Eksperts pārliecināts, ka dedzināšana lietotu auto pārdošanas laukumā norāda uz nepieciešamību sakārtot nozari 3

Eksperts: Dedzināšana lietotu auto pārdošanas laukumā kārtējoreiz norāda uz nepieciešamību sakārtot nozari

Pirms vairākām dienām medijus pāršalca aculiecinieka video ar degošiem auto lietotu spēkratu tirdzniecības laukumā, Raudas ielā, Rīgā. Šis incidents, kad tirdzniecības laukumā nakts laikā aizdedzināti vairāki desmiti automašīnu, drīzāk atgādina 90. gadu sākumu, kad Latvijā biznesa attiecību kārtošanai bija raksturīgas kriminālas metodes. Konkrētās lietas apstākļus gan noskaidros policija, tomēr nozare un tajā strādājošie godprātīgie komersanti jau tagad ir situācijas ķīlnieki, ņemot vērā, ka negodīgie uzņēmēji ne tikai iedragā lietoto auto tirdzniecības jomas reputāciju, bet rada patērētāju neuzticību un kropļo konkurenci nozarē kopumā.  

Lietotu automašīnu tirdzniecības joma Latvijā kopš pirmsākumiem bijusi bēdīgi slavena ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru un pārsvarā nesekmīgiem pūliņiem to mazināt. Saskaņā ar 2017. gada nogalē publicētiem datiem[1] auto nozare Latvijā veido 28 % no visas ēnu ekonomikas. Auto asociācija lēš, ka noteiktā cenu segmentā krāpšanās ar nenomaksātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai nedeklarētu uzņēmējdarbību sasniedz līdz pat 80 % no kopējā darījumu apjoma. Runāt par veselīgu konkurenci un godprātīgu uzņēmējdarbību šādā situācijā kļūst teju neiespējami, un Valsts kasei garām ik gadu aizplūst miljoniem eiro neiekasēto nodokļu. Lietotu automašīnu tirgotāja “Longo” aplēses liecina, ka, ja visi tirgotāji godprātīgi nomaksātu nodokļus, Latvijas valsts budžetā nozare varētu ienest ap 120 miljoniem eiro gadā. Auto nozare kopumā veido ap 7 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP),  un tajā strādā vairāk nekā 4 % no valstī nodarbināto iedzīvotāju skaita.

Tomēr pēdējo gadu laikā lietotu spēkratu tirgus sektorā ledus kaut nedaudz ir sakustējies. Pirms vairākiem gadiem uzraugošās institūcijas un sadarbības partneri – Valsts Ieņēmumu dienests (VID), Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD), Patērētāju Tiesību aizsardzības birojs un Auto asociācija – uzsāka kampaņu cīņai ar ēnu ekonomiku, gan pastiprinot kontroles pasākumus lietotu auto tirdzniecībā, gan veicinot patērētāju izpratni par uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem un iespējamiem riskiem, piekrītot iesaistīties darījumos, kuri paredz negodīgas darbības.   

Tirgū ienāk spēlētāji, kuri aktīvi iestājas par godīgu konkurenci un godprātīgu uzņēmējdarbību, vēloties nodrošināt klientiem uzticamus lietotu auto tirdzniecības pakalpojumus. “Longo” no pirmsākumiem ir iestājies par godīgu un caurskatāmu komercdarbību un tirgus sakārtošanu, un aktīvi aicina politiskā līmenī risināt sasāpējušās problēmas, kuru tumšāko pusi izgaismojis nesenais dedzināšanas incidents. Situācija prasa kompleksus risinājumus, tostarp politiskā līmenī risinot jautājumus par efektīviem sodiem negodprātīgiem tirgotājiem vai ekonomiskās darbības apturēšanu nopietnāku pārkāpumu gadījumā.

Latvijā pieprasījums pēc lietotiem transporta līdzekļiem ir augsts – “Longo” pērnā gada nogalē organizētā aptauja[2] rāda, ka 87 % iedzīvotāju izvēlas iegādāties lietotus, nevis jaunus spēkratus. Bieži tas skaidrojams ar finansiāliem apsvērumiem – lietota automašīna ir lētāka nekā jauna. Taču pircējus vada arī citi racionāli apsvērumi, proti, lietotu un mazlietotu spēkratu izvēle ir plaša, un katrs var atrast sev piemērotāko modeli par labāko cenu. Diemžēl pašreizējā tirgus situācijā ir virkne akūti risināmu problēmu. Dažkārt, iegādājoties auto, patērētāji nemaz nenojauš, ka tiek “ievilkti” nelegālā vai fiktīvā darījumā, apdraudot savas patērētāju tiesības. Izplatīta ir krāpšanas shēma, kurā, veicot pirmreizējo auto reģistrāciju Latvijā, tiek viltoti dokumenti, uzrādot, ka pircējs to iegādājies ārzemēs no ārvalstnieka, taču patiesībā darījums noticis Latvijā. Šādā situācijā pircējs ne tikai atsakās no savām patērētāja tiesībām, bet arī kļūst par nozieguma līdzdalībnieku, par kuru paredzēts sods gan viņam, gan pārdevējam, jo tiek viltoti dokumenti un piesegti cilvēki, kas nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību.

Tāpat tirgū joprojām aktuāla ir krāpšanās ar odometriem, norādot sagrozītus spēkrata tehniskos rādījumus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu sniegto informāciju, odometru rādījumi ir mainīti apmēram 5 – 12 % valsts iekšējā tirgū pārdoto lietoto automašīnu un 30 - 50 % gadījumu, kad auto tiek pārdoti uz citu valsti. Deputāti aicina par odometru grozīšanu noteikt kriminālatbildību visās Eiropas Savienībā (ES) dalībvalstīs, jo šādai rīcībai var būt negatīva ietekme uz satiksmes drošību. Šī būtu iespēja radīt vienotas vērtības visā ES, aizsargājot patērētājus. Turklāt, tādējādi varētu uzlaboties patērētāju uzticēšanās lietoto auto tirgum un situācija satiksmes drošības jomā. Jāpiemin arī, ka Latvijā CSDD piedāvā transportlīdzekļu tirdzniecības reģistru, kurā atrodama informācija par visiem Latvijas tirdzniecības vietās pārdošanā legāli esošiem transportlīdzekļiem. Norādot automašīnas reģistrācijas numuru vai VIN numuru, reģistrā var iegūt informāciju par auto nobraukuma vēsturi, tehnisko apskašu rezultātiem, īpašnieku maiņu u.c. informāciju.

Kopumā Latvijā akūti nepieciešama politiskā griba sakārtot lietoto auto tirdzniecības nozari tā, lai tā ir uzticama patērētājiem un tirgus dalībniekiem, un lai tajā būtu iespējams pārdot lietotas automašīnas veselīgas konkurences apstākļos, nebaidoties par autoparka drošību diennakts tumšajās stundās.

[1] Auto Asociācijas dati. Pieejami: http://www.autoasociacija.lv/lv/parbaudi-perc-lietoto/635-vid-csdd-ptac-un-auto-asociacija-pastiprina-aktivitates-lietoto-auto-tirdzniecibas-jomas-sakartosana

[2] Aptauja veikta tiešsaistē 2019. gada decembrī, tajā piedalījušies 302 dažādu dzimumu un vecumu respondenti no visas Latvijas.