Autovadītājus visvairāk uz ceļa kaitina braucēji, kuri nerāda pagrieziena signālu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") Latvijas filiāles pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Aptaujā 71% autovadītāju norādījuši, ka viņus uz ceļa kaitina pagrieziena signālus nerādošie braucēji, kamēr 55% aptaujas dalībnieki pauduši sašutumu, ka priekšā braucošais pēkšņi strauji bremzē, bet 46% ir aizkaitināti, ka citi autovadītāji auto vadīšanas laikā lieto mobilo tālruni.
Savukārt 42% aptaujāto ir dusmīgi, ja citi autovadītāji izvēlas lēnāku braukšanas ātrumu par atļauto, tādējādi palēninot pārējo satiksmes kustību, kā arī ja viņu braukšanas joslā pēkšņi iespiežas cits transportlīdzeklis.
Aptaujas rezultāti liecina, ka puse jeb 51% autovadītāju bīstamās situācijās žestikulē vai kliedz uz citiem satiksmesdalībniekiem.
"If" transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš informē, ka kaitinošu situāciju skaits uz ceļa septembrī pieaug. Līdz ar mācību gada sākumu pilsētās atkal pastiprinās satiksmes intensitāte, tādējādi palielinās sīku satiksmesnegadījumu skaits. Izplatītākie iemesli, kādēļ rodas sadursmes, ir drošas distances vai intervāla neievērošana, neuzmanīga braukšana apļveida krustojumos, kā arī nervoza auto vadīšana sastrēgumu laikā.
Vidējie zaudējumi automašīnām, kas iekļuvušas nelielos negadījumiem, ir vairāki simti eiro, bet nereti var sasniegt arī krietni lielāku summu, ja auto ir jaunāka izlaiduma gada, it īpaši, ja bojājumi nodarīti detaļām, kuru ražošanā izmantotas modernās tehnoloģijas, informē Kubliņš, piebilstot, ka būtu labi, ja autovadītāji savos viedtālruņos lejupielādētu saskaņotā paziņojama elektronisko formu, kas pieejama Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļa vietnē, lai varētu operatīvāk un precīzāk reģistrēt satiksmes negadījumu.
"If" pārstāvji informē, ka, salīdzinot ar Baltijas valstu satiksmes kultūru, var pamanīt, ka līdzīgāki paradumi ir Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem nepatīk, ja satiksmē netiek lietoti pagrieziena signāli, kā arī tiek praktizēta pēkšņa strauja bremzēšana, taču aptauja parādīja, ka Igaunijas autovadītāji ir emocionālāki par citiem, īpaši sastrēgumos. Igaunijas autovadītājus vairāk satrauc, piemēram, kad kāds pēkšņi iebrauc viņu braukšanas joslā.
Aptaujā, kuru "If" veica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piedalījās nedaudz vairāk kā 3000 respondentu.
Pagājušais gadsimts 60tie gadi. Rīga. Visi tie, kam virzienrādis ieslēgts mazāk par 5 sekundēm, saņēma "caurumu" brīdinājuma talonā! "Caurums" bija spēkā gadu!
Virzienrādis ir brīdinājuma zīme citiem satiksmes dalībniekiem, ko ieslēdz vadītājs. Brīdinājuma zīmēm ir savs status. Pilsētā 50-100 metrus pirms! Ārpus pilsētas 200 metrus! Un ar distances Vērošanu tam nav nekā kopīga! Noziedzīgas politikas likvidācijai, ceļu satiksmē, tas būtu 1. solis!
pilsētā 50-60m, pārlasi noteikumus!
Šis ir "cits gadījums"! No tā ir atkarīga Tava un kāda cita drošība! Bet pirmkārt jau Tava! Tu esi tam pret?