PAPILDINĀTS 11:11 Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija iesūtījusi Ukrainā 95% sakoncentrēto spēku (+ VIDEO) 12.diena 07.03 3

Krievija iesūtījusi Ukrainā jau 95% spēku, ko Maskava bija sakoncentrējusi pie tās robežām, paziņojis Pentagons. Pārskatā arī aktuālākie pēdējās diennakts notikumi,

"No aptuveni 170 000 karavīru, kas bija izvietoti gar Ukrainas robežu Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, aptuveni 95% šobrīd atrodas Ukrainas iekšienē," paziņojusi augsta ranga Pentagona amatpersona.

Vēl piektdien Pentagons lēsa, ka Ukrainā ievesti 92% sakoncentrēto Krievijas spēku.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 11 000 karavīru, svētdien paziņoja Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

PAPILDINĀTS plkst.1:42 Ukrainas spēki atbrīvojuši Harkivas apgabala Čuhujivu

LETA--UNIAN. Ukrainas Bruņotie spēki atbrīvojuši Harkivas apgabala Čuhujivas pilsētu, kurā bija iegājis Krievijas karaspēks, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto speku ģenerālštābs.

"Karadarbības gaitā atbrīvota Čuhujivas pilsēta," teikts ģenerālštāba ierakstā sociālajā tīklā "Facebook", piebilstot, ka ienaidniekam nodarīti lieli dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi.

Pēc ģenerālštāba sniegtajām ziņām, atbrīvojot Čuhujivu, nogalināti divi Krievijas apakšpulkveži - jūras kara flotes jūras kājnieku 61.atsevišķās brigādes komandieris Dmitrijs Safronovs un gaisa desanta spēku 11.atsevišķās desanta triecienbrigādes komandieris Deniss Gļebovs.

Čuhujivā ir apmēram 30 000 iedzīvotāju.

PAPILDINĀTS plkst.08:06 Laikraksts: Krievijas FDD gatavo soda operācijas ieņemtajās Ukrainas teritorijās

LETA--BBC. Krievijas Federālajam Drošības dienestam (FDD) dots uzdevums gatavot soda operācijas sagrābtajās Ukrainas pilsētās, lai salauztu iedzīvotāju pretestību un piedotu jaunu sparu Ukrainā izvērstajam uzbrukumam, vēsta Lielbritānijas laikraksts FT, atsaucoties uz Eiropas specdienestiem un amatpersonām.

"Viņi izstrādā scenārijus iespējamo protestu un pretošanās apspiešanai, arī nežēlīgai pūļu izklīdināšanai, represijām pret organizatoriem, un, iespējams, pat publiskiem nāvessodiem, lai iebiedētu protestējošos ukraiņus," sacīja Eiropas amatpersona.

Ukraiņi izrāda sīvu pretestību Krievijas armijai, ko, citējot Kremļa propagandistus, prezidents Vladimirs Putins nosūtījis "atbrīvot" viņus no "narkomānu, neonacistu un banderiešu bandas". Kremlis apgalvo, ka vēlas iznīcināt vienīgi Ukrainas armiju un ukraiņu ievēlēto valdību, bet pārējos iedzīvotājus nogalināt negrib.

Neapbruņoti ukraiņi guļas zem tankiem, protestē ieņemtajās pilsētās, iesaistās atklātās sadursmēs ar pamatīgi apbruņotiem Krievijas karavīriem.

Soda operācijas ļaus Putinam pretošanos apspiest un atvieglot dzīvi armijai, uzskata analītiķi. Bet galvenais, tas nebūs dārgi, kas Kremlim ir svarīgi sankciju un militāro zaudējumu apstākļos.

PAPILDINĀTS plkst.08:37 Krievija sola pirmdien atvērt humānos koridorus ap vairākām Ukrainas pilsētām

 LETA--INTERFAX. Krievija pirmdien no plkst.10 izsludina "klusuma režīmu" un atver humānos koridorus, lai mierīgie iedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus, pavēstīja Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos.

Tas tiek darīts, ņemot vērā humāno situāciju un pēc Francijas prezidenta personīgā lūguma Krievijas prezidentam.

Krievijas puse šo informāciju darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, norādīja štābs.

PAPILDINĀTS plkst. 10:06 Austrālijas premjers: Ķīnai izšķiroša loma centienos panākt mieru Ukrainā

LETA--DPA. Centienos apturēt Krievijas karu pret Ukrainu izšķiroša loma ir Ķīnai, uzskata Austrālijas premjerministrs Skots Morisons.

Tas ir "atkarīgs no Ķīnas" - "šajā vēstures pavērsiena brīdī" demonstrēt savu uzticību miera ideāliem, cieņu suverenitātei un teritoriālajai integritātei, sacīja premjers.

"Nevienai valstij šobrīd nebūs lielāka ietekme uz Krievijas vardarbīgo agresiju pret Ukrainu kā Ķīnai, kas pievienojas pārējai pasaulei, nosodot Krievijas agresiju un piemērojot tās pašas sankcijas, ko mēs esam piemērojuši," Sidnejā Lovija institūtam sacīja Morisons.

"Nevienai valstij nebūs lielākā ietekme uz šī šausminošā Ukrainas kara izbeigšanu kā Ķīnai. Kamēr viņiem šeit būs divejādas likmes, man ir bažas, ka asinsizliešana turpināsies," viņš piebilda.

Morisons arī kritizēja Pekinas valdību, ka tā "Krievijai pasviež ekonomikas glābšanas virvi" un samazinājusi ierobežojumus kviešu importam no Krievijas.

PAPILDINĀTS plkst.13:25  Krievija sola pirmdien atvērt humānos koridorus ap vairākām Ukrainas pilsētām

LETA--INTERFAX/BBC/AFP. Krievija pirmdien no plkst.10 izsludinājusi "klusuma režīmu" un atver humānos koridorus, lai mierīgie iedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus, pavēstīja Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos.

Kā liecina Maskavas oficiālo mediju publicētās kartes, pa dažiem humānajiem koridoriem cilvēki var nokļūt tikai Krievijā un Baltkrievijā.

Kartēs ar evakuācijas maršrutiem, ko publicējis Krievijas medijs "RIA Novosti", redzams, ka cilvēki no Kijevas var nokļūt pa koridoru Baltkrievijā, bet no Harkivas - Krievijā.

Koridori no Mariupoles un Sumiem ir gan uz Ukrainas pilsētām, gan Krieviju.

Kā sākotnēji vēstīja Krievijas štābs, humānie koridori pirmdien tiek atvērti , ņemot vērā humāno situāciju un pēc Francijas prezidenta personīgā lūguma Krievijas prezidentam.

Krievijas puse šo informāciju darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, norādīja štābs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs pirmdien noliedza, ka Makrons būtu izteicis lūgumu par koridoriem civilistiem.

Makrons uzstājis, ka ir "jārespektē starptautiskās humanitārās tiesības, jāaizsargā mierīgie iedzīvotāji un palīdzības piegādes", pavēstīja Elizejas pils.

"Tas nozīmē, ka ir jāorganizē civilistu aizsardzība un jānodrošina piekļuve humānajai palīdzībai", pirmdien sacīja Francijas prezidenta biroja amatpersona.

Ukrainas valdība noraidījusi Maskavas piedāvājumus par droša ceļa nodrošināšanu civilistiem uz Krieviju, kas 24.februārī sāka karu pret Ukrainu, vai Baltkrieviju, kas Krievijai ļauj izmantot savu teritoriju kā placdarmu uzbrukumiem pret Ukrainu.

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainu pametuši 1,5 miljonu bēgļu, izraisot straujāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, liecina ANO dati.

Pirmdien gaidāma trešā kārta Krievijas un Ukrainas sarunās par deeskalāciju, bet iepriekšējās netika panākts nekāds progress, tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis apņemšanos Ukrainu "neitralizēt" - "sarunu ceļā vai ar karu".

PAPILDINĀTS plkst.13:58 Eksperts: Aktīva karadarbība Ukrainā varētu ilgt vēl vismaz divas nedēļas

LETA. Aktīva karadarbība Ukrainā varētu ilgt vēl vismaz divas nedēļas, turklāt patlaban izskatoties, ka Krievijas pašreizējais galvenais uzdevums ir ukraiņu armijas grupējuma iznīcināšana pie Doņeckas un Luhanskas, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.

Patlaban situācija izveidojusies tāda, ka krieviem ir problēmas ar tālāko Ukrainas ieņemšanas plānu, jo savus spēkus tie "sadrumstalojuši" pa visu teritoriju, un patlaban ir absolūti skaidrs, ka Krievijas armija nav noskaņota ieņemt pilsētas. Tāpat Rajevs arī subjektīvi uzskata, ka krievi beigu beigās neplāno veikt Kijevas šturmēšanu. 

Rajevs uzskata, ka Krievijas pašreizējais plāns un galvenais uzdevums ir Doņeckas un Luhanskas grupējuma aplenkšana un iznīcināšana, jo tas saskan ar krievu plānu par Ukrainas demilitarizāciju. Tāpat krievi līdztekus tam turpinās attīstīt uzbrukumu Ukrainas dienvidos, jo šajos reģionos viņi līdz šim guvuši vislielākos panākumus.

"Domāju, ka krievi "spiedīs" tajās vietās, kur viņiem labāk iet, nevis mocīsies pie tādām pilsētām kā Harkiva, Sumi vai Čerņigova. Tāpat krievi paralēli turpinās bloķēt Kijevu. Ja krieviem izdosies neitralizēt grupējumu pie Doņeckas un Luhanskas, tad tas būs liels militārais panākumus šajā kampaņā un tas dos morālo un informatīvo triecienu pret Ukrainas armiju," uzsvēra Rajevs.

Rajevs atgādināja, ka patlaban krievu kontrolē ir Zaporižjas atomelektrostacija un bijušā Černobiļas atomelektrostacija. Ja krieviem izdosies vēl kontrolēt atomstaciju Južnoukrainskā, tad principā krievu kontrolē nokļūst pietiekami liels daudzums Ukrainā saražotās elektroenerģijas. Tādā gadījumā krievi, atslēdzot elektropiegādi, var ietekmēt situāciju aplenktajās ukraiņu pilsētās.

Runājot par izskanējušajiem rietumvalstu plāniem Ukrainai nodot padomju savienībā ražotas kara lidmašīnas, Rajevs norādīja, ka liels labums no šāda soļa būtu, ja lidaparāti nokļūtu ukraiņu rīcībā pirms divām nedēļām. Tādā gadījumā patlaban sastrēgumos stāvošajiem krievu konvojiem klātos gana plāni.

"Pat ja tiks panākta vienošanās par lidmašīnu nodošanu, būs vajadzīga munīcija, lidlauki, un vēl ir jāskatās, cik daudz kaujasspējīgu pilotu Ukrainas armijai vēl ir palicis. Lidmašīnu nodošana ukraiņiem palīdzēs, bet es nedomāju, ka tas būtiski palīdzēs mainīt situāciju uz kaujas lauka," skaidroja Rajevs.

Vaicāts, kuri rietumvalstu ieroči pagrieztu kara gaitu par labu ukraiņiem, eksperts norādīja, ka līdz šim nodotie ieroči - pretgaisa aizsardzības ieroči "Stinger" un prettanku ieroči "Javelin" un "NLAW" ir zema līmeņa taktiskie ieroči, bet tie ļoti labi piemēroti darbībai no slēpņiem un kaujām pilsētās, kā arī partizānu karā.

Apmācībai darbībai ar šīm ieroču sistēmām nav nepieciešams ilgs laiks, taču šīs nav ieroču sistēmas, kas var panākt kara iznākumu. Ar šiem ieročiem var panākt rezultātu tikai ilgtermiņā, veicot partizānu karu, skaidroja Rajevs.

Ukraiņiem ir vajadzīgākas sarežģītākas un smagākas ieroču sistēmas, taču tad cilvēku apmācīšanai ir nepieciešams krietni ilgāks laiks. "Patlaban laika nevienam nav, un es pat neredzu iespējas, ka rietumvalstis vispār piekritīs nodot ukraiņiem kādas sarežģītākas ieroču sistēmas," norādīja Rajevs.

Eksperts uzskata, ka tagad ukraiņu taktikā vislabākais ir cīnīties pilsētās un "ievilināt" krievus pilsētās. Savukārt krieviem vissliktākā taktika ir nākt iekšā pilsētās un mēģināt karot starp civiliedzīvotājiem.

"Tāpēc ukraiņiem ir jāizdara viss iespējamais, lai kauju pārnestu uz pilsētām un varētu nodarīt maksimāli iespējamus zaudējumus pretiniekam. Tā ir atslēga, kas vestu pie uzvaras," uzsvēra Rajevs.

Runājot par ārvalstu brīvprātīgajiem, kas ieradušies palīdzēt Ukrainas armijai, Rajevs vērsa uzmanību, ka patlaban nav zināms, kāds ir šo brīvprātīgo sagatavotības līmenis. Tajā pašā laikā šādu brīvprātīgo kustība ir būtiska palīdzība Ukrainas armijai, taču ukraiņiem ārzemniekus ir jāprot efektīvi izmantot.

"Ar ārzemniekiem var izdarīt labas lietas, ja ukraiņiem ir laika trenēties kopā ar viņiem, bet patlaban laika vairs ukraiņiem nav. Laika faktors ir vienlīdzsvarīgs abām pusēm. Krieviem vajadzīga kaut kāda ticama militāra uzvara, lai varētu turpināt uzbrukumu, bet Ukrainai ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotu papildspēkus," norādīja Rajevs.

Ņemot vērā minēto, Rajevs uzskata, ka aktīva karadarbība vēl notiks vismaz divas nedēļas, kā arī sāksies arvien enerģiskākas darbības meklēt politisku risinājumu gan no krievu, gan rietumu puses, lai apturētu karadarbību.

LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.

PAPILDINĀTS plkst.14:39 Krievija par "nedraudzīgām" atzīst ES valstis, Lielbritāniju, ASV, Japānu

LETA--INTERFAX. Krievijas valdība apstiprinājusi ārvalstu uzskaitījumu, kas pret Krieviju, Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem veic "nedraudzīgas darbības".

Kā pavēstīja valdības preses dienests, premjerministrs Mihails Mišustins parakstījis atbilstošu rīkojumu.

Atbilstoši dokumentam uzskaitījumā iekļautas Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Kanāda, Lihtenšteina, Mikronēzija, Monako, Jaunzēlande, Norvēģija, Korejas Republika, Sanmarīno, Ziemeļmaķedonija, Singapūra, ASV, Taivāna, Ukraina, Melnkalne, Šveice un Japāna.

Lēmums sagatavots Krievijas prezidenta 5.marta rīkojuma "Par pagaidu kārtību saistību izpildei pret dažiem ārvalstu kreditoriem" ietvaros.

Atbilstoši šim rīkojumam Krievijas pilsoņi, uzņēmumi un pati valsts, tās reģioni un pašvaldības, kam ir saistības valūtā pret ārvalstu kreditoriem no nedraudzīgām valstīm, var ar viņiem norēķināties par šiem kredītiem rubļos, atgādina Krievijas valdība.

Lai tas notiktu, parādnieks var lūgt Krievijas banku izveidot īpašu rubļu kontu "S" uz ārvalstu kreditora vārda un pārskaitīt uz to maksājumus rubļu ekvivalentā pēc Centrālās bankas kursa maksājuma dienā.

Jaunā pagaidu kārtība attieksies uz maksājumiem, kas pārsniedz desmit miljonus rubļu.

Kā ziņots, 24.februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un ko starptautiskā sabiedrība reaģēja ar bargām sankcijām, kas katru dienu tiek pastiprināts.

PAPILDINĀTS plkst.15:13 Ukraiņi izsituši krievus no Mikolajivas lidostas

LETA--UKRINFORM. Ukrainas armija atguvusi kontroli pār Mikolajivas lidostu, ko uz neilgu laiku bija ieņēmis Krievijas karaspēks, ziņo apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

Iepriekš Kims ziņoja, ka iebrucēji ieņēmuši lidostu un ka ukraiņi uzsākuši pretuzbrukumu.

Tikmēr krievi pilsētu apšauda ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem "Grad", izraisot vismaz piecus ugunsgrēkus dzīvojamajos kvartālos un rūpniecības uzņēmumos.

Lasi iAuto par krievijas iebrukumu un karu pret neatkarīgo Ukrainu:

Atbilde: Kāpēc auto & tehnoloģiju portālā mēs publicējam par Krievijas okupantu noziegumiem Ukrainā? (+ VIDEO)

JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv un raksta apakšā.