"Rīgas satiksmes" ūdeņraža stacijā pirmā darbības gada laikā saražoti vairāk nekā 11 000 kilogramu ūdeņraža 24

Foto: Rīgas satiksme

Nozare.lv | 31.marts 2021 9:40

Pirmā darbības gada laikā "Rīgas satiksmes" ūdeņraža stacijā saražoti vairāk nekā 11 000 kilogrami ūdeņraža, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Desmit "Rīgas satiksmes" trolejbusi, kas darbināmi ar ūdeņradi veikuši aptuveni 370 000 kilometru, izmantojot gan ūdeņraža šūnu, gan kontakttīklu. Pasažieru pārvadājumi ar minētajiem trolejbusiem nodrošināti 4. un 9. trolejbusa maršrutā. Stacija pieejama arī publiskai lietošanai.

"Pirmo ūdeņraža uzpildes stacijas darbības gadu varam vērtēt kā veiksmīgu jauno tehnoloģiju iepazīšanas un apgūšanas gadu. Nodrošināta visu uzņēmuma rīcībā esošo trolejbusu ikdienas uzpilde. Esam veikuši gada sākumā Jelgavā un Rīgā testētā "Solaris" ūdeņraža autobusa uzpildi," norāda "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ūdeņraža stacija patlaban darbojas ar nepilnu noslodzi, un tās jauda ir daudzkārt lielāka, tāpēc tiklīdz būs iespēja kāda Eiropas Savienības fonda ietvaros pretendēt uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, iegādi, uzņēmums iesniegs pieteikumu.

Kā ziņots, pērnā gada sākumā ekspluatācijā tika nodota Baltijā pirmā ūdeņraža stacija, kā arī pasažieru pārvadājumus 4. trolejbusa maršrutā uzsāka ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi. 

Starptautiskā projekta "H2Nodes" ietvaros "Rīgas satiksme" ir saņēmusi 10 ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus. Ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi ar vienu uzpildi var veikt 300-400 kilometrus. Savukārt trolejbusi bez kontakttīkla var nobraukt līdz 200 kilometriem.

Eiropas Savienība (ES) līdzfinansē 50% no "Rīgas satiksmes" projekta kopējām izmaksām, kas kopumā ir 16,1 miljons eiro. Finansējums piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā.

Jau vēstīts, ka "Rīgas satiksmes" apgrozījums 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 173,503 miljoni eiro, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2019.gadā, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 53,1% un bija 3,623 miljoni eiro.

2020.gadā "Rīgas satiksmes" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 31,783 miljonus eiro, kas ir par 18,238 miljoniem eiro jeb 36,5% mazāk nekā gadu iepriekš, un ir saistīts ar pasažieru pārvadājumu samazināšanos. Pērn "Rīgas satiksme" pārvadāja 89,681 miljonu pasažieru, kas ir par 57,59 miljoniem jeb 39% mazāk nekā gadu iepriekš.

Populārākie komentāri

24 Lasīt visus komentārus →
3 0 Atbildēt

Cik maksā uzpildīt 1 kg ūdeņraža?

2 0 Atbildēt

30 kg dienā!!!

Cik tālu ar to daudzumu var nobraukt viens buss?? vienam simtam km pietiks?

2 1 Atbildēt

Uztaisīt uzplūdu akumulējošo HESu ir vēl izdevīgāk!

T.i. tad kad elektroenerģija ir pārpalikumā un lēta ar sūkņiem uzpumpē ūdeni kaut kur kalnu rezervuārā, bet kad ir elektrības deficīts un cena aug, iedarbināt HESu normālā elektrības ražošanas režīmā!

Tādi akumulējošie HESi jau eksistē un nevajag izdomāt nekādu jaunu velosipēdu!!

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Volkswagen ID. Era 5X – vēl viens jaunums Ķīnas tirgum 2

Vācijas autobūves uzņēmums piedāvā vēl vienu šīs vasaras jaunumu. Tas ir Tiguan izmēru krosovers, kas izstrādāts kopā ar Volkswagen partneri SAIC. Lasīt vairāk

Pēc BMW pasūtījuma izstrādāts elektromobilis, kas vairāk saražo nekā patērē (+ FOTO) 13

16 studenti no Klemsonas Universitātes ASV ir izstrādājuši elektroauto prototipu Deep Orange 17, kas radīts ar mērķi saražot vairāk enerģijas, nekā ikdienas braukšanā patērē. Lasīt vairāk

Rīgas svētku laikā slēgs satiksmi 11. novembra krastmalā un Vecrīgā; veidojas sastrēgumi (+ FOTO) 10

Rīgas dzimšanas dienas svinību laikā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalā un Vecrīgā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā. Lasīt vairāk

Latvijā radīta bezpilota platforma armijas vajadzībām (+ VIDEO) 1

Ģeopolitiskajos satricinājumos arvien lielāka nozīme ir katrā valstī radītām tehnoloģijām drošības, civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras vajadzībām. Ātru pāreju no pētniecības un testa modeļiem līdz praktiski dzīvē ieviešamiem risinājumiem var panākt, ja zinātne un industrijas cieši sadarbojas. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti