Salīdzinot jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas starp Baltijas valstīm laika posmā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim, kopējais reģistrētais automobiļu skaits Latvijā ir vismazākais - 17 895 reģistrētas automašīnas. Tai pat laikā, salīdzinot šos rādītājus ar 2022.gada datiem, šogad Latvijā ir bijis vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā.
Starp visām Baltijas valstīm šogad visaugstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits ir Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās ir 21 007 reģistrētas automašīnas. Salīdzinot šos rādītājus ar 2022.gada datiem, reģistrēto spēkratu pieauguma ziņā pēdējo vietu ieņem Lietuva ar 7,2%, kamēr Igaunija ierindojas otrajā vietā ar pieaugumu 9% apmērā.
"Vēsturiski tieši Latvijas ekonomika 2007.gada finanšu krīzē cieta vairāk kā Igaunijas un Lietuvas, tāpēc no mūsu valsts lielāks skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrēja uz ārzemēm. Šis fakts būtiski ietekmēja un joprojām ietekmē arī auto tirgu. Ja 2007.gadā jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tad 2023.gads noslēdzies vien ar 18 447 jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām. Protams, iepriecina fakts, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada finanšu krīzes, tomēr jāsecina, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu un turpina būt mazākais starp Baltijas valstīm," skaidro A. Kulbers.
Auto Asociācijas prezidents uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem sliktākiem jaunu auto pārdošanas rādītājiem Latvijā ir ierobežotā auto finansēšana. "Stingrie banku finansēšanas nosacījumi un lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, tai skaitā aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi, ir nozīmīgākais auto tirgu bremzējošais faktors. Rezultātā lietotu automašīnu imports turpina sastādīt 70% no kopējā importa, savukārt jauni auto vien 30%. Tai pat laikā Igaunijā jaunu automašīnu rādītāji ir 50% no importa," atklāj A.Kulbergs.
Būtiski attīstījušies auto nomas uzņēmumi
Salīdzinot ar 2022.gadu, kad pieprasījums pēc jaunām automašīnām bija lielāks kā iespēja tās piegādāt, pērn augstās inflācijas un ECB ilgstoši agresīvās monetārās politikas dēļ, ar kuru tā slāpēja inflāciju Eiropas Savienībā (ES) ar augstiem finansēšanas procentiem EURIBOR, tika būtiski samazināta pirktspēja visos lielākajos tirgos.
Privātajā sektorā pērn minimāli palielinājies jaunu automašīnu pārdošanas apjoms un vienlaikus būtiski attīstījušies auto nomas uzņēmumi, kuri pērn iegādājušies 3749 jaunus pasažieru automobiļus, kas ir 31% no visiem korporatīvajiem darījumiem un 20% no visām jauno pasažieru automobiļu reģistrācijām.
A.Kulbergs atzīst, ka arī 2024.gads auto nozarē būs izaicinājumiem pilns, jo turpināsies ievērojams jaunu automobiļu pasūtījumu kritums.
"Lai arī reģistrēto transportlīdzekļu statistika joprojām ir pozitīva, jo pēc inerces tiek realizēts vēl liels apjoms ar ilgā ražošanā esošiem pasūtījumiem, jaunu automašīnu pasūtījumu apmērs ir nokrities par 40 - 60%. Tas īpaši būs novērojams statistikas rādītājos, sākot ar 2024.gada vidu," norāda Auto Asociācijas prezidents.
Jānorāda, ka tiem, kuriem būs finansiāla iespēja iegādāties jaunus automobiļus, 2024.gads solās būt izdevīgs pieejamo automobiļu skaita noliktavās un dīleru piedāvātajām atlaidēm dēļ.
"Šogad ir plānots ieviest elektroautomašīnu iegādes atbalsta programmu uzņēmumiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ir lielākie potenciālie elektroautomašīnu pircēji. Tāpēc var straujāk mainīt savus autoparkus par labu elektriskajiem spēkratiem. Līdz ar to, pastāv neliela cerība, ka šogad varēsim vērot jaunu elektroauto reģistrāciju rekordu," skaidro A. Kulbergs.
Tas tirdziņš bildē tiešām nav liels. Kādi padsmit auto.