas var atļauties elektroauto, dzīvo ar tādu pieslēgumu
saremontē savus korķus, man ar 25A pietiek gan veļas, gan trauku mašīnai. Pa 3 gadi vienu reizi ir bijis, kad vēl papildus cepeškrāsns un tad el. plīts negribēja darboties.
Tas, ka korķus sit ārā, nebūt vienmēr nenozīmē, ka viņi ir defektīvi. Var būt arī pilnīgi pretēji.
Tāpēc jau teicu - "teorētiskas dabas" jautājums. Dzīvoju ar tādu pieslēgumu un elektroauto nevaru atļauties, tiktāl pareizi pateici 
kaut kad jau sen, kad vēl EV bija mazapspriesta tēma, parēķināju, ka
Golf benzīns, nopērkot jaunu, un lietojot līdz 100000 km, pirkšanas cenā un benzīnā izmaksā tikpat, cik Golf dīzelis, un tikpat cik Golf EV
Business tāds - kāpēc tev pārdot mašīnu par lētāku naudu, ja tu esi gatavs maksāt par statusa simbolu tik, cik esi gatavs?
Ar Tesla tāpat - pirmos Model 3 iztirgoja tiem, kas bija gatavi atpogāt 60000. Pēc 3 gadiem sāk piegādāt tos, kas maksā 35000.
Jāgaida plašāku piedāvājumu - cenas būs lētākas. Jāgaida mazie ražotāji, kam tāda dilemma kā VW nav - viņiem pārdot EV nozīmē mazāku peļņu nekā pārdots benžinmotors.
Nesen manīju - un pieteicos uz meillisti - franču projektu, piedāvāt mazauto sertificētu pārbūves komplektu par 5000 eur - gan jau ka konkrēti šim nekas neiznāks, bet pēc gadiem būs kaut kas līdzīgs.
Indijā nupat ar urā sagaidījuši Renault K-ZE, un reku www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/dacia-electric-city-car-confirmed-launch-within-two-years
Dacia sola to pašu Eiropā, tas ir 10000 eiro piedāvājums (nu, kad būs veikalu plauktos, droši vien būs ap 12-13 000)
Tā ka tie, kas gribēs braukt ar dīzeli un benzīnu, visticamāk to varēs darīt vēl ilgi, bet, ja lētāk būs ar elektrību, tad ir ļoti ticams, ka pat lielākie bļauri fiksi pārslēgsies.
Novēlu neticīgajiem izīrēt kādu EV uz pāris dienām.
Es tā izdarīju jau pirms dažiem gadiem, mazo VW paņēmu uz nedēļu. Īsais secinājums - pa pilsētu IDEĀLI, bet akumulators tam ir par mazu priekš manis.
goo.gl/maps/vm6STo2VGvsdJK7c8
Paskatamies to aktuālo enerģijas patēriņu, piegādi Latvijai un eksportu.
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Tai augšējai līnijai no Igaunijas, teiksim 200MW tikai uz auto.
10 stundas dienā visu gadu 200MW ir 2GWh dienā reiz 364 = 720GWh gadā. 720 000 000 kWh 30kWh/100km sanāk 24 000 000 reiz 100 km ir 2 400 000 000 kilometru. 20 000 gadā uz auto, sanāk 120 000 auto.
iauto.lv/zinas/latvija/33985-siltumnicefekta-gazu-emisijas-samazinasanas-merku-sasniegsanai-2030-gada-latvija-butu-jabut-18-000-elektroauto
Tos visu 18 tūkstošus tur tajā augšējās līnijas zonā var arī uzlādēt. Ja ļoti vajag papildus jaudas, pāris desmitu megavatu koģenerācijas pilsētās un pietiek.
Kas tur ar tām jaudām citās līnijās arī jāplāno.
Jaudas caurlaides iespējas tām līnijām ir. Tai līnijai uz Igauniju praktiski blakus ir Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga. Kā būs pēc kāda laika - liks uz tās līnijas papildus ģenerācijas jaudas, kādu dabasgāzes staciju vai importēs no ziemeļiem.
Racionāls un reāls priekšlikums - tikai mazliet jāpavizinās un visus elektromobīļus "tur tajā augšējās līnijas zonā var arī uzlādēt". Beidzot normāla, tehniska diskusija. Tikai - cik no uzlādes paliks pāri, atbraucot mājās no tās "zonas"?
Tas ir viens no reģioniem. Kur vienā pašā jau tagad var Latvijas klimata apņemšanos ar 18 000 elektroauto 2030.gadā realizēt.
Citos rajonos ir citi skaitļi.
Kas tur ir ar to ad hominem, Grētu un klimata projektu pretiniekiem? Tautai patīk.
