Elektromobilitātes statuss Latvijā ir diezgan vēl iesācēju līmenī, kopējais elektroauto skaits nesasniedz pat 0,2%. No otras puses, Latvijā reģistrēto elektromobiļu skaits jau sasniedzis 1000, un turpina augt. Un ja būs elektromobiļi, jābūt arī publiskās uzlādes vietām.
Patiesā situācija strauji uzlabojas. Pirmkārt mums ir e mobi jeb CSDD tīkls, un strauji attīstās Latvenergo ieviestais elektrum tīkls, kurā ir 26 stacijas. Precīzāk - 26 pieslēgvietas elektromobiļu uzlādei. Tas ir sākums Latvijā lielākajam komerciālo uzlādes staciju tīklam, ko akciju sabiedrība Latvenergo veido ar zīmolu Elektrum.
Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” Tehnoloģiju un atbalsta direktors:"Pamatā uzlādes stacijas ir Rīgā. Dažas ir Jūrmalā un pie Pļaviņu hidroelektrostacijas. Lielākais pieslēgvietu skaits patlaban ir stacijā pie Latvenergo centrālās ēkas Pulkveža Brieža ielā. Taču projekta mērķis ir atrast sadarbības partnerus ārpus uzņēmuma."
Līdz 2021. gada beigām Elektrum tīklā vien paredzēts atklāt vismaz 84 pieslēgvietas. Kopā ar citām iespējām, to skaits sasniegtu 250, tātad pa vienai uz katriem četriem elektromobiļiem. Iznāk, ka Latvijā uzlādes infrastruktūra soļo pa priekšu elektromobiļu tirdzniecībai. "Pagājušā gadā uztaisījām prognozi, kas mūs pašus pārsteidza, ka 2030. gadā būs vairāk kā 30 000 elektroauto," tā K.Cikmačs. Tā ir drosmīga prognoze. Vai visiem maz pietiks elektrības? "Tas ko mēs zinām, ka gadus 30 atpakaļ elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir krietni lielāks nekā tagad. Ja visi auto kļūtu elektriski, tad mēs sasniegtu tikai to patēriņu, kāds bija 90. gadu sākumā," skaidro K.Cikmačs. Vairāk skaties TV Auto ziņu sižetā.
Šādai statistikai jānodala privātie un uzņēmumu elektromobiļi. Lai pašvaldību e-upi, Fiqsy zojas u.tml. nejauc galvu.
Kāpēc?
Tāpēc lai firmas kas varētu bez tiem iztikt vai iestādes, kas pērk par valsts [lasīt - mūsu] naudu, un kam līdz ar to pohuj par cenu, netiktu ieskaitītas, bet būtu tikai tie, kas apzināti izdarījuši šo izvēli.