Ceļu būves materiālu, īpaši bitumena, pieaugošo izmaksu dēļ šogad būs jāatsakās no vairākiem plānotajiem projektiem, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.
Pārsvarā tie varētu būt ceļu seguma atjaunošanas projekti, kur bitumenam ir lielākais īpatsvars, taču Akimovs neizslēdza, ka LVC šogad varētu atteikties arī no kādiem reģionālo ceļu pārbūves projektiem, piemēram, no autoceļa Viļāni-Preiļi-Spoģi pārbūves.
Savukārt citās vietās LVC varētu plānoto pārbūvi aizstāt ar ceļu seguma atjaunošanu. Atliktos projektus varētu pārcelt uz nākamo gadu, sacīja Akimovs.
Viņš piebilda, ka cenas augušas ne tikai bitumenam, kuru ietekmē naftas cenu kāpums. Piemēram, par 25% gada laikā augušas cenas arī smiltij, grantij, šķembām un citiem materiāliem.
Tāpat Akimovs vērsa uzmanību uz nepietiekamo autoceļu būvniecības finansējumu, piemēram, kapitālieguldījumiem šogad atvēlēti 153 miljoni eiro, bet nepieciešami būtu 407 miljoni eiro. Savukārt ceļu ikdienas uzturēšanai atvēlēti 57 miljoni eiro, bet būtu nepieciešami 173 miljoni eiro.
Akimovs uzsvēra, ka daudziem reģionālajiem autoceļiem jau ir gatavi būvprojekti, bet finansējums to pārbūvei nav paredzēts.
"Ir skaidrs, ka valsts autoceļu attīstība tikai ar valsts budžeta līdzekļiem nav iespējama. Tam nepieciešams arī cits, ārējs finansējums, tāpēc ceļu pārbūvei jāparedz līdzekļi ar nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā," teica Akimovs.
Finansējuma trūkuma apstākļos VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jaunus ceļu pārbūves projektus patlaban pasūta tikai lokāli kritiskiem ceļu posmiem, ceturtdien LVC ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
Pēc viņa skaidrotā, tie ir posmi, kuros ceļa stāvoklis jau apdraud tā izbraucamību. Visos citos posmos ceļu pārbūve tiek aizvietota ar seguma atjaunošanu.
Alberiņš skaidroja, ka, atjaunojot segumu, garantijas laiks ceļam būs tikai trīs gadi. Alberiņš sacīja, ka bedres, visticamāk, uz šāda ceļa sāks parādīties pēc 10-12 gadiem, taču plaisas būs jau pēc trīs gadiem.
"Zināmā mērā tā ir neefektīva līdzekļu izmantošana, taču tā ir efektīvākā esošā finansējuma apstākļos, lai nedaudz uzlabotu ceļa stāvokli," teica Alberiņš.
Viņš informēja, ka būtiski samazinās arī seguma atjaunošanas apjomi, piemēram, šogad asfalta segumu plānots atjaunot 176 kilometros, 165 kilometros plānots atjaunot asfaltu ar virsmas apstrādi. Tāpat plānota grants ceļu seguma atjaunošana 119 kilometros, bet 65 kilometrus plānots atjaunot ar divkāršo virsmas apstrādi.
Savukārt Covid-19 pandēmijas laikā, kad ceļu būvei tika piešķirti papildlīdzekļi, divus gadus asfalta seguma atjaunošana notika aptuveni 600 kilometriem gadā.
Alberiņš informēja, ka šogad LVC ir pasūtījusi divus ceļu pārbūves projektus, sešus gājēju un veloceliņu projektus un astoņus satiksmes drošības uzlabošanas projektus.
Vienlaikus Alberiņš norādīja, ka drīzumā, apsīkstot Eiropas Savienības finansējumam, samazināsies arī satiksmes drošības un mikromobilitātes projektu skaits.
LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.






















































