Sasalstošais lietus jeb atkala vakar radījis raizes ļoti daudziem iedzīvotājiem – gan autobraucējiem, gan gājējiem, zem kuru kājām ietves (un jebkuras virsmas zem klajām debesīm) burtiski bija pārtapušas par slidotavām.
- Ziņas
- Sports
- Pie stūres
- Tehnoloģijas
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Sludinājumi
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Tas sniegs nav noķerams, kas krīt
No gaisa lejā katru brīd,
Tā teica Ķirsis, amatvīrs,
Kas Rīgas domē atbildīgs.
Tas sniegs kā sodība un lāsts,
Par to pavisam nelāgs stāsts.
Kad lietus līst un piesalst arī,
Tad krītot beidzas solis sparīgs.
Un slimnīcās, ak šito postu,
Pat covidam ir jāiet nost(u),
Kad lauztas kājas, sisti pauri,
Ar dienas plāniem tad ir cauri.
Nāk dažam prātā, kas ir vainīgs,
Ka cilvēks vairs nemaz nav laimīgs?
Vai ziema tā, kas atnākusi,
Neviena vārda nebildusi?
Vai varbūt Staķis, Rīgas mērs,
Kas neprot lietas labas vērst?
Vien stabiņi tam goda vietā
Tie stabili stāv zemē cietā.
Un tehnika kā balerīna,
Uz priekšu virzās filigrāna,
Nez ko tie vadītāji domā,
Un kāda viņiem būt var oma?
Ak, tas nekas, kam negadās,
Bet, ja mēs grimstam atmiņās
Tad, vai man dieniņ, kādus grēkus,
Reiz Nilam sēja jaunie spēki.