VK: Intelektisko transporta sistēmu ieviešana Latvijā nenotiek plānveidīgi un koordinēti 5

Satiksmes ministrija (SM) intelektiskās transporta sistēmas (ITS) līdz šim Latvijā nav ieviesusi plānveidīgi un koodrdinēti,secinājusi Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā.

ITS ir sistēmas, kurās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā satiksmes un mobilitātes pārvaldībai, un tās ir kritiski svarīgas, lai Latvija atbilstu un iekļautos kopējā Eiropas mobilitātes telpā.

Attīstot ITS, var uzlabot satiksmes efektivitāti un drošību, samazināt ceļā pavadīto laiku un kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī ITS paver iespējas arī jaunu un inovatīvu produktu attīstībai, sniedzot pienesumu valsts ekonomikai. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm kopumā ITS ieviešanai Latvijā nepieciešami 26 miljoni eiro, norāda VK.

ITS ieviešanas priekšnoteikums ir Latvijas transporta nozares nacionālais piekļuves punkts (NPP), kur datus uzkrāt, apstrādāt un nodrošināt to pieejamību atkārtotai izmantošanai. Tas ir izveidots, tomēr Latvija bijusi viena no pēdējām ES valstīm, kura to īstenojusi. NPP ikvienam ir publiski pieejams kopš 2024.gada janvāra.

VK revīzijā vērtēja līdz šim paveikto un turpmāk plānoto, secinot, ka līdz šim SM nav plānveidīgi un koordinēti ieviesusi ITS. Tas, ka ITS Latvijā neievieš mērķtiecīgi, rada negatīvas sekas gan publiskajam, gan privātajam sektoram.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka, neizmantojot ITS tehnoloģiskās iespējas un datus, nevar veidot jaunus, inovatīvus pakalpojumus. Savukārt nepilnvērtīgi izmantojot datus, publiskais sektors nevar pieņemt datos balstītus, pamatotus lēmumus.

ITS paver plašas iespējas līdzdarboties publiskā sektora iestādēm un privātpersonām, kas būtu ieguvums gan individuālā, gan nacionālā līmenī, norāda Bādere.

VK skaidro, ka, ieviešot ITS, satiksmes dalībniekiem ir pieejami dažādi transporta jomas pakalpojumi, piemēram, satiksmes vadības risinājumi un gudrās ceļazīmes, reāllaika satiksmes informācija, maršrutu plānotāji un navigācijas līdzekļi, sabiedriskā transporta maršrutu, kursēšanas laiku un faktiskās atrašanās vietas informācija, informācija par pieejamajām autostāvvietām un to faktisko aizpildījumu, tuvāko alternatīvās degvielas uzpildes staciju izvietojums un statuss, brīdinājumi par bīstamiem laikapstākļiem noteiktos ceļu posmos un digitālie risinājumi maksas ceļu apmaksai.

Lai gan ITS direktīvu pieņēma 2010.gadā un ITS definīcija ir ietverta Ceļu satiksmes likumā kopš 2012.gada, Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm, kurā uzsākta NPP izveide - tikai pēc Eiropas Komisijas 2020.gadā ierosinātajām pārkāpumu procedūrām pret Latviju, norāda VK.

VK akcentē, ka publiskai lietošanai NPP nodots 2024.gada janvārī - par 4,9 miljoniem eiro izveidota vide un portāls ar pirmajām publicētajām datu kopām. Vienlaikus, pakāpeniski paplašinot un efektīvi izmantojot NPP datus, iesaistot privāto sektoru, var veidot un attīstīt pakalpojumus ITS jomā un radīt arī izmērāmus ieguvumus, kas politikas plānošanas laikā tika aplēsti 16,3 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Vienlaikus Bādere norāda, ka lielos ceļu infrastruktūras projektos ITS jābūt neatņemamai sastāvdaļai. Tomēr stratēģiskā redzējuma, skaidra rīcības plāna un arī NPP plašākas ieviešanas plāna neesamības dēļ autoceļu attīstībā iesaistītajiem nav skaidri "spēles noteikumi".

Revīzijā secināts, ka NPP uzturēšanā un ITS attīstībā nav skaidrs lomu sadalījums starp SM un VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC). Turklāt deleģēšanas līgums paredz LVC vispārīgi vadīt ITS ieviešanu - attiecīgi nevar precīzi izsekot un uzraudzīt LVC veicamos uzdevumus un sasniedzamo rādītāju izpildi.

VK norāda, ka pašreizējais organizatoriskais modelis nerisina problēmas ITS jomā un pamatā nodrošina sadarbību un uzraudzību tikai NPP izstrādes projekta līmenī. Lai gan kopējais ITS tvērums un NPP darbība paredz daudz iesaistīto, tostarp valsts pārvaldes iestādes, kapitālsabiedrības, pašvaldības, privāto sektoru, to atbildība un pienākumi nav noteikti. Tas traucē apzināt dažādas Latvijas iestāžu un privātā sektora vajadzības un attīstības idejas, kā arī traucē ieviest koordinētus, savstarpēji papildinošos un nedublējošus ITS attīstības risinājumus.

Vienlaikus VK akcentē, ka pašreiz dati transporta jomā ir pieejami decentralizēti, tos uzkrāj vairākās vietās un tos uztur dzelzceļa pārvadātāji, kuģošanas līnijas, autoceļu uzturētāji, privātie pakalpojumu sniedzēji. Savukārt NPP ir publicētas tikai LVC uzturētās un tikai dažas no LVC sistēmās saņemtās citu datu īpašnieku datu kopas.

VK revīzijā secinājusi, ka NPP kā atvērto datu transporta jomā piekļuves punkta plānošana un realizēšana notiek atrauti no valsts atvērto datu politikas. Šādi turpinot, tiks tērēti resursi vienu to pašu datu kopu uzturēšanai dažādos atvēro datu risinājumos.

Revīzijā VK aicina SM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sadarboties daudz aktīvāk, īpaši šobrīd, kad jāpieņem lēmumi par nākamo datu kopu realizēšanu NPP. Valsts kontrole arī aicina LVC izvērtēt iespējas NPP integrēt Latvijas Atvērto datu portālā.

Tāpat VK akcentē, ka NPP ir valsts informācijas sistēma, tāpēc tās darbība jāregulē atbilstošai tiesiskai bāzei. Tomēr, 2024.gadā uzsākot NPP darbību, normatīvais regulējums nav izstrādāts un apstiprināts. Attiecīgi nav noteikta NPP darbība, iesaistīto pušu pienākumu sadale un atbildība, kā arī datu nodošanas kārtība NPP.

Normatīvo aktu projektu skaņošanas procesā, revidentu ieskatā, pastāv risks plašām diskusijām par iesaistīto iestāžu un pašvaldību pienākumiem un termiņiem, kas var būtiski aizkavēt normatīvo aktu pieņemšanu un tādējādi arī paildzināt datu nodošanu un pieejamību NPP.

Vienlaikus LVC nav arī apzinājuši citu iestāžu datu nodošanas iespējas, tam nepieciešamo laiku un finanšu resursus, turklāt šos jautājumus plānots sākt risināt tikai šogad, noskaidrots revīzijā.

Revidenti norāda, ka patlaban būtiski resursi tiek veltīti, lai esošos transporta nozares datus apkopotu un publicētu NPP, taču netiek veicināta šo datu tālāka izmantošana dažādu pakalpojumu izstrādei, kas ir NPP ieviešanas galvenais mērķis un plānotais ieguvums. Joprojām nav rīcības plāna NPP popularizēšanai, lai no citām iestādēm iegūtu datu kopas un tās publicētu NPP.

Bādere skaidro, ka, veidojot Latvijas NPP, svarīgi maksimāli izmantot šī rīka iespējas un portālā nodrošināt pēc iespējas plašāku datu pieejamību, lai tas ir vienots kontaktpunkts visiem iesaistītajiem.

"Pretējā gadījumā riskējam, ka NPP vēl ilgi neaptvers būtiskākos un ITS pakalpojumu attīstītājiem noderīgākos transporta un satiksmes datus, kas pārskatāmā nākotnē kavēs jaunu un inovatīvu ITS pakalpojumu izstrādi un nenodrošinās potenciālo pienesumu valsts ekonomikā," norāda Bādere.

VK revīzijā ir sniegusi sešus ieteikumus SM un sagaida, ka pēc to ieviešanas tālākā ITS ieviešanas plānošana būs mērķtiecīga un koordinēta, sasniedzot ITS izveides mērķus un aplēstos ieguvumus. Tāpat VK sagaida, ka NPP tiks attīstīts kā vienots, centrāls datu piekļuves punkts transporta jomā. Vienlaikus sagaidāms, ka NPP datu publikācijas tiks izmantotas efektīvāk, kā arī - tiks apstiprināti NPP darbību reglamentējošie normatīvie akti. Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2028.gada aprīlis.