Šorīt ar divām apsargātām kravas automašīnām no “Škoda Group” uzņēmuma “Škoda Vagonka” ražotnes Ostravā Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem trešā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem.
Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza jau pagājušajā nedēļā. Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti jau trīs jaunā elektrovilciena sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza jūnija beigās, otrais – jūlija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.
Rīgā elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā. Abi iepriekš piegādātie elektrovilcieni jau tiek izmantoti to testēšanai Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā Aizkraukles līnijā.
AS “Pasažieru vilciens” visus 32 elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, plāno saņemt līdz 2023. gada beigām. Katrs no tiem sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas uz izkāpšanas ātrumu veicinās arī platākas vilcienu durvis.
Jaunajos elektrovilcienos ir klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības. Tie ir aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 km/h (pašlaik – 120 km/h). Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.
Pēc jauno elektrovilcienu iegādes AS “Pasažieru vilciens” varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos. Tas nozīmē, ka darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.
Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, un 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.
Šie vilcieni uzskatāmi demonstrē valdīkļu prioritātes [cik jau nu tās ir] - pierīga. Nopērk jaunus elektrovilcienus, tas nekas ka kladzina ka esošajiem dīzeļvilcieniem mūžs ir skaitīts jo sankciju dēļ nevar nopirkt motoriem detaļas - bet mūsu augsti korumpētajā valstī vilcienus modernizēt un/vai mainīt motorus nedrīkst, pārāk mazi otkati, jāpērk jauni.
Nesen gadījās pavizināties ar eļektričku no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ, biju patīkami pārsteigs, jo bija jaunības atmiņas par eļektričkas vilkšanos Jūrmalas virzienā, a te nekā tāda - jestri ieskrienas līdz kādiem 90 kmph un cēli dragā, vien prasītos kaut kādas sakabes atremontēt un motoriem elektronisku vadību. Bet tādus jāmaina uz jauniem...
Brauc ar savu divriteni.
Vai esi braucis ar vilcienu arī citās zemēs?
Varētu priecāties arī par romantisko braucienu ar tvaika lokomotīvi, to varētu kurināt ar malku.
Jā, esmu. 18 gadus atpakaļ sanāca Dānijā pabraukt ar diviem vilcieniem, no kuriem viens uz aci neizskatījās neko labāks par mūsējajiem, vien gāja pieklājīgi - un 12 gadus atpakaļ Skotijā diezgan sanāca pabraukāt ar eļektričkām, atceros trīs atšķirības - 1) stipri mazāk kratīja [tātad sliedes labākā stāvoklī] 2) paātrnājums bija vienmērīgāks un sasniedzot ātrumu nebija pisaks pa visu vilcienu [motoru vadība] un 3) durvīm bija pogas ko nospiest lai tās attaisītos. Ā, bija arī 4) - vilcienā nebija jāierāpjas, bet neesmu drošs cik tur daudz vilciena un cik platformu panākums, jo kaut kā neminos ka grīdas būtu bijušas slīpas. Kaut kā tā. Grozies kā gribi bet vilciens ir vairākas kopā savienotas bleķa kastes kur galvenais ar ko var atšķirties pēdējo 50 gadu laikā būvēti vilcieni - šīm kastēm pieskrūvēti knibuļi, Nemēģini te tagad pievilkt ātrvilcienus, tas ir cits līmenis līdz kuram arī šitentām jaunajām škodām ir kā cūkai līdz mēnesim
Tātad, iepirkti jauni elektrovilcieni niecīga uzlabojuma iegūšanai - pie viena, kā redzams, pat šitie ar savām zemajām grīdām ir augstāki nekā esošie peroni, un pateicoties šiem, peronus tātad neviens nepaaugstinās - lai mazliet uzlabotu esošo jau tāpat labo grafiku - abet kur ir jauni dīzeļvilcieni lai uzlabotu nožēlojamo grafiku neelektrificētajos maršrutos?
Tika izsludināts ka komplektā ar jaunajiem vilcieniem peronus pārbūvēs.
Ak jā, par dīzeļvilcieniem: būšot akumulatoru elektrovilcieni, kas pats par sevi nav nekāds tehnikas brīnums, ar tādiem pats esmu braucis maršrutā: Rīga-Jelgava, 70-tajos gados.
Ar dīzels+ baterija diezgan bezjēdzīgi sadārdzina . Veco RVR dīzeli vilka motori ar 2000 zs , tas ir 4-5 mūsdienu fūru motori . Kādas tur piesārņojums , it sevišķi ja brauks ārpus metropoles .
Akumulatora elektrovilciens būs, dīzeļvilciena vietā, dīzeļa vairs nebūs.
Par to ka dīzeļa vairs nebūs nemurgo. Nezinu kādas ir tur tās specenes bet šaubos ka līdz Daugavpilij aizvilks, par Liepāju nerunāsim. Pa lielam tas akumulatoru vilciens ir tāds pats nišas risinājums kā elektromobīlis.
Dīzeļvilcienu iepirkums pārtraukts, jo tiem nedod pabalstu no Eiropas kases. Kamēr nav stabilu alternatīvo tehnoloģiju, turpinās braukt ar vecajiem dīzeļiem. Lai cik dīvaini arī nebūtu, akumulatoru vilcieni šobrīd ir visjēdzīgākā tehnoloģija, vismaz īsajiem maršrutiem, piem. Rīga-Sigulda, kuros dīzeļus varēs nelietot.
Paaugstinās peronus , jau savesti betona kluči