Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien spriedīs par sāls kaisīšanu Rīgas ielās, liecina komitejas darba kārtība.
Deputātiem iesniegtajā Satiksmes departamenta informācijā norādīts, ka kopumā Rīgai ir 34 ielu tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai paredzētās automašīnas un 16 transportlīdzekļi veloinfrastruktūras tīrīšanai.
Rīgas ielu kopgarums ir 1201 kilometrs. Pašvaldībai jāuztur 139 tilti, tuneļi un viadukti. Tīrāmā platība kopā ir 7,4 miljoni kvadrātmetru.
Kā informē Satiksmes departaments, ja uz ielām veidojas ledus, tad brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20 - 30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā - līdz 40 gramiem.
Vispirms tiek kaisītas maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi un rajona nozīmes ielas.
Saskaņā ar departamenta informāciju, viena kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā - 113 350 eiro.
Kā pozitīvos faktorus sāls izmantošanai, departaments min lētākas izmaksas, piemērotību Latvijas apstākļiem, pasaules pieredzi un ekoloģiskumu, jo sāls esot dabā jau pastāvoša viela.
Kā negatīvu aspektu speciālisti min, ka sāls atstāj baltus traipus, veicina betona un metālu koroziju, kā arī paaugstina grunts mineralizāciju.
Kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai tiek piedāvāti organiskie materiāli - acetāti, formiāti un spirti, kā arī smilts, akmens un koka šķelda.
Atsaucoties uz Rīgas tehniskās universitātes pētījumu, kurā izvērtēta ārvalstu pieredze, tiek norādīts, ka atteikties no sāls lietošanas nebūtu pamatoti un sāls esot pamatreaģents citu attīstīto valstu ceļu uzturēšanai ziemā.
Sāls ir ekoloģisks, jo sāls esot dabā jau pastāvoša viela.
Tikpat ekoloģisks kā naftas pleķis jūrā, jo nafta arī ir dabā pastāvoša viela...