Satiksmes ministrija atbilstoši atalgojuma reformai valsts pārvaldē ir veikusi iestādē nodarbināto mēnešalgu pārskatīšanu, secinot, ka trim nodarbinātajiem atlīdzība ir zemāka par noteikto algu skalas minimālo slieksni, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.
Satiksmes ministrija ir iesniegusi nākamā gada budžeta projektam papildu finansējuma pieprasījumu nodarbināto darba samaksas palielināšanai 2023.gadā.
Ministrijā atalgojuma pārskatīšana tika veikta esošā budžeta ietvaros, samazinot mainīgo daļu un vienlaikus palielinot mēnešalgu. "Tāpat noteikta iekšējā kārtība un individuālās mēnešalgas balstītās uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem, atbilstoši nodarbināto darba kvalitātei, regulārajam darba apjomam un kvalifikācijai," norāda Satiksmesministrijā.
Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēstīja, ka pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kas vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildu aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem.
Tādējādi no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.
Nākamā gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana nākamā gada budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis "de facto".
Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.
Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī. Tomēr nauda algu celšanai piešķirta nav. Ministrijām tā jārod pašām, piemēram, likvidējot vakances vai kādu atlaižot.
Čiekuriem piemetam algas, zemākajā līmenī atlaižam cilvēkus lai piemestu palikušajiem par to, ka viņiem tagad jādara 2 cilvēku darbs. Un es vēl domāju, kāpēc vienmēr tik "patīkami" sadarboties ar valsts iestādēm.
Bet ir ok, ātrāk ierausim ar visu šito valsts pārvaldes sistēmu grāvī, ātrāk varēsim sākt domāt kā izkārpīties.
Jau kopš vakardienas klīst ziņas, ka šur tur plāno pievērt ugunsdzēsēju depo, klusītēm aizverās arī policijas iecirkņi, pilnīgi rodas jautājums - a par ko es valstij maksāju nodokļus? Lai kadru trūkumu risinātu piemetot algas augstākā ranga ierēdņiem, bet ierindas darbiniekiem liekot strādāt par 100% efektīvāk? Nav jābūt personāla speciālistam, lai saprastu, ka šāda metode neveicina minēto ierindas darbinieku vēlmi strādāt un nodrošināt "labu klientu apkalpošanas līmeni".