Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn.
Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija. Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.
2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).
Saskaņā ar ACEA datiem, Eiropā 2021. gada pirmajā ceturksnī pārdoto elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas apjoms sastāda 5,7% no kopējā pārdoto automašīnu skaita, hibrīdu - 18,4%, benzīna - 42,2% un dīzeļdzinēju automašīnu - 23,2%. Eiropā, pieaugot elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas apjomiem, attiecīgi samazinās ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem aprīkoto auto tirgus daļa. Piemēram, no 2021. gada janvāra līdz martam tradicionālo dīzeļdegvielas transportlīdzekļu pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 20,1%, bet benzīna transportlīdzekļu - par 16,9%. Pieprasījums pēc dabasgāzes transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā samazinājās par 10,1%, savukārt automašīnu ar alternatīviem dzinējiem pārdošanas apjoms pieauga par kopumā 59,1%.
Latvijā pārdoto tradicionālo benzīna dzinēja auto skaits šogad sarucis par 16,5%, savukārt pārdoto hibrīdauto skaits pieaudzis par 213%, kas ir rekordaugsts rādītājs Baltijas valstu vidū. Latvijā pirmajā ceturksnī pārdoto auto sadalījums:
1. Elektriskie transportlīdzekļi - 65 automašīnas (pieaugums par 47,7%)
2. Hibrīdi - 777 automašīnas (pieaugums par 213,1%)
3. Ar benzīna dzinēju darbināmi auto - 1526 automašīnas (pārdošanas apjomi samazinājušies par 16,5%)
4. Ar dīzeļdegvielu darbināmi auto - 1103 automašīnas (samazinājums par 31,2%).
Igaunijā procentuāli vislielākais auto pārdošanas skaita pieaugums pirmajā ceturksnī vērojams elektroauto sektorā:
1. Elektriskie transportlīdzekļi - 95 automašīnas (par 111% vairāk)
2. Hibrīdi - 1452 automašīnas (pieaugums par 96,7%)
3. Ar benzīna dzinēju darbināmi auto - 2541 vienības (pārdošanas apjomi samazinās par 22,3%)
4. Ar dīzeļdegvielu darbināmi auto - 1420 vienības (pieaugums par 11%).
Tikmēr Lietuvā šī gada pirmajā ceturksnī vērojams Baltijā straujākais ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdzinējiem darbināmo auto pārdošanas apjomu kritums:
1. Elektriskās automašīnas - 65 automašīnas (pārdošanas kritums par 25,3%)
2. Hibrīdi - 3391 automašīna (pieaugums par 96,7%)
3. Benzīna dzinēji - 3194 automašīnas (pārdošanas apjomi samazinās par 60,4%)
4. Dīzeļdzinēji - 950 automašīnas (pārdošanas apjomi kritušies par 36,1%).
“Elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdu pārdošanas apjomu pieaugums visā Eiropā ir tendence, kas turpināsies arī nākamajos gados. Igaunija Baltijas valstu vidū šajā ziņā ieņem līderpozīcijas, sekojot attiecīgi Latvijai un Lietuvai. Baltijas valstis citu Eiropas valstu vidū izceļas arī ar zaļo domāšanu un rūpēm par vidi – tas līdz ar veicinošām izmaiņām likumos un nodokļos ir šo auto popularitāti veicinošs faktors. Tai pat laikā viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Baltijā šobrīd ir nepilnībā elektroauto uzlādes punktu infrastruktūra. Un Igaunijā elektroauto uzlādes punktu trūkst jau šobrīd,” norāda “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Artjoms Umanets.
Ar alternatīvajiem dzinējiem darbināmo auto tirgus daļa pieaug arī Baltijas valstīm tuvējā Ukrainā, kur, saskaņā ar Ukravtoprom datiem 2021. gada pirmajā ceturksnī pārdots kopumā 21 tūkstotis jaunu automašīnu, no kuriem divi tūkstoši bija auto ar hibrīddzinējiem. Tas ir pieaugums par 460% salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni. Tāpat Ukrainā šī gada pirmajā ceturksnī par 27,7% pieaudzis pārdoto elektroauto skaits.
Interesanti gan, virsrakstā uzsvērts benzīna kritums, kas ir 16.5%, bet dīzelim tak ir vairāk! Dīzelis kāda svētā govs, ja nav nekā laba, tad neko nesakām, tik tā pieminam garām ejot? Vot Leišos benzīnam ir labs kritums.
Ja braukā dienā nelielus attālumus, benzīns ir tas, kas vajaga, sevišķi ziemā. Bet dīzelis ir labs, kamēr to soļarku var kaut kur dabūt pa kreiso, bet tā apkopes izmaksas ir dārgākas riktīgi.
Pilnīgas muļķības!! Benzīnnieki ar tiešo iesmidzi apkopē ir tik pat dārgi un tik pat sarežģīti kā dīzeļi, jo tie faktiski arī IR dīzeļi, bet kurus darbina ar benzīnu!!
Sveču vietā arī ir kvēlsveces? To ka tev smadzenu vietā ir kaut kas cits, mēs jau zinām!
Un uz jautājumu nemaz neatbild, laikam nemaz nezin kā degviela tiek aizdedzināta vienā vai otrā dzinējā
Praktiski vienādi dzinēji, kur tādu hujņu var izdomāt, tad tik lēji degvielu ar krustām sķērsām 