Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri otrdien sanāksmē Luksemburgā nespēja panākt vienošanos par ilgtermiņa pasākumiem saistībā ar Eiropā augošajām enerģijas cenām.
Spānija ar Grieķijas un Francijas atbalstu mudināja īstenot plašu reformu ES enerģijas tirgū, tomēr sastapās ar pretestību no ES valstu grupas, kuras vadībā bija Vācija.
Domstarpības dalībvalstu vidū pastiprinājās pirms Luksemburgas sanāksmes, Zviedrijai un Beļģijai pievienojoties grupai, kas iebilst pret radikālu iejaukšanos ES enerģijas tirgū.
Spānija un lielākā daļa Dienvideiropas pieredz pēdējos gados lielāko enerģijas cenu kāpumu un iestājas par kopīgu platformu gāzes iepirkumiem, kā arī stratēģiskām gāzes rezervēm, lai pasargātu tirgu no ekonomiskajiem šokiem.
Spānijas valdība skaidro, ka Eiropas Komisijas (EK) "instrumentu kaste" īstermiņa nacionālajiem pasākumiem gāzes cenu jomā nesniedzas pietiekami tālu.
Francijas atbalsts reformai ir saistīts ar Parīzes prasību iekļaut kodolenerģiju, kas ir valsts galvenais enerģijas avots, ES nākotnes zaļās enerģijas klasifikācijā.
Tomēr Vācijas enerģētikas valsts ministrs Andreass Feihts otrdien sacīja, ka patlabanējais tirgus pieaugums neattaisno tiešu iejaukšanos.
"Mūsuprāt, cenas pieaugums nav iemesls, lai iejauktos Eiropas iekšējā tirgū," skaidroja Feihts.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone sacīja ministriem, ka EK konkurences departaments izmeklē enerģijaspiegādātāju uzvedību enerģijas cenu kāpuma kontekstā un sniegs atzinumus decembrī nākamajā ES samitā.
Lēmums par izmeklēšanas uzsākšanu pieņemts pēc Polijas sūdzības, ka Krievijas uzņēmums "Gazprom" nav nodrošinājis papildu gāzes piegādes.
Līdz ar ekonomikas spēcīgo atlabšanu pēc pandēmijas izraisītās krīzes, radies liels pieprasījums pēc enerģijas, Ķīnai gāzi iepērkot sevišķi lielā apjomā.
