VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) lielākie izaicinājumi 2024.gadā būs saistīti ar valsts ceļu attīstības projektu virzību, aģentūrai LETA sacīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš papildināja, ka tostarp izaicinājumi būs saistīti ar Rīgas apvedceļa pārbūves ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi, kā arī iespējamo Bauskas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta uzsākšanu.
"Izaicinājums ceļu uzturēšanas jomā ir mainīgie laikapstākļi, kas ietekmē ceļus gan ziemā, gan vasarā. Mainīgajos laikapstākļos uzturēšanas nepieciešamo darbu apjoms palielinās, taču finansējums paliek nemainīgs," norādīja Lazdovskis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka satiksmes drošības jomā visām iesaistītajām pusēm ir jādomā par to, kā samazināt bojāgājušo skaitu.
"LVC šī gada sākumā rosināja Satiksmes ministrijas Satiksmes drošības domnīcā izspriest iespēju īstenot pilotprojektu, pārņemot kaimiņvalstu pieredzi par operatīvo darba grupu smago ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) ar bojāgājušajiem vietu apsekošanu, kuras sastāvā darbojas vairāku atbildīgo institūciju pārstāvji," atzīmēja Lazdovskis.
Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda pieredze ir Igaunijā, kā arī Zviedrijā, kas ir pasaules vadošā valsts "Vision Zero" koncepcijas izstrādē un ieviešanā, norādot, ka šādas operatīvās grupas esamība ļautu daudz kvalitatīvāk un operatīvāk identificēt CSNg iemeslus un konstatēt, vai ir nepieciešami uzlabojumi ceļu infrastruktūrā.
"Valsts ceļu attīstības projektu realizācija, īpaši Rīgas apvedceļa pārbūve, būs liels ieguldījums arī ceļu satiksmesdrošības uzlabošanā, jo apvedceļš ir izsmēlis savu kapacitāti, uz tā ir bijuši vairāki tā saucamie melnie punkti. Vienīgais risinājums, kā tur būtiski uzlabot situāciju, ir pārbūvēt apvedceļu par maģistrāli ar atdalītām braukšanas joslām," skaidroja Lazdovskis.
Tāpat viņš norādīja, ka nākamā gada finansējums valsts autoceļiem saglabāsies apmēram tādā paša līmenī kā šogad.
"Pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski mainījusies finansējuma struktūra - tagad pārsvarā tas ir valsts budžeta finansējums. Tāpēc mazāk tiek realizēti lieli pārbūves projekti, vairāk darbu notiek uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, mainot segumu," sacīja LVC vadītājs.
Vienlaikus Lazdovskis papildināja, ka lielākiem un ambiciozākiem pārbūves vai attīstības projektiem ir jāmeklē ārējais finansējums, piebilstot, ka Rīgas apvedceļa pārbūvē ir plānots ieguldīt Kohēzijas fonda līdzekļus, savukārt Bauskas apvedceļu realizēt kā PPP projektu.
Viņa ieskatā viens no sarežģītākajiem projektiem nākamgad būs Salacgrīvas tilta pārbūve un iespējams arī pārņemšana valsts īpašumā.
"Finansējuma apmērs nākamgad nepieaugs, līdz ar to nepieaugs arī darbu apjoms. Esošajā situācijā būtiski ir saglabāt patreizējos apjomus un nesagaidīt kritumu nozarē," sacīja Lazdovskis.
Viņš arī piebilda, ka ceļu būvniecībai ir liela nozīme tautsaimniecības attīstības griezumā, ņemot vērā to multiplikatora efektu, kas piemīt būvniecībai attiecība uz investīcijām tajā.
"Tāpat viennozīmīgi ceļu kvalitāte būtiski ietekmē dzīves kvalitāti reģionos, atsevišķos gadījumos arī uzņēmējdarbības iespējas. Jebkurā politiķu vizītē reģionos pirmais jautājums, kas tiek saņemts, ir par ceļiem, tas pierāda to, cik šī joma ir svarīga," uzsvēra Lazdovskis.
Jau ziņots, ka 2022.gadā LVC apgrozījums bija 19,241 miljons eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa saruka par 40,1% - līdz 182 934 eiro.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
Kad beidzot sāks būvēt 3 joslu šosejas?