Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas reibumā, situācijas uzlabošanai Latvijā varētu būt lietderīgi apsvērt ieviest atbildību arī dzērājšoferu vadīto automašīnu pasažieriem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē.
Likums arī paredz, ka tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.
Valsts policijā (VP) aģentūra LETA uzzināja, ka no pagājušā gada 25.novembra līdz šī gada 3.jūlijam pieķerti 648 autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies reibumā virs 1,5 promilēm. Narkotiku reibumā pieķerti 75 autovadītāji. Alkohola reibumā bez tiesībām pie stūres pieķerti 766 autovadītāji un 66 narkotiku reibumā. 85 autovadītāji bija atteikušies no pārbaudes reibuma stāvokļa noteikšanai. Šajā laikā nolemts konfiscēt 509 transportlīdzekļus.
"Ja salīdzina Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā brīdi ar pašreizējo situāciju, tad tā nav būtiski uzlabojusies, aizvien ir gana liels autovadītāju skaits, kuri vada savus spēkratus lielā alkohola reibumā vai reibumā bez tiesībām," vērtē VP Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Komentējot problēmu ar dzērumā braucošajiem, Irbītis norādīja, ka būtiskākā problēma ir tajā, ka lēmums braukt dzērumā tiek pieņemts, atrodoties dzērumā. Lai panāktu efektu, ir kardināli jāmaina sabiedrības attieksme un sociālajās kampaņās jāturpina uzrunāt līdzcilvēki. Patlaban sabiedrības nosodošā attieksme vēl nav sasniegusi to līmeni, lai mazinātu braukšanu dzērumā.
"Varbūt mums jāskatās skandināvu virzienā, kad līdzatbildīgs par auto vadīšanu reibumā ir arī pasažieris. Tātad, ja pieķer autovadītāju ar konkrētu promiļu lielumu un skaidri redzams, ka viņš atrodas dzērumā, šādā gadījumā tiek sodīts arī pasažieris, jo viņš ir pieļāvis šo noziegumu," ideju izklāstīja eksperts.
Jau patlaban Latvijā ir teorētiski paredzēta kriminālatbildība par nozieguma neziņošanu, bezdarbību vai tamlīdzīgām darbībām, tāpēc faktiski mehānisms jau pastāv, lēsa Irbītis.
Latvijā dzērumā pieķertiem autovadītājiem var palielināt kriminālatbildības sankcijas, turklāt vēl iepriekš bija spēkā administratīvais arests, taču šādi risinājumi nedarbojās, uzskata eksperts.
"Kā redzams, diemžēl tas nestrādā. Kā jau minēju, būtiskākā problēma ir tajā, ka piedzēries autovadītājs nevar pieņemt lēmumus, jo viņš ir neadekvāts. Risinājumu var meklēt sabiedrības attieksmē, jo pie paša iereibušā vairs aizklauvēties nevarēsim. Tāpēc svarīga ir sabiedrības attieksme. Kad redzam, ka autovadītājs sēžas pie stūres reibumā, uzreiz jāzvana policijai," uzsvēra Irbītis.
Irbītis atzīmēja, ka nepieciešama arī lielāka policijas redzamība uz ceļiem, kas nozīmētu policijas kapacitātes palielināšanu.
"Esmu jau vairākkārt teicis, ka nekas nedisciplinē autovadītāju tik labi, kā aiz muguras braucoša policijas automašīna. Patiesībā policijas ekipāžai pat nekas nav jādara un nav jāieslēdz radars, lai autovadītāji vismaz kādu laika posmu būtu disciplinēti. Ir vajadzīgs šis dzīvais policists, kurš tiek uztverts ne tikai kā sodoša instance, bet arī preventīvi," teica Irbītis.
Forša ideja, Rīgas satiksmes šoferis dzer, bet soda autobusa pasažierus.