EK ar jauno ES regulējumu paredzējusi dekarbonizētu gāzes tirgu 8

 

Foto: Pexels.com

Nozare.lv | 18.decembris 2021 10:27

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai dekarbonizētu Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu, padarot vieglāku atjaunīgo un mazoglekļa gāzu un ūdeņraža izmantošanu un gādājot par visu Eiropas pilsoņu enerģētisko drošību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, bez tam ES metāna mazināšanas stratēģiju un savas starptautiskās saistības EK papildina ar priekšlikumiem samazināt metāna emisiju Eiropas enerģētikā un globālajā piegādes ķēdē. ES ir jādekarbonizē patērētā enerģija, lai līdz 2030.gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 55% un līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāla, un šie priekšlikumi palīdzēs šo mērķi sasniegt.

EK priekšlikumi rada apstākļus pārejai no dabasgāzes uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, it īpaši biometānu un ūdeņradi, un stiprina gāzes sistēmas noturību. Viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot ūdeņraža tirgu, radīt ieguldīšanai piemērotu vidi un nodrošināt specializētas infrastruktūras attīstību, arī tirdzniecībai ar trešām valstīm.

Tirgus noteikumi tiks piemēroti divos posmos, proti, līdz 2030.gadam un pēc tā, un īpaši attieksies uz piekļuvi ūdeņraža infrastruktūrām, uz ūdeņraža ražošanas un transportēšanas darbību nošķiršanu un uz tarifu noteikšanu. Tiks izveidota jauna pārvaldes struktūra ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkla (ENNOH) veidā, lai veicinātu specializētu ūdeņraža infrastruktūru, pārrobežu koordināciju un starpsavienojuma tīklu izbūvi un izstrādātu specifiskus tehniskos noteikumus.

Priekšlikumā paredzēts, ka valstu tīklu attīstības plāniem jāveidojas pēc vienota scenārija, kas attiektos uz elektroenerģiju, gāzi un ūdeņradi. Tas būtu pieskaņojams dalībvalstu enerģētikas un klimata plāniem, kā arī ES mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānam. Gāzes tīklu operatoriem ir jāiekļauj informācija par infrastruktūru, kuras ekspluatāciju var izbeigt vai pārprofilēt, un tiks gatavoti atsevišķi ziņojumi par ūdeņraža tīkla attīstību, lai nodrošinātu, ka ūdeņraža sistēmas izveide balstās uz reālistiskām pieprasījuma prognozēm.

Atceļot pārrobežu starpsavienojuma tarifus un pazeminot tarifus gāzes ievadīšanas punktos, jaunie noteikumi atvieglos atjaunīgo un mazoglekļa gāzu iekļuvi pastāvošajā gāzes tīklā. Tie arī izveido sertifikācijas sistēmu mazoglekļa gāzēm, lai ar atjaunīgo gāzu sertifikāciju pabeigtu darbu, kas sākts Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

Paredzēts, ka tas nodrošinās vienādus konkurences apstākļus, novērtējot dažādu gāzu pilnu siltumnīcefekta pēdu un ļaus dalībvalstīm tās efektīvi salīdzināt un lemt par to izmantošanu savā energoresursu struktūrā. Lai pārvarētu Eiropas atkarību no dabasgāzes un Eiropas gāzes tirgū rastu vairāk vietas "tīrajām" gāzēm, EK liek priekšā ilgtermiņa līgumus par dabasgāzi, kuri nenosaka oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, nepagarināt uz ilgāku laiku kā līdz 2049.gadam.

Tiesību aktu kopuma prioritāte ir arī patērētāju tiesību nostiprināšana un aizsardzība. Atspoguļojot elektroenerģijas tirgū jau piemērojamos noteikumus, patērētāji var vieglāk mainīt piegādātājus, izmantot efektīvus cenu salīdzināšanas rīkus, saņemt precīzu, godīgu un pārredzamu informāciju par rēķinu un labāk piekļūt datiem un jaunām viedtehnoloģijām. Patērētājiem jābūt iespējai izrakteņu kurināmā vietā izvēlēties atjaunīgas un mazoglekļa gāzes.

Pēdējo mēnešu augstās enerģijas cenas ir piesaistījušas uzmanību enerģētiskās drošības nozīmei, it īpaši laikā, kad ir svārstības pasaules tirgos. EK ierosināja uzlabot gāzes sistēmas noturību un stiprināt esošos piegādes drošības noteikumus, jo tā apsolīts 13.oktobra paziņojumā un rīkkopā par enerģijas cenām un tā pieprasījušas dalībvalstis.

EK skaidroja, ka deficīta gadījumā neviena mājsaimniecība Eiropā nepaliks nelaimē, jo būs lielāka automātiska pārrobežu solidaritāte, ko iekšējā enerģijas tirgū veidos jauna, iepriekš noteikta kārtība un skaidrība par kontroli un kompensācijām.

Pašreizējo noteikumu tvērumā priekšlikums iekļauj atjaunojamos energoresursus un mazoglekļa gāzes un ievieš jaunus noteikumus, kas aptver jaunus kiberdrošības riskus. Tas veicinās stratēģiskāku pieeju gāzes uzglabāšanai, uzglabāšanas apsvērumus iestrādājot reģionu līmeņa riska novērtēšanā. Priekšlikums arī ļauj dalībvalstīm saskaņā ar ES konkurences noteikumiem brīvprātīgi veikt vienotu iepirkumu stratēģisko krājumu veidošanai.

Līdztekus vēsturē pirmajā ES tiesību akta priekšlikumā par metāna emisijas samazināšanu enerģētikā EK prasīs naftas, gāzes un ogļu nozarei mērīt, ziņot un pārbaudīt metāna emisijas un ierosina stingrus noteikumus, lai atklātu un novērstu metāna noplūdes un ierobežotu izvadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Tajā ierosināti arī globāli novērošanas līdzekļi, kas ļaus pārredzēt metāna emisiju, ko rada naftas, gāzes un ogļu imports ES, un tā EK varēs apsvērt turpmākas darbības.

Priekšlikums izveidotu jaunu ES tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visaugstākos metāna emisijas mērīšanas, ziņošanas un verifikācijas (MZV) standartus. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzņēmumiem būtu jāmēra un jākvantificē sava metāna emisija tās rašanās vietā un jāveic plaši apsekojumi, lai savā darbībā atklātu un novērstu metāna noplūdes. Turklāt, izņemot noteiktus apstākļos, priekšlikums aizliedz izvadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, kuras dēļ metāns nonāk atmosfērā. Dalībvalstīm arī jāizstrādā seku mazināšanas plāni, ņemot vērā metāna mazināšanu un izplūdes mērīšanu pamestās raktuvēs un neaktīvos urbumos.

EK ierosina arī divpakāpju pieeju metāna emisijai, ko rada ES enerģijas importēšana. Pirmkārt, izrakteņu kurināmā importētājiem būs jāiesniedz informācija par to, kā to piegādātāji veic emisijas mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju un kā tie to mazina. EK izveidos divus pārredzamības instrumentus, kas parādīs visas pasaules valstu un enerģētikas uzņēmumu centienus samazināt metāna emisiju: pārredzamības datubāzi, kurā atklātībai būs pieejami importētāju un ES uzņēmēju paziņotie dati, un globālas uzraudzības instrumentu, kas uzrādīs metāna emisijas karstos punktus ES un ārpus tās, īstenojot pasaules līderību vides novērošanā no pavadoņiem.

Otrajā posmā, lai efektīvi novērstu importētā fosilā kurināmā emisiju visā piegādes ķēdē līdz Eiropai, EK iesaistīsies diplomātiskā dialogā ar mūsu starptautiskajiem partneriem un līdz 2025.gadam pārskatīs metāna regulējumu, lai ieviestu stingrākus pasākumus izrakteņu kurināmā importā, tiklīdz būs pieejami visi dati.

Iesniegtie priekšlikumi kopā ar 2021.gada 14.jūlijā iesniegto tiesību aktu paketi un izziņoto Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu ir svarīgs solis Eiropas dekarbonizācijā un palīdzēs sasniegt mērķi līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 55% un 2050.gadā panākt klimatneitralitāti.

Pieņemtie tiesību aktu priekšlikumi izriet no stratēģiskā skatījuma, kas 2020.gadā izklāstīts ES energosistēmas integrācijas stratēģijā, ES Ūdeņraža stratēģijā un ES metāna stratēģijā. ES vada starptautisku akciju metāna emisijas problēmas risināšanā.
 

 
Visi komentāri
 
WALA 18.decembris 2021 10:48
6 0 Atbildēt

Nu šitas jau toč sāk atgādināt "slaveno" anekdoti par cūkām ...

Aina: Veca piedirst cūkukūts.

Cūka stāvot līdz vēdearm mēslos: Ehh, kad mums būs jaunā kūts, tad gan būs dzīve - mēsli paši aiztecēs, barība automātiski piegādāta, muguras "masāža" ...

Sivēntiņš - mēslos līdz ausīm, šņukurs knapi ārā: Tu tikai nedirs ... !

1984 18.decembris 2021 11:05
9 0 Atbildēt

Vājprātīgie, pie varas ir tikuši vājprātīgie.... No skolas laika atceros līdzīga veida materiālus - PSKP XX..... kongresa materiāli...

imzz 18.decembris 2021 13:39
0 0 Atbildēt

Tas ir tulkots koncentrēts un visticamāk, neprecīzs, kopsavilkums, realitātē dokumenti nav tik baismīgi. Tik īsā rakstā visu reālo birokrātijas apjomu ne tuvu nav iespējams attēlot. Daudz kas no ierosinātā nebūs obligāts un daudzko paredzēts realizēt ilgstošā laika periodā. Un tad jau būs cita realitāte.

Piem. "In terms of support measures for decarbonised gases, there is no stipulation of a mandatory offtake for industry (demand side) or a direct financing mechanism (supply-side)."

fsr.eui.eu/a-first-look-...rkets-package/

Onsis 19.decembris 2021 9:51
1 0 Atbildēt

labāk domāt par kodolenerģiju!

Chankaishi 19.decembris 2021 12:16
1 0 Atbildēt

Bez kodolenerģijas tie plāni vispār ir neiespējami!

Chankaishi 19.decembris 2021 12:15
1 0 Atbildēt

Tik tiešām kā hruscovlaikos - nu tik pec 20 gadiem būs komunizms! Cik tas maksās? Un kurš maksās? Bet tas jau birokrātiem nav galvenais! Un ja nu taisnība citiem zinatniekiem un Zeme ir uz mazā leduslaikmeta robežas? Sāksim ražot CO2?

Krotow 19.decembris 2021 18:01
0 0 Atbildēt

Cilvēkveidīgie indivīdi tāpat nepārtraukti CO2 ražo. Un CH4 arī. Drīzāk dzimstība jāierobežo

650 19.decembris 2021 23:08
0 0 Atbildēt

Jā.Poka buģet o-naņizm, ņe postrojjim kammuņizm.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Volkswagen modernizēs elektrisko ID.3

Volkswagen paziņojis par sava pirmā uz elektriskās piedziņas platformas MEB radītā modeļa ID.3 modernizāciju. Lasīt vairāk

 

"Sadales tīkls": Sadales tarifu projektā samazinājums varētu būt par pārdesmit procentiem

Pārskatot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iesniegto tarifu projektu iepriekš paredzētais 75% pieaugums varētu tikt samazināts par pārdesmit procentiem, intervijā aģentūrai LETA teica "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Lasīt vairāk

 

Ceļu pārņemšana ilgst mēnešiem, atsaucība – maza (+ VIDEO) 6

Valsts vietējo ceļu nodošana pašvaldībām jau ilgst mēnešiem un daudzas pašvaldības, kas piekritušas ceļus pārņemt, šoziem vēl nemaz tos apsaimniekot nav sākušas. Atsaucību Satiksmes ministrijas aicinājumam pārņemt nelielus, nomaļus ceļus, raksturo arī tas, ka septiņas pašvaldības nemaz nav atbildējušas. Lasīt vairāk

 

Iekšlietu dienestos darbinieku piesaistei vajag lielāku algu (+ VIDEO) 12

Valsts policijā trūkst apmēram piektā daļa darbinieku, VUGD un glābšanas dienestos - virs 10 procentiem. Iespējamais risinājums darbinieku piesaistei būtu lielākas algas un labāki darba apstākļi. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti