Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) parakstījis līgumu ar Igaunijas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvija vai Igaunija sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Igaunijas valdības puses minēto līgumu parakstīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.
"Ar šo mēs vēl vairāk stiprināsim reģionālo sadarbību Baltijas valstu starpā enerģētikas jomā, iespējamās enerģētiskās krīzes gadījumā apliecinot gatavību sniegt atbalstu viens otram," uzsver Vitenbergs.
Līgums sastāv no 19 pantiem, kas ietver nosacījumus solidaritātes pieprasījuma sniegšanai un saņemšanai, kā arī līgumā ietverti trīs solidaritātes principi - tirgus pasākumi, izsoles mehānisma pasākumi un ārpustirgus pasākumi.
Ārkārtas stāvokļa dabasgāzes jomā kā pirmo soli paredzēts piemērot tirgus pasākumus, kad pieprasītāja puse no sniedzēja puses uzņēmumiem iegādājas nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, noslēdzot ar tiem līgumus. Ja tirgus pasākumu ietvaros neizdodas iepirkt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu solidaritātē aizsargājamo lietotāju apgādei, tiks piemēroti izsoles mehānisma pasākumi. Tad sniedzēja pusē tiks izsludināta izsole, kurā dabasgāzes apgādes uzņēmumi varēs iesniegt savus piedāvājumus, cik daudz un par kādu cenu tie būtu gatavi piegādāt dabasgāzi pieprasītāja pusei.
Tāpat, ja ar tirgus pasākumiem un izsoles mehānisma pasākumiem neizdosies iegūt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu vai arī pieprasītāja puse nepieņems visus sniedzēja puses izteiktos piedāvājumus, pieprasītāja puse varēs izteikt nākamo solidaritātes pieprasījumu, kad sniedzēja pusē tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi. Piemēram, dabasgāzes apgādes ierobežojumi atsevišķām dabasgāzes lietotāju grupām sniedzēja pusē. Par ārpustirgus pasākumiem ir piemērojama kompensācija.
Kā ziņots, Eiropas Parlamenta un Padomes regula paredz, ka ārkārtas apstākļos Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts sniedz un arī saņem solidaritātes pasākumu citai ES dalībvalstij, ar kuru tā savienota ar dabasgāzes starpsavienojumu. Attiecīgi regula paredz, ka visām tieši savienotajām dalībvalstīm ir jāizveido divpusēja kārtība solidaritātes mehānisma piemērošanai.
Solidaritātes mehānismu paredzēts ieviest starp ES dalībvalstīm kā instrumentu, ar ko mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas dabasgāzes jomā un nodrošināt dabasgāzes plūsmu nodrošināmajiem lietotājiem jeb regulas izpratnē "solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem".
Nodrošināmie lietotāji ir mājsaimniecības, skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi.
EM skaidro, ka ir būtiski, ka nodrošināmajiem lietotājiem neatkarīgi no izsludinātā enerģētiskās krīzes līmeņa enerģijas patēriņš netiek pārtraukts vai ierobežots. Tādējādi ārkārtas stāvokļa dabasgāzes jomā gadījumā tiem tiek primāri nodrošināta dabasgāzes piegādes nepārtrauktība.
Vienigais, kas tiem vajadzīgs, ir mūsu gāzes krātuve.
Vispār, pateicoties savai gāzes krātuvei un HES, mēs varētu mierīgi uzspļaut visām gāzes un enerģētikas problēmām. Bet nē, mums jaizdabā "biržai", EU un vēl sazin kam.