Pētījums: Vai vecāku auto iegāde ir riskantāka iespējama “attīta” nobraukuma un bojājumu dēļ?
Pērkot lietotu spēkratu, iespējams, pirmo pircēji pamana tieši auto nobraukumu. Kā nekā kopējais veikto kilometru skaits norāda uz zināmu mašīnas nolietojuma pakāpi.
Auto nozares datu pētniecības uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā, kur aplūkotas 14 Eiropas valstis, atklāts, ka, paaugstinoties automašīnas vecumam, pieaug arī iespējamība, ka tai ir “attīts” nobraukums. Latvijā 22,2 % transportlīdzekļu ir sagrozīti nobraukuma dati, savukārt 59,2 % ir tikuši bojāti. Starp automašīnas vecumu un krāpniecības iespējamību veidojas zināma korelācija, kuras dēļ ieteicams padomāt divreiz, meklējot jaunu spēkratu.
Vecāki auto varētu būt ar sagrozītu odometru
Vislielākais risks iegūt sagrozītus nobraukuma datus ir automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem. 35 % transportlīdzekļu, kas ražoti 1999. gadā, ir veiktas manipulācijas ar odometru. 2009. ražotiem auto tas ir veikts 30,1 % gadījumu, savukārt 1998. gada modeļiem – 28,8 % gadījumu.
Lai arī vecāki auto aizņem mazu daļu no satiksmē izmantotajiem spēkratiem, pērkot lietotu transportlīdzekli ir jāuzmanās.
1999. gadā ražotām automašīnām vidēji nobraukums ir samazināts par 55 700 km, 2009. gada auto – par 72 437 km, savukārt, 1998. gada modeļiem – par 81 099 km. Kopumā ņemot, jaunāku auto modeļu pircējiem ir mazāks risks iekļūt nobraukuma viltotāju “nagos”.
“Tāds kā lūzuma punkts automobiļiem Latvijā ir 2016. gads, kad transportlīdzekļu īpatsvars ar manipulētu nobraukumu iezīmējas ar 22,2 % atzīmi, savukārt 2017. gada modeļiem risks iegūt spēkratu ar sagrozītu odometru ir zemāks – tikai 13,9 %. Taču šiem pašiem auto jau pēc pāris gadiem varētu tikt mainīti nobraukuma dati, lai saglabātu to vērtību,” paskaidro Mats Buzelis (Matas Buzelis), uzņēmuma “carVertical” auto nozares eksperts.
Visbiežāk bojāti 9-20 gadu veci auto
Vecākiem transportlīdzekļiem kopumā ir mazāk reģistrētu negadījumu. Taču nav īsti pamata apgalvot, ka kādreiz autovadītāji ir braukuši prātīgāk. Savulaik negadījumu vēsture tika fiksēta uz “papīra”, nevis tiešsaistē.
Latvijā visvairāk ir bojāti auto, kas ražoti no 2003. līdz 2014. gadam. Lai arī pie bojājumiem ir pieskaitāmas arī nelielas švīkas, daudzi spēkrati ir cietuši arī smagos negadījumos, kas nopietni samazina to drošību un pārvietošanās kvalitāti.
Visnopietnākā situācija ir auto, kas ražoti 2012. gadā – 64,2 % no šiem spēkratiem, kurus pārbaudījis uzņēmums “carVertical”, ir ieraksti par bojājumiem. Turpat uz papēžiem min arī 2013. (64 %) un 2010. gada modeļi (63,7 %).
Kopumā statistika atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas automašīnu kādā brīdī ir bojātas, tādējādi norādot uz slēptu defektu iespējamību.
Pēc “carVertical” pārstāvja M. Buzeļa teiktā, ir pilnīgi normāli, ka transportlīdzekļi tiek bojāti vismaz vienu reizi piecos gados – it īpaši, ja auto tiek izmantoti pilsētvidē.
Autovadītāji meklē jaunākas mašīnas
53,1 % no “carVertical” pārbaudītajām Latvijas automašīnām ietilpst 5-12 gadu vecumgrupā. Attiecīgi autovadītāji vēlas iegādāties jaunākus auto. Balstoties pētījuma datos, vislielākais pieprasījums ir pēc 2011. gadā ražotiem modeļiem, kas no kopējā pārbaudīto spēkratu skaita sastāda 8,5 %. Līdzīgu daļu ieņem arī 2012. (7,3 %) un 2013. gada modeļi (7 %).
Automašīnas, kas ir ražotas no 1997. līdz 2006. gadam, ieņem tikai 15,7 % no visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem. Autovadītājus mazāk saista vecākas automašīnas, taču šajā vecumgrupā ir arī būtisks piedāvājuma trūkums.
Pēdējo gadu laikā ir samazinājies Latvijā pārbaudīto automašīnu vidējais vecums. 2021. gadā tas sasniedza 11,6 gadus, savukārt 2023. gadā – 11,1 gadu. Līdzīga tendence novērojama arī citās valstīs, kur vidējais pārbaudīto transportlīdzekļu vecums svārstās no 9 līdz 11 gadiem.
Ja auto vecums ir 10+ gadi, tad jau nobraukumam vairs nav nekādas nozīmes.