Un tu turpini demagoģiju par AST. Pievērsies ST, tad sapratīsi, kur probēma. Tā nav AST un nebūs - to saprot jebkurš, kam ir kaut elementāras zināšanas par elektrotīklu.
Spēle uz publiku.
Ar kādu mērķi tu spēlē uz publiku, slēpjot patieso problēmu? Un kas šiet ir tā publika, kas varētu uzķerties? Vai tomēr - esi atradis ērtu veidu, kā piesegt savu analfabētismu, kad saproti, ka esi izgāzies ar savām 'tehniskajām zināšanām"?
Ar vienu nopietnu bet, pieņemot, ka tādam skaitam publikas tie EV der, lai nebūtu būtiski jamaina savi braukšanas ieradumi.
Daudziem ir otrie un trešie auto.
10 stundas dienā visu gadu 200MW ir 2GWh dienā reiz 364 = 720GWh gadā. 720 000 000 kWh 30kWh/100km sanāk 24 000 000 reiz 100 km ir 2 400 000 000 kilometru. 20 000 gadā uz auto, sanāk 120 000 auto.
Pārrēķinot uz 18 000, ja tos visus lādētu tajā reģionā tas ir 7 reizes mazāk.
2GWh dienā un 0,3GWh dienā.
300 megavatstundas dienā uz visiem 18 000 auto.
15 megavatu elektrojaudas katru dienu strādā 20 stundas. Kopā pa visu valsti, lai uzlādētu 18 000 elektroauto. Tādi pirmie aprēķini.
Un ir taču vēl citi rajoni!
Kārtējā muļķīgā iedoma. NAV "citu rajonu". Elektromobīļi ir derīgi tikai un vienīgi Pierīgas guļamrajonu "apkalpošanai". Sāc domāt par ST slodzēm šajā reģionā, nevis AST ģeogrāfiju valsts mērogā. AST līnijas uz Astravjecu un Hanhikivi ir gatavas un par tām tev nav jāsatraucas. Latvijas EV būs teorētiska iespēja braukāt ar Rosatom elektrību, nevis Silēzijas oglēm. Praktiski nekad un neviens EV nepiekļūst AST līnijām - tur pa vidu ir vajadzīgs vēl kaut kas - izpēti un uzraksti "parastajām Džo" saprotamā valodā - varbūt procesa arī pašam kaut kas pieleks.
atkal jau visu pudeļu korķis bradypus visu zina labāk.
'tikai un vienīgi'!
ja ir 25 A 1F pieslēguma privātmājā, tad pa nakti mierīgi var 40-50 KWH 'uzpumpēt' - pietiekami 200-400 atkarībā no modeļa, nobraukšanai. Ikdienai pietiek.
un, attiecīgi, ja ir vairāk A un fāžu, tad...
Tu domā, ka tādi pieslēgumi ir tikai 'guļamrajonos'?
Tieši tā - ikdienai pietiek. Ja ikdiena sastāv no braukāšanas starp guļamrajonu un darbu. Tieši to jau arī saku. Lauku viensētās, kuras finasiāli var atļauties EV, NAV problēmu ar pieslēguma jaudu un nav arī EV, jo ikdiena izskatās pavisam savādāka - tajā ietilpst arī gatavība dzīvot kādu laiku bez elektrības, nezaudējot mobilitāti. Ad hominem pieproti lieliski, bet paskatīties uz kopsakarībām nespēj.
tak paņem kalkulatoru rokā, ad hominem...
Latvijā dienā tērējam ap 400 MW vairāk, kā naktī. Tātad pa nakti - kādas 6-7 stundas, laikā no 23 līdz 6, ir jaudu pārpalikums ap 6*400 = 2400 MWH
ar tādu strāvas daudzumu par 30 KWH ar uzlādēt 80 000 EV
Tas ir tikai pa nakti. Domāju, ka nākošo 10 gadu laikā ar 18000 EV problēmu nebūs, un, ja būs straujāka izaugsme, tad AST un ST spēs pa tām 10 gadēm tam sagatavoties. Elektrību turpināsim pirkt no FIN/SWE, kur ir daaaaudz gan hidro, gan atoma, ja tāda vajadzība būs, vai arī no RU/BLR.
Kur problēma?
Paņem EV un pamēģinu pieslēgties pie AST līnijas, lai uzlādētu. Uzmini kāds būs rezultāts - šajā forumā neko vairs nekad nerakstīsi. Būs tikai viens papildus sižets Degpunktā.
Paņem kalkulatoru un sāc rēķināt tos ciparu, kas jārēķina - AST nav problēmu importēt daudz vairāk elektrības, nekā ražotāji spēj nodrošināt un ST sadalīt.
