Preču eksporta perspektīvas negatīvi var ietekmēt gan energoresursu cenas, gan darba tirgus izaicinājumi, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka 2021.gads preču eksportam bijis ļoti sekmīgs. Lai gan 2022.gads ekonomikai kopumā joprojām zīmējas visai tīkamās krāsās, taču preču eksporta perspektīvas apēno nozīmīgi riski, uzsver ekonomists.
"Pandēmijas radītās pārmaiņas pasaules ekonomikas struktūrā bija izdevīgas lielai daļai Latvijas preču nozaru. Ļoti labvēlīgi eksporta datus līdz šim ietekmēja cenu kāpums, vairākos segmentos tās neizbēgami samazināsies. Ir pēkšņi saasinājies konkurētspējas jautājums - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītais sadārdzinājums bija nieks, salīdzinot ar pašreizējo starpību starp elektrības cenu Baltijā un Zviedrijā, kas gan ir pārejoša problēma," skaidro Strautiņš.
Viņš norāda, ka preču eksports oktobrī - 1,558 miljardi eiro - nedaudz atkāpās no septembrī sasniegtā visu laiku rekorda (1,614 miljardi eiro), bet pieaugums gada griezumā joprojām ir ļoti pievilcīgs jeb 17,8%. Tas gan ir sācis atpalikt no rūpniecības eksporta cenu kāpuma - par 20,8%. Izlīdzinātie dati, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirību, vēsta par eksporta vērtības pieaugumu gada laikā par 22,8%.
Strautiņš uzsver, ka eksporta pieaugums reālā izteiksmē ir kļuvis vājāks, to apliecina arī rūpniecības izlaides kāpuma piebremzēšanās. Galvenā preču eksporta produkta - koksnes izstrādājumu - eksports ir ļoti spēcīgs, joprojām pārsniedzot 300 miljonus eiro mēnesī, taču gan summa, gan tās gada pieauguma temps (44,6%) jau ir sācis samazināties, tāpat kā eksporta cenas. Otras lielākās pozīcijas - elektroierīču un iekārtu - eksports gada laikā ir nedaudz samazinājies (par 1%), pret 12 mēnešu vidējo augot par 12%. Tātad šo tehnoloģisko preču daļa eksportā samazinās, bet ir zināms, ka aug vietēji ražotas elektrotehnikas un elektronikas eksports, tātad samazinās reeksporta loma, norāda Strautiņš.
Imports pēdējā laikā audzis īpaši strauji, tas oktobrī gada griezumā pieauga par 28,8%. Strautiņš skaidro, ka tas atspoguļo enerģijas cenas, arī importu tālākai pārstrādei un investīciju preces. Minerālproduktu jeb galvenokārt fosilo degvielu imports gada griezumā audzis 2,1 reizi, sasniedzot gandrīz 200 miljonus eiro mēneša laikā. Dzelzs un tērauda importa summa ir augusi pat 3,4 reizes, sasniedzot 155 miljonus eiro, un tās ir gan preces pārstrādei, gan tālākai pārdošanai citās valstīs.
Strautiņš norāda, ka jaunā koronavīrusa varianta omikrona parādīšanās ietekmēs arī preču eksportu. Dati par omikronu pagaidām ir ļoti provizoriski, taču ļoti iespējams, ka koronavīruss beidzot sāk "uzvesties" tā, kā no vīrusa varētu sagaidīt - tas kļūst lipīgāks, taču mazāk bīstams katram inficētajam.
"Šādu pavērsienu eksperti jau prognozēja pandēmijas sākumā, bet tas līdz šim nenotika, acīmredzot tāpēc, ka šī vīrusa nēsātāji to izplata arī pirms simptomu parādīšanās un saslimšanas slēptajās formās. Iespējams, ka jaunais variants zināmā mērā darbosies kā "dabiska" globāla bezmaksas pote. Tas vienalga būs daudz bīstamāks nekā "mākslīgās" vakcīnas, taču ne tik bīstams kā līdzšinējie varianti," domā Strautiņš.
Viņaprāt, ja omikrons tiešām ir pandēmijas beigu sākums, tad tā ir laba ziņa pakalpojumu sniedzējiem, bet vienlaikus risks ražotājiem, jo nauda plūdīs prom no preču uz pakalpojumu nozarēm. Pakalpojumu sniegšana tiks atbrīvota no ierobežojumiem, preču nozarēs turklāt var iestāties pieprasījuma pārsātinājuma efekts. Strautiņa ieskatā piemērs nozarei, kur šie riski varētu izteikti viens otru papildināt, ir mēbeļu eksports. To ietekmēs gan kopējā preču/pakalpojumu nozaru proporciju maiņa, gan tas, ka attālinātā darba laikmetā cilvēki centās pielāgot savus mājokļu jaunajām vajadzībām. Tagad šī vajadzība jau lielā mērā ir apmierināta un vai vairs nebūs aktuāla.
