Šogad gaidāmas būtiskas izmaiņas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) nozares normatīvajā regulējumā, aģentūru LETA informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.
LTAB sagaida, ka šajā gadā OCTA nozari pamatā ietekmēs dažādas normatīvo aktu izmaiņas, kas saistītas ar plānotajiem OCTA likuma grozījumiem vietējā likumdošanas līmenī, kā arī Eiropas Savienības direktīvas izmaiņas, kas stājušās spēkā pērnā gada pašā izskaņā, taču nacionālajā līmenī vēl ir ieviešanas procesā.
LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins skaidro, ka svarīgākās normatīvo aktu izmaiņas ir saistītas ar LTAB kā biedrības regulējumu. Līdz Augstākās tiesas Senāta lēmumam 2022.gadā, LTAB ir darbojies pēc Biedrību un nodibinājumu likuma, organizācijas statūtiem un tās biedru lēmumiem.
Minētais Senāta lēmums, kas noteica to, ka LTAB pilda valsts deleģētos uzdevumus attiecībā uz OCTA sistēmu, mainījis LTAB tiesisko regulējumu, kas būtiski maina biedrības darbības juridisko ietvaru un tās funkcionalitāti. Abāšins skaidro, ka LTAB bažas ir saistītas ar to, lai izmaiņas būtu vienlīdzīgas un saprotamas visiem tirgus dalībniekiem, kā arī neuzliktu pārlieku lielu birokrātisko slogu. Plānotie grozījumi paredz arī citas nelielas izmaiņas OCTA likumā, kas saistītas, piemēram, ar OCTA Garantijas fonda darbību.
Tāpat LTAB informē, ka 2023.gada decembrī stājās spēkā Eiropas Komisijas direktīva, kas paredz palielināt zaudējumu atlīdzību limitus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Paredzams, ka pēc direktīvas ieviešanas nacionālajā līmenī, arī Latvijā zaudējumu atlīdzību limiti pieaugs līdz 6,45 miljoniem eiro par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo skaita vai 1,3 miljoniem eiro par katru cietušo personu.
Tāpat palielināsies arī zaudējumu atlīdzību limiti par kaitējumu īpašumam, kas būs 1,3 miljoni eiro par katru negadījumu, neatkarīgi no cietušo personu skaita.
Abāšins skaidro, ka šīs direktīvas prasības Eiropas Savienības valstu nacionālajā likumdošanā līmenī vēl ir ieviešanas procesā, kas saistīts ar aktīvām diskusijām par citiem šīs direktīvas plānotajiem jaunievedumiem - pamatā saistībā ar OCTA Garantijas fonda nākotnes finansējuma modeli, kā arī konkrētajā dalībvalstī reģistrēto apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas risku segšanu.
Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. Minētie grozījumi paredz arī to, ka transportlīdzekļa īpašnieks tiks nekavējoties informēts, ja tiks fiksēts, ka ceļu satiksmē piedalās auto, kuram nav derīga OCTA. Iecerēts, ka sodu par šādu pārkāpumu piemēros ne biežāk kā reizi 24 stundu laikā.
Abāšina ieskatā šīs izmaiņas ļaus izvairīties no pašreizējās situācijas, kad transportlīdzekļa īpašnieks, pārvietojoties radaru kontroles zonās, diennakts laikā saņem vairākkārtējus sodus par vienu un to pašu pārkāpumu. Tomēr svarīga ir arī pašu transportlīdzekļu īpašnieku līdzdarbošanās - savlaicīga savas kontaktinformācijas reģistrēšana vai atjaunošana CSDD vai LTAB elektroniskajās sistēmās, lai atgādinājumi un brīdinājumi tiktu saņemti laicīgi.
OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu interešu aizsardzību. Sākotnēji LTAB darbojās Finanšu ministrijas pakļautībā, bet kopš 2004.gada tā ir neatkarīga institūcija.
Vienīgais, ko vajadzēja - palielināt izmaksas par darbanespējas, invaliditātes un nāves gadījumiem un tur gan nevajag žēlot.
Atlīdzību par auto noteikt vidējā auto parka līmenī - 30K vai uz to pusi. Ja kāds brauc ar dārgiem auto, lai pērk KASKO - nafig celt prēmijas dēļ 10-15% ļoti turīgo, kam auto ir stipri dārgāki par 100K.
Tā jau ir nabagu filosofija.
nabagu filosofija ir braukt ar dārgu auto, ko nespēj apdrošināt KASKO.
Pšol tu nuhaj bomz.
Man uz tevi ir uzjāt.