Vai es ko teicu par pieslēgšanos AST?
kašķu kule, latviski sakot, tu esi
Protams, ka teici - tu rēķini tikai kopējās AST sadales jaudas, bet ne ST noslodzi un importa ekonomiku. Cik reizes jāatkārto, ka AST nav NEKĀDU PROBLĒMU šajā kontekstā.
arī ST nav, kā jau minēju, ja katrā mājā var darbināt tējkannu, tad var darbināt arī EV lēno lādētāju. Un ar lēno pietiek teju visiem - vismaz vidējiem - lietotājiem.
Tev nepietiks, tad brauksi ar savu benzīnkapli. Vai pārorientēsies uz citu darbu / hobiju. Vai nosprāgsi aiz dusmām.
"vismaz vidējiem - lietotājiem" - t.i. tieši tā, kā es teicu - guļamrajoniem. Apgāji apli un nonāci pie tā, ka apstiprini manu viedokli, kuru mēģināji apstrīdēt. EV izmantošanas priekšnosacījums - mietpilsoniska braukšana uz darbu no privātmājas. Neder ne tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, ne tiem, kam vajadzība pēc braukšanas nesaistās ar ik darba dienas sēdēšanu korķī. Tātad atpakaļ pie guļamrajonu ST jaudas - vai tās būs pietiekamas lai visā rajonā nesāktos sprieguma kritumi? Ņem kalkulatoru un sāc rēķināt. Pateikšu priekšā vēl būs jāmeklē daudz un dažādi ST dati un kartes, lai saprastu problēmas būtību.
Teju 90% no visas braukšanas ir mietpilsoniska braukšana uz/no darba
Tos tad arī pārsēdinās / pamazām uz EV. Kas tur slikts, un ko par to uztraukties?
Mani aŗi nevar pieskaitīt pie mitpilsoniskajiem uz/no darba, un man arī pagaidām EV nav - jo nevajag / nevaru / negribu atļauties tādu pa 40-50 tūkst
Par procentiem maldies, cipars nav tik liels pat absolūtajā braucējus skaitā, kur nu vēl pārrēķinot uz nobrauktajiem kilometriem. Bet doma pareiza. Tātad atbalsti vides un elektroapgādes sistēmas sajāšanu, piedrazojot to ar EV, tā vietā, lai novērstu šo bezjēdzīgo braukāšanu?
Nebraukā, kas tevi spiež?
Par vidi jau izstrīdējāmies, paliec pie saviem uzskatiem, ja vēlies.
Nesaprotu, ko tu domā par elektroapgādes sistēmas sajāšanu.
1/2 pasaule ir vienojusies, ka fosilos vajag mazināt. Tad nu tas lēnām notiek.
Par bezjēdzīgo braukāšanu. Cilvēcei patīk bezjēdzīgi braukāt. Kamēr patiks, tikmēr pret to cīnīties ir bezjēdzīgi... Labāk lai braukā, mazāk piesārņojot. Bet tas jau uz tevi neattiecas, tu jau mums domā, ka benzīnam sadegot rodas tīri vai noderīgas lietas.
Mani personīgi nav piespiedusi, bet tāda ir valsts īstenotā politika.
Palikšu.
Nebrīnos.
Kādās mērvienībās tā 1/2 tev ir sarēķināta? Nevaru piekrist šādam ciparam.
Nē, nepatīk. Parādi man kaut vienu, kas sajūsminās par ikdienas sēdēšanu korķos. Uz mani attiecas, esmu par attiekšanos no fosilajiem kurināmajiem, tikai saprātīgā veidā un ar patiesiem argumentiem. Benzīnam sadegot, rodas ūdens un ogļskābā gāze - divas lietas, bez kurām neviens augs nevar dzīvot - tavu absurdo paziņojumu var trivializēt arī pretēji.
Kas nu kuram ir bezjēdzīgi. Viens ir ar auto braukt uz veikalu, kur mazāk par 10 minūtēm ejams kājām vai uz darbu virzienā, ko gandrīz pilnībā nosedz kāds no bieži kursējošiem sabiedriskā transporta maršrutiem. Taču ja darbs atrodas vietā, kur ar sabiedrisko transportu piekļūšana ilga un neērta (Rīgā šādu vietu pietiek) vai jābrauc uz īpašumu ārpus pilsētas vai (ierakstiet variantu), tad cita jēdzīga varianta nav. Pēdējiem gadījumiem arī kopābraukšana un auto noma nederēs. Protams, var jau kā Ziemeļkorejā - noņemt visiem auto un atļaut braukt starp pilsētām tikai ar pārvietošanās dokumentu. Un esmu pārliecināts, ka šādam risinājumam arī te būs piekritēji :P
Vai tik tas nav transformators, kas pārveido pārvades augstspriegumu par elektroierīcēm izmantojamu spriegumu?
To taču visi zina.