"Taču, par spīti visiem šiem izaicinājumiem, preču eksporta perspektīvas joprojām ir diezgan labas. Neviens to nezina labāk par pašiem ražotājiem. Rūpniecības uzņēmumu vērtējums par savu eksporta pasūtījumu apjomu lielākajā daļā nozaru ir virs vēsturiski vidējā. Visaugstākais relatīvais optimisms ir poligrāfijā - strauji augošā nozarē, kas pēdējā laikā ir daudz investējusi ražošanas kāpināšanā," piebilst Strautiņš.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece uzsver, ka tādai mazai un atvērtai ekonomikai kā Latvija preču ārējā tirdzniecība ir ļoti nozīmīga, šogad tā veido ap 130% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, un redzams kāpums gan eksportā, gan importā. Vienlaikus Buceniece piebilst, ka ražotāju cenas eksportētajai apstrādes rūpniecības produkcijai oktobrī bija par 20,6% lielākas nekā pirms gada. Tas liek domāt, ka eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, oktobrī jau, iespējams, par dažiem procentpunktiem samazinājās. Savukārt importa pusē apjomu kāpums vēl turpinās.
Ekonomiste informē, ka būtiskāko devumu importā nodrošināja minerālprodukti un parastie metāli, ko sekmēja augstās energoresursu un metālu cenas. Kopējo importa sniegumu palīdzēja celt arī kārtējā lidmašīnu piegāde "airBaltic".
Kopējo eksporta vērtību oktobrī visvairāk palīdzēja audzēt pieaugums koksnes un tās produktu (par 45%), minerālproduktu (par 124%), metālu un to izstrādājumu (par 75%), kā arī ķīmisko vielu un produktu (par 27%) pieaugums eksportā. Pieaugumu visbūtiskāk oktobrī ierobežoja graudaugu eksporta samazinājums. Buceniece skaidro, ka pat augstās cenas nespēj kompensēt šī gada ražas apjoma un kvalitātes kritumu.
Ekonomisti nepārsteidz tas, ka preču grupas, kas nodrošināja vislielāko devumu eksporta kāpumā, ir tās pašas, kurās ir vērojams būtiskākais cenu kāpums. Minerālproduktu un koksnes eksporta cenu pieaugums pārsniedz 50%, bet parasto metālu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas cenas ir par 27-38% lielākas nekā gadu iepriekš.
"Tas nozīmē, ka, piemēram, koksnes produkciju, izslēdzot cenu efektu, eksportējam mazākos apjomos nekā pirms gada. Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās aptaujas rāda, ka kokapstrādes uzņēmumi novēro nelielu eksporta pasūtījumu kritumu un prognozē, ka cenas, kas oktobrī jau sāka atkāpties no septembra pīķa, turpmākajos mēnešos to turpinās darīt. Mazākas cenas un vājāks pieprasījums nozīmē, ka koksnes produktu loma eksporta kāpināšanā tuvākajā laikā, visticamāk, mazināsies, bet šī preču grupa tāpat vēl kādu laiku noturēsies līderpozīcijas. Pat ar kritumu mēneša griezumā gan cenas, gan apjomi joprojām ir ļoti augstā līmenī," pauž Buceniece.
Viņa norāda, ka neliela eksporta cenu mazināšanās mēneša izteiksmē oktobrī bija vērojama arī metāliem un to izstrādājumiem, tekstilam un mēbelēm, turklāt mēbeļu ražotāji sagaida arī nelielu pieprasījuma kritumu. Tomēr ir nozares, kas sagaida eksporta pasūtījumu pieaugumu - piemēram, būvmateriālu, ķīmisko vielu un produktu, metālu un elektroiekārtu ražotāji.
Augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas Latvijas eksportētāji salīdzinoši veiksmīgi spēj pārnest uz gala pircēju, akcentē Buceniece. Šāda aina vērojama arī citur Eiropā. Savukārt piegāžu ķēžu pārrāvumi skar visus, bet Latvijas ražotāji par tiem sūdzas mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs un krietni mazāk nekā, piemēram, Vācijā. Tas, Bucenieces ieskatā, ir sekmējis nelielo eksporta tirgus daļu kāpumu šī gada laikā.
"Lielākais izaicinājums mūsu eksportētājiem ir darbaspēka trūkums un strauji augošās algas. Šobrīd eksporta pasūtījumu kopējā aina vēl ir diezgan pozitīva - uzņēmumu vērtējumā ārējais pieprasījums gada nogalē augs, bet lēnāk nekā iepriekšējos divos ceturkšņos. Tomēr tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var būtiskāk ierobežot eksporta apjomus. Ja izdosies gudri investēt un kāpināt produktivitāti, tad riskus var mazināt," pauž Buceniece.
Jau ziņots, ka Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 13,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 22,2% jeb 2,41 miljardu eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 16,05 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 29,3% jeb 3,64 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tādējādi 2021.gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 29,35 miljardus eiro - par 6,06 miljardiem eiro jeb 26% vairāk nekā 2020.gada atbilstošajā periodā.
