Latvijas Dzelzceļnieku biedrība ierosinot koriģēt "Rail Baltica" projektā paredzēto Rīgas šķērsojuma koncepciju, atsakoties no tuneļa būvniecības Pārdaugavā, "Rail Baltica" sliežu ceļu izvietojot starp 1520 milimetru sliežu ceļiem Daugavas labajā krastā un uz tiltiem, un veidojot vienlīmeņa sliežu ceļu šķērsojumu "Rail Baltica" maršrutam Jelgavas virzienā.
Atklāto vēstuli ar šiem ierosinājumiem biedrība nosūtījusi "Rail Baltica" projektā iesaistītajām pusēm, tostarp atbildīgajām ministrijām, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji.
Tāpat biedrība vēstulē pauž viedokli, ka, samazinot rampu slīpumu, iespējama arī kravas vilcienu, tostarp militāro kravu, kustība cauri Rīgai vismaz līdz nākamo kārtu realizēšanai.
Vēstulē norādīts, ka ideja ir pārrunāta ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas ar izpratni šo ideju ir atbalstījusi un savu iespēju un atbildības robežās ir gatavs līdzdarboties. Tādējādi šāda scenārija attīstība ļautu ieekonomēt finanšu resursus un realizēt Rīgas šķērsojumu kā "Rail Baltic" pamattrasi līdz 2030.gadam.
"Mūsuprāt, "Rail Baltica" trases varbūtēja nevirzīšana cauri Rīgai jau šī brīža projektēšanas un būvniecības stadijā būtiski samazinās Latvijas iedzīvotāju iespējas un vēlmi lietot maršrutu starptautiskai satiksmei, neradīs priekšnoteikumus trases izmantošanai Latvijas reģionālai satiksmei, radīs priekšstatu par Latvijas nespēju realizēt komplicētus projektus un aizstāvēt Latvijas intereses," norāda biedrības pārstāvji.
Iepriekš Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka patlaban nav plānots izslēgt kādu no "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas posmiem un samazināt projekta tvērumu, kā arī satiksmes ministrs vairākkārtēji ir uzsvēris, ka prioritāri aizstāvēs Latvijas intereses un scenārijs ar "Rail Baltica" ātrvilciena neiebraukšanu Rīgā nav pieņemams.
SM pārstāvji arī norādīja, ka paralēli kopuzņēmuma AS "RB Rail" vadībā kopā ar pārējiem projekta ieviesējiem Baltijas valstīs notiek diskusijas par projekta ieviešanas programmu un darbu secības scenārijiem, lai ar pieejamo un nākotnē plānoto finansējumu ieviestu funkcionējošu un tehniskajām prasībām atbilstīgu Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju (Varšavu) līdz 2030.gadam.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Ko ta klusēja, kad bija publiskā apspriešana? Pēc kaujas jau visi gudri! Vajag pazīmēties, darītājus patēlot? Kādu partiju pārstāv šī biedrība?