2022. gada beigās labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 78,3% valsts galveno autoceļu un 57,5% valsts reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu.
Šis ir labākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā. Kopš 2005. gada šo labā un ļoti labā stāvoklī esošo ceļu apjoms ir ne tikai dubultojies, tas ir pieaudzis vairāk kā divas reizes - no 32% līdz 78,3% galveno ceļu segmentā un no 22% līdz 57,5% reģionālo ceļu segmentā.
"Ceļu tīkla uzturēšana labā tehniskajā stāvoklī ir finansiāli ļoti ietilpīgs process. Lai arī visus 30 gadus valsts autoceļi tiek uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, kas nozīmē, ka finansējuma trūkuma dēļ nekad nebija iespējams veikt visus remonta un uzturēšanas darbus, kuri būtu nepieciešami katram ceļam, tomēr, pateicoties konsekventai un pārdomātai plānošanai, definējot prioritātes, pieejamie līdzekļi tika ieguldīti efektīvi, panākot ievērojamus uzlabojumus ceļu tīklā", norāda VSIA Latvijas Valsts autoceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Valsts ceļu tīklā kopumā ir 20 034 km ceļu, no tiem 9 536 ir ar asfaltbetona segumu un 10 498 ar grants segumu. Visi valsts galvenie autoceļi ar asfaltbetona segumu, tie ir arī visvairāk noslogotie ceļi valstī – pa tiem pārvietojās vairāk nekā 70% no visiem ceļu lietotājiem.
Vismazāk noslogotie ir valsts vietējie ceļi, kas pārsvarā ir ar grants segumu. Šajos autoceļos pēdējos gadu desmitos ir veiktas vismazākā apjoma investīcijas, tāpēc labā stāvoklī esošo grants seguma ceļu īpatsvars pieaug daudz lēnāk. 2022. gadā labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī bija tikai 18,5% reģionālo ceļu ar grants segumu un 8,9% vietējo autoceļu ar grants segumu. Liela daļa no valsts vietējās nozīmes autoceļiem vairs nepilda valsts autoceļu funkcijas un vismaz 4 000 kilometru ceļu būtu jānodod pašvaldībām.
Valsts infrastruktūras uzturēšana ir atkarīga no valsts budžeta iespējām. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis intervijā Autoceļu avīzei norādīja: "Iedzīvotāju skaits sarūk un ne tikai pensiju sistēma, bet arī infrastruktūra gulstas uz mums aizvien smagāk. Teorētiski mēs varam būvēt daudzjoslu ceļus kaut uz katru ciemu, bet ir skaidrs, ka jebkurš ceļš maksā miljonus. Katrs jau vēlas, lai uz viņa māju ved asfaltēts ceļš, bet jautājums, vai šāds ceļš būtu jāuztur valstij. Ir nepieciešama racionalizācija. Ceļu tīkls ir gan daļa no iespējām, gan arī slogs".
Patlaban notiek būvdarbi pēdējo 15 gadu lielākajā valsts ceļu tīkla attīstības projektā – top Ķekavas apvedceļš, kas tiek būvēts izmantojot alternatīvu finansējuma avotu – publiskās un privātās partnerības modeli (PPP). Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, PPP modelis varētu tikts izmatots arī Iecavas un Bauskas apvedceļa izbūvei, savukārt Rīgas apvedceļa pārbūvei tiek plānoti Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļi.
Šito statistiku vajag parādīt CSDD šefam, lai nedirš par ceļu slikto kvalitāti kādēļ katagoriski uzstāj, ka tehniskajai apskatei obligāti ir jābūt reizi gadā. Murgs.