Stāsts ir par pārvades jaudām un to rezervēm jau tagad, šodien. 360 megavati uz Latviju, 200 megavati no Latvijas jau citu dienu pa to pašu līniju.
Un vienmēr var Cēsīs vai Valmierā kādu koģenerācijas staciju uzbūvēt, ja nepietiek.
Visi? Nē - tu nezini. Tādad ne visi. Papēti vēl. Cik un kāda veida savienojumi ir starp AST un EV. Kada ir to veiktspēja, attīstības iepsējas u.c. parametri, kas jāņem vērā, lai tās AST jaudas attiecinātu uz EV.
Kad šo mājasdarbu būsi izpildījis un kaut ko sapratis, varēsi ķerties pie otra gala - noskaidrot, kur beidzas AST "taustekļi", skaitīt ražošanas jaudas visā šajā reģionā, visu kopējo EV skaitu šajā reģionā, un saprast, ka galu galā EV barojas no oglēm. Jo tas, ka Latvijas EV "apēdīs" Rosatom enerģiju, liegs iespēju ar šo enerģiju nodrošināt kādas citas ogļu stacijas izslēgšanu. Tieši otrādi - ogļu stacijas nāksies vēl būvēt klāt, jo AES jaudu pieaugums nespēs nodrošināt plānoto EV patēriņa pieaugumu.
Vienu jaunu gliemezi nupat atklāja, un nosauca par grētu tūnberju
Tagad klimata projektu noliedzēji var paskatīt ntvmir. Kā reiz par klimatu.
Jaunākais vadītājs kā reiz nupat tos klimata ciklus pieminēja.
Zinātnieks bijis Ziemeļpolā, 1000km tur esot ledus, sasilšanas neesot.
www.youtube.com/watch?v=ASjPsm5nTvI
Tie paši argumenti.
Grēta fonā.
Darbs ar publiku.
Tagad paskaidro, kā veidojas tā korelācija, kas šajā video ir klaji redzama priekšplānā. Klimata alarmisti = politiski kreisie. Klimata "noliedzēji" = "uļtraprāvije".
Vai arī apstrīdi šīs korelācijas eksistenci?
Kā ir - spēj argumentēti paskaidrot cēloņsakarību šādam sadalījumam? Vai tā ir kāda sazvērestība?
Kādam aunam jābūt, lai tādus video vispār skatītos, kur nu vēl ņemtu tos vērā, un mēģinātu analizēt to vēstījumu?
Tātad auni ir tie, kam interesē dažādu pušu skatījums uz lietām, lai saprastu kopbildi, nevis tie, kas akli tic vienvirziena naratīvam?
tajā vaimanu kastē jau ir tas viensliežu naratīvs - pabļaut, lai vairāk skatītāju reklāmdevējiem
Tad atbildi tu, kā sazvērestību teoriju cienītājs - kā skaidrojama korelācija starp politisko kreisumu un klimatticību?
Kā jau jebkurai korelācijai ir 4 varianti.
A ir cēlonis, B ir sekas.
A ir sekas, B ir cēlonis.
A un B ir X sekas.
A un B korelācija ir nejaušība un nav nekādas cēloņsakarības.
Kura ir īstā versija un kādēļ?
Neesmu novērojis zinātnieku piederību politiskiem kreisumiem.
No tā, kurš politiķu novirziens ir pieņēmis to vai citu pārliecību nemainās būtība fizikā.
Jeb tev šķiet, ka CO2 nedrīkst būt cēlonis, jo to atbalsta kāda noteikta spārna politiķi?
Atslābsti, un papēti to dažādo pušu skaījumu.
Tiešām izlasi, sākot ar to 19 gs zviedra pētījumu.
Nevis atgremo PragerU gudrības
tad kad tiksi galā ar savu dubltdomu, vienā aicinājumā sakot, ka jāpēta dažādu pušu skatījums un pasakot, ko nedrīkst pētīt, būs jēga runāt. Pagaidām tu esi savā pasauku pasaulē noliedzis šīs tēmas politiskumu, pasludinot par zinātniekiem tikai tos, kas ir tavas ideoloģijas pusē.
Spītneiks tu tāds.
Pētīt drīkstvvisu, bet ievērības cienīgs ir viedoklis, kas NAV politisks teātris, vai apmaksāts teātris. Tātad, izlaižam Grētu, Alu Goru, Prager U utt.
Tad ņemam izteikumus, un salīdzinam ar to, ko par tiem (izteikumiem) saka zinātne.
Vēlreiz - CO2 ne jau politiķi pasludināja par siltumnīcefekta gāzi. 1860. gados tā bija tīri zinātniska tēma, tāpat kā vēl ilgi pēc tam. Es pat šķiet atceros, ka 80. gados skolā par to bija rakstīts grāmatā (bet varbūt maldos).
Tieši ar politiķiem un rūpniekiem sasitīti tēli cenšas diskusiju novelt uz personālijām. Zinātniekiem (ar retiem jo retiem izņēmumiem) nav ne mazāko šaubu, kas ir cēlonis, kas sekas.
Tev var nepatikt Als Gors, viņa slavenajā video ir pārspīlējumi un kļūdas, bet viņš šo diskusiju ievilka plašākā saulītē, un beidzot pasaule sāka domāt. Tev var nepatikt kreisie politiķi, tad vēli citus.
Bet, ja tu domā, ka zinātnei nav taisnība par CO2 lomu, tad velc laukā pierādījumus - politiski neangažētus pierādījumus.
ja tu domā, ka saprātīgs cilvēks var ticēt, ka visi temperatūras dati ir viltoti, visu valstu visas zinātņu akadēmijas ir sazvērējušās viltot rezultātus, rakstīt falšus pētījumus, modelēt nepareizus modeļus... tad ar tevi kaut kas nav riktīgi
Nu tad dot tik šurp to pētījumu, kas nav politiski vai ekonomiski angažēts.
Un nemētājies ar nepatiesiem apgalvojumiem.
"CO2 ne jau politiķi pasludināja par siltumnīcefekta gāzi". Meli - klimata histērijas izpratnē to pasludināja politiķi ar Alu Goru priekšgalā. Zinātnieki nešaubās par CO2 spēju absorbēt noteikta garuma elektromagnētiskos viļņus un ir izteikuši nepierādītu hipotēzi, ka tā varētu būt sasilšanas cēlonis.
"Tieši ar politiķiem un rūpniekiem saistīti tēli cenšas diskusiju novelt uz personālijām." Tavs diskusijas modelis. Tu nespēj nevienu argumentu atspēkot pēc būtības, bet tikai kritizē tā izteicēja personību un motīvus.
"ja tu domā, ka zinātnei nav taisnība par CO2 lomu, tad velc laukā pierādījumus" Semantiska manipulācija no tavas puses. Es esmu pārliecināts, ka "zinātnei" vienmēr ir taisnība zinātniskās metodes izpratnē. Un esmu pārliecināts, ka daļai zinātnieku ir taisnība un daļai nav. Nav iespējams, ka taisnība ir visiem, ja viedokļi atšķiras.
"ja tu domā, ka saprātīgs cilvēks var ticēt, ka visi temperatūras dati ir viltoti" Atkal semantiska manipulācija. Jā - pilnīgi visi globālās temperatūras dati ir "viltoti". Pirms mērījumiem rekonstrukcija, pēc mērījumiem - aprēķini. Globālo temperatūru NAV iespējams izmērīt - var mērīt tikai atsevišķas lokālās un pēc kaut kāda pieņemta modeļa rēķināt to, ko sauc par globālo. Hokejnūja jau sen ir atspēkota - rekonstrukcijas metodes nespēj pamatot lineāro mediānu, kas ir tās pamatā - tā ir iedomāta un ir ļoti iespējams, ka temperatūra ir lēkājusi augšā un lejā, nevis zīmējusi taisno kātu. Tikpat neviennozīmīgs ir apgalvojums, ka tas aprēķinātais rādītājs, kas kāpj, ir uzskatāms par "globālo temperatūru". Bet tu jau negribi tādās detaļās iedziļināties vai ne?
ĪTā ir tava versija, ko vari balstīt tikai savā nepatikā pret 'kreisajiem' (lai kas tie būtu), un dažu populistisku pļāpu jūķūba videokanālos, kas, pie viena, lai labāk dzīvojas, ir pieķerti ar roku naftas un/vai ogļu rūpnieku kabatā.
Saki, ka fizikas pamati neder nekam? Raimonda eksperiments ar CO2 pudelēs ir pareizs tikai vienā no komponentēm - tajā, kura atbilst tavai ideoloģijai? Tas nekas, ka tās sludinātāji atklāti tur roku kreiso politiķu kabatā?
Un nemuldi, ka nezini, kas ir kreisie. Ja nu tomēr, palasi: lv.wikipedia.org/wiki/Politiskais_spektrs
Atkal nekā par tēmu.
Konkrēti, kurš sludinātājs, kurā kabatā?
Dod tik šurp to pētījumu, kas nav politiski vai ekonomiski angažēts.
Sāc ar tā zviedra no 19 gs. Diez vai viņš no Ala Gora saņem dividendes
Ko tur sākt? Laikam nekādi nespēj saprast, ka man nav nekādu pretenziju pret tā zviedra pētījumu. Dod to, kas pierāda CO2 kā cēloni sasilšanai.
tu esi smags gadījums, vai nu totāls cietpauris - lai neteiktu - muļķis - vai nu tāds pats pie trubas piezīdies 'zinātnieks' kā tevis dievinātais Mūrs
www.smokeandfumes.org/documents/16
še kaut vai 20 gs 60. gadu papīrs, ko iesniedza Amerikas Petolejas institūtam, laikā, kad Als Gors vēl bija pusaudzis, un Grēta Tunberga vēl vispār nebija ieplānota.
Pīļu mēsli vienmēr ir vienādā krāsā, jeb ,tomēr, tos ietekmē ēdienkarte?
Nekādus pierādījumus cēloņsakarībai tajā dokumentā neatrodu. Tikai apgalvojumus, kas tajā balstās. Norādīsi precīzāk, kur jāmeklē?
Prasi šiem:
The following are scientific organizations that hold the position that Climate Change has been caused by human action:
Academia Chilena de Ciencias, Chile
Academia das Ciencias de Lisboa, Portugal
Academia de Ciencias de la República Dominicana
Academia de Ciencias Físicas, Matemáticas y Naturales de Venezuela
Academia de Ciencias Medicas, Fisicas y Naturales de Guatemala
Academia Mexicana de Ciencias,Mexico
Academia Nacional de Ciencias de Bolivia
Academia Nacional de Ciencias del Peru
Académie des Sciences et Techniques du Sénégal
Académie des Sciences, France
Academies of Arts, Humanities and Sciences of Canada
Academy of Athens
Academy of Science of Mozambique
Academy of Science of South Africa
Academy of Sciences for the Developing World (TWAS)
Academy of Sciences Malaysia
Academy of Sciences of Moldova
Academy of Sciences of the Czech Republic
Academy of Sciences of the Islamic Republic of Iran
Academy of Scientific Research and Technology, Egypt
Academy of the Royal Society of New Zealand
Accademia Nazionale dei Lincei, Italy
Africa Centre for Climate and Earth Systems Science
African Academy of Sciences
Albanian Academy of Sciences
Amazon Environmental Research Institute
American Academy of Pediatrics
American Anthropological Association
American Association for the Advancement of Science
American Association of State Climatologists (AASC)
American Association of Wildlife Veterinarians
American Astronomical Society
American Chemical Society
American College of Preventive Medicine
American Fisheries Society
American Geophysical Union
American Institute of Biological Sciences
American Institute of Physics
American Meteorological Society
American Physical Society
American Public Health Association
American Quaternary Association
American Society for Microbiology
American Society of Agronomy
American Society of Civil Engineers
American Society of Plant Biologists
American Statistical Association
Association of Ecosystem Research Centers
Australian Academy of Science
Australian Bureau of Meteorology
Australian Coral Reef Society
Australian Institute of Marine Science
Australian Institute of Physics
Australian Marine Sciences Association
Australian Medical Association
Australian Meteorological and Oceanographic Society
Bangladesh Academy of Sciences
Botanical Society of America
Brazilian Academy of Sciences
British Antarctic Survey
Bulgarian Academy of Sciences
California Academy of Sciences
Cameroon Academy of Sciences
Canadian Association of Physicists
Canadian Foundation for Climate and Atmospheric Sciences
Canadian Geophysical Union
Canadian Meteorological and Oceanographic Society
Canadian Society of Soil Science
Canadian Society of Zoologists
Caribbean Academy of Sciences views
Center for International Forestry Research
Chinese Academy of Sciences
Colombian Academy of Exact, Physical and Natural Sciences
Commonwealth Scientific and Industrial Research Organization (CSIRO) (Australia)
Consultative Group on International Agricultural Research
Croatian Academy of Arts and Sciences
Crop Science Society of America
Cuban Academy of Sciences
Delegation of the Finnish Academies of Science and Letters
Ecological Society of America
Ecological Society of Australia
Environmental Protection Agency
European Academy of Sciences and Arts
European Federation of Geologists
European Geosciences Union
European Physical Society
European Science Foundation
Federation of American Scientists
French Academy of Sciences
Geological Society of America
Geological Society of Australia
Geological Society of London
Georgian Academy of Sciences
German Academy of Natural Scientists Leopoldina
Ghana Academy of Arts and Sciences
Indian National Science Academy
Indonesian Academy of Sciences
Institute of Ecology and Environmental Management
Institute of Marine Engineering, Science and Technology
Institute of Professional Engineers New Zealand
Institution of Mechanical Engineers, UK
InterAcademy Council
International Alliance of Research Universities
International Arctic Science Committee
International Association for Great Lakes Research
International Council for Science
International Council of Academies of Engineering and Technological Sciences
International Research Institute for Climate and Society
International Union for Quaternary Research
International Union of Geodesy and Geophysics
International Union of Pure and Applied Physics
Islamic World Academy of Sciences
Israel Academy of Sciences and Humanities
Kenya National Academy of Sciences
Korean Academy of Science and Technology
Kosovo Academy of Sciences and Arts
l'Académie des Sciences et Techniques du Sénégal
Latin American Academy of Sciences
Latvian Academy of Sciences
Lithuanian Academy of Sciences
Madagascar National Academy of Arts, Letters, and Sciences
Mauritius Academy of Science and Technology
Montenegrin Academy of Sciences and Arts
National Academy of Exact, Physical and Natural Sciences, Argentina
National Academy of Sciences of Armenia
National Academy of Sciences of the Kyrgyz Republic
National Academy of Sciences, Sri Lanka
National Academy of Sciences, United States of America
National Aeronautics and Space Administration
National Association of Geoscience Teachers
National Association of State Foresters
National Center for Atmospheric Research
National Council of Engineers Australia
National Institute of Water & Atmospheric Research, New Zealand
National Oceanic and Atmospheric Administration
National Research Council
National Science Foundation
Natural England
Natural Environment Research Council, UK
Natural Science Collections Alliance
Network of African Science Academies
New York Academy of Sciences
Nicaraguan Academy of Sciences
Nigerian Academy of Sciences
Norwegian Academy of Sciences and Letters
Oklahoma Climatological Survey
Organization of Biological Field Stations
Pakistan Academy of Sciences
Palestine Academy for Science and Technology
Pew Center on Global Climate Change
Polish Academy of Sciences
Romanian Academy
Royal Academies for Science and the Arts of Belgium
Royal Academy of Exact, Physical and Natural Sciences of Spain
Royal Astronomical Society, UK
Royal Danish Academy of Sciences and Letters
Royal Irish Academy
Royal Meteorological Society (UK)
Royal Netherlands Academy of Arts and Sciences
Royal Netherlands Institute for Sea Research
Royal Scientific Society of Jordan
Royal Society of Canada
Royal Society of Chemistry, UK
Royal Society of the United Kingdom
Royal Swedish Academy of Sciences
Russian Academy of Sciences
Science and Technology, Australia
Science Council of Japan
Scientific Committee on Antarctic Research
Scientific Committee on Solar-Terrestrial Physics
Scripps Institution of Oceanography
Serbian Academy of Sciences and Arts
Slovak Academy of Sciences
Slovenian Academy of Sciences and Arts
Society for Ecological Restoration International
Society for Industrial and Applied Mathematics
Society of American Foresters
Society of Biology (UK)
Society of Systematic Biologists
Soil Science Society of America
Sudan Academy of Sciences
Sudanese National Academy of Science
Tanzania Academy of Sciences
The Wildlife Society (international)
Turkish Academy of Sciences
Uganda National Academy of Sciences
Union of German Academies of Sciences and Humanities
United Nations Intergovernmental Panel on Climate Change
University Corporation for Atmospheric Research
Woods Hole Oceanographic Institution
Woods Hole Research Center
World Association of Zoos and Aquariums
World Federation of Public Health Associations
World Forestry Congress
World Health Organization
World Meteorological Organization
Zambia Academy of Sciences
Zimbabwe Academy of Sciences
Jopt... Kas par autoritāšu sarakstu... Bet paša spējas argumentēt savu viedokli ir... 0. Ak jā - ne tik vien argumentēt, bet pat iedot atsauci uz saturu, nevis kaut kādu nosaukumu sarakstu iedot, nespēj.
Gads, protams, arī iestrēgst filtrā, taču padsmit autoru var būt, tikai enciklopēdijai, nevis referātam, jeb kaut grāmatai. Topinambūri nav indīgi, bet šis tāds kroplīgāks laikam uzaudzis. 
Vai tiešām esi labi apdomājis to avotu ko ieliec. Vai tu saproti ko nozīmē 1968 gads un kāda tipa petijumi vispār iespējami. Varbūt mums ielikt kādu petījumu uz industriālās revolūcijas sākuma periodu, kad visi bija stāvā sajūsma par ogļu utml. kurinatavām ? Vai bridi kad elektrība kļuva populāra.
Kādēļ cilvēkam, kam eksistē tikai autoritātes, tu prasi vai viņš ir domājis? :D
Mediju psiholoģija. Līdzības ar citiem. Argumenti publikai.
Arī tehniskā informācija. Jēdzieni, aktualitātes
www.youtube.com/watch?v=iHPvbtWzD2Y
Argumenti diezgan līdzīgi.
Daudzi no tie risinājumiem ir tepat tēmā.
Tikai jāpameklē. Jāizlasa arī visādi nesanāks, nebūs, nepareizi, muļķis, neko nezini un tamlīdzīga draza.
iauto.lv/zinas/latvija/33985-siltumnicefekta-gazu-emisijas-samazinasanas-merku-sasniegsanai-2030-gada-latvija-butu-jabut-18-000-elektroauto
2030.gadā Latvijā būs 18 000 elektroauto.
Patlaban Latvijā reģistrēts ir nedaudz mazāk kā 1000 elektroautomašīnu.
Elektroautomašīnu pārdošana - cenas pakāpeniska izlīdzināšanās ar iekšdedzes dzinēju automašīnām.
"Elektromobilitātes attīstība valstī tiek veicināta ar bonusiem elektrisko automašīnu lietotājiem, kam nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, reģistrācija un speciālas nozīmes numura zīme ir bez maksas, var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, vairākās stāvvietās Rīgas un Liepājas centrā var novietot bez maksas un tiek subsidēts tarifs nacionālajā uzlādes tīklā," skaidroja Butāns.
Viņš piebilda, ka patlaban valsts jau ir gandrīz izveidojusi elektroautomašīnu uzlādes staciju tīkla "mugurkaulu", bet valsts investīcijas šī uzlādes tīkla paplašināšanā nav plānotas - turpmāk tīklam jāaug, balstoties uz privāto iniciatīvu.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis norādīja, ka valsts atbalsta programmām būtu jābūt vērstām uz uzņēmumu autoparku un taksometru nomaiņu ar elektrotransportu. "Gadījumā, ja nespēsim sasniegt mērķi attiecībā uz elektrotransportu, būs vairāk jāsiltina mājas, bet tas jau prasīs pavisam citu investīciju apmēru," viņš teica.
Tajā pašā laikā Butāns norādīja, ka valsts atbalsts taksometru pārejai uz elektrotransportu nav plānots, bet, piemēram, Rīgā ar normatīviem varētu uzlikt par pienākumu taksometru pārvadājumos izmantot tikai videi draudzīgu transportu - ar saspiesto dabasgāzi vai elektromobiļus.
SM SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz sabiedriskā transporta tīklu, kā arī mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību.
Butāns skaidroja, ka sabiedriskā transporta tīkla attīstība balstīsies uz dzelzceļu kā tā mugurkaulu. SEG emisiju samazināšanas pasākumos ietverta gan dzelzceļa elektrifikācija, gan jaunu vilcienu iegāde, tostarp arī dīzeļvilcienu nomaiņa pret modernākiem, piemēram, bateriju vilcieniem. Tāpat paredzētas tādas aktivitātes kā augsto peronu izbūve, stāvparku izveide, autobusu maršrutu piesaiste dzelzceļa stacijām un citi pasākumi.
"Dzelzceļš pamazām kļūst arvien konkurētspējīgāks ar privāto autotransportu, piemēram, pēc ekspresvilciena ieviešanas maršrutā Valmiera-Rīga pasažieru skaits tajā ir audzis aptuveni par 30%," stāstīja Butāns.
Viņš arī minēja, ka, pārejot uz videi draudzīgāku autotransportu būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei par 50%, tādējādi satiksmē, tostarp īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, stimulējot izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG).
"Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk oglekļa dioksīda nekā dīzeļdegviela," skaidroja Butāns.
Transports veido 28,5% no kopējā apmēra. Virs transporta ir tikai enerģētika - ar 35,4% SEG emisijām. Būtisks apmērs SEG emisiju ir arī lauksaimniecībā - 24,6%. Vienlaikus rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod 6,5%, bet atkritumu apsaimniekošana - 5%.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam paredz samazināt SEG emisijas par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Lai to panāktu, katru gadu oglekļa dioksīda emisijas ir jāsamazina nedaudz vairāk par 100 tonnām.
Labvēlīgāki līzinga noteikumi elektroautomašīnām.
Lielākā ietekme paredzēta elektrotransporta skaita palielināšanai - 24%, moderno biodegvielu ar biogāzes izmantošanai - 15,9%, kā arī dzelzceļa elektrifikācijai - 8,4%.
Jaunākais forumā
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (606)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (21)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (73)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (12)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (3)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (104)
- Latvijas Valsts ceļi un iAuto.lv tiekas Delfi TV diskusijā - Uzdod savu jautājumu par Latvijas ceļiem! (14)
- Izstāde “Auto 2025” Ķīpsalā 24.–26. aprīlī, darba laiks un biļetese cenas. Laimē 2 ielūgumus! (59)
- Tramps - ASV prezidents? (2657)
- Dīzeļa tirdzniecības ierobežojumi Latvijā saistībā ar piegāžu krīzi un Hormuzas blokādi (15)
- Smēķēšana (44)
- Kā lēmumu pieņemšanā tiek apieti Rīgas apkaimju iedzīvotāji Grīziņkalnā (46)
- Vēl laiks iepirkt sadzīves halogena spuldzes (13)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.