Cookie Consent by Free Privacy Policy Generator

PAPILDINĀTS 19:30; Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, sākās pārrunas starp Ukrainu un agresoru Krieviju (+ VIDEO) 5.diena 28.02 19

 

Foto: Ekrānbilde no Youtube.com

Nozare.lv | 28.februāris 2022 11:11

Krievijas karaspēks samazinājis uzbrukuma tempu, taču turpina mēģinājumus atsevišķos virzienos gūt panākumus, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Turpināti gaisa uzlidojumi Ukrainas militārajiem un civilajiem lidlaukiem, armijas vadības centriem, pretgaisa aizsardzības sistēmas objektiem, svarīgiem infrastruktūras objektiem, kā arī apdzīvotajām vietām un tajās esošajām ukraiņu vienībām aizsardzības līnijā.

Pārkāpjot starptautiskās tiesības, iebrucēji ar raķetēm apšaudījuši dzīvojamās mājas Žitomirā un Čerņihivā.

Taču krievu mēģinājumi sasniegt militārās operācijas mērķus bijuši neveiksmīgi.

Ukrainas armijas ģenerālštābs norāda, ka izdodas jau sākotnējā stadijā atvairīt ienaidnieka uzbrukumus, piespiežot to atteikties no savām iecerēm.

Pēc stāvokļa uz pirmdienas rītu tikai vienas ukraiņu brigādes artilērijas darbības rezultātā sagrautas piecas krievu tehnikas un dzīvā spēka kolonnas.

"Pretinieks ir demoralizēts un cieš smagus zaudējumus. Novēroti bieži dezertēšanas un nepakļaušanās gadījumi [pavēlēm]. Okupanti no mums baidās," uzsvēris Ukrainas armijas ģenerālštābs.

PAPILDINĀTS plkst.8:45 Rajevs: Artilērijas un smago raķešu izmantošana lielajās Ukrainas pilsētās Krievijas armijai ir tikai laika jautājums

LETA. Artilērijas un smago raķešu izmantošana lielajās Ukrainas pilsētās Krievijas armijai ir tikai laika jautājums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" akcentēja bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.

Viņa vērtējumā kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir mainījusi atsevišķas taktiskās izvēles. Līdz ar papildspēku ievešanu Ukrainā Krievija pāriet uz koncentrētāku darbību atsevišķos virzienos, nevis uztur sākotnēji īstenotos uzbrukumus plašā frontē. Krievi mēģina atgriezt ukraiņu armijas grupējumu pie Luhanskas un Doņeckas, lai to aplenktu un iznīcinātu. Tāpat Krievijas armija mēģina savilkt spēkus ap Kijevu, mēģinot to ieņemt.

Rajevs uzsvēra, ka ir nepieciešams skatīties, kas notiek pie Harkivas. Līdz šim Krievijas armija sliecās pilsētās ieiet ar speciālajām un kājnieku vienībām bez smago ieroču atbalsta, kas palīdzējis noturēties Krievijas propagandas radītajā naratīvā par to, ka armija tēmē tikai uz militārajiem mērķiem, izvairoties no civilo upuriem.

"Taču, kā varam redzēt, uzbrukums ir lēnāks, nekā viņi bija paredzējuši. Un tas ir tikai laika jautājums, kad viņi no specvienību taktikas pāries pie artilērijas un smago raķešu izmantošanas," prognozēja eksperts.

Viņaprāt, patlaban grūti paredzēt karadarbības ilgumu. Kā liela mēroga kara operācija Ukrainā tā nebūtu ilga, jo Ukrainas resursi ir mazi, bet Krievijas resursi nav bezgalīgi. Rajevs atsaucās uz Krievijas militāristu "stāstītajām pasakām" par Ukrainā izmantotajiem ieročiem un militāro tehniku, uzsverot, ka ir kritiski jāvērtē šādi paziņojumi. Spriežot pēc iznīcināto objektu skaita Ukrainā, iespējams redzēt, ka Krievijai nav daudz augstas precizitātes raķešu, cik varētu likties sākumā. Un tas nozīmē, ka viņi varētu ķerties pie artilērijas izmantošanas, pauda Rajevs.

Eksperts stāstīja, ka jau kopš 1999.gada Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauž skaidru redzējumu par to, ko viņš vēlas sasniegt, gadu gaitā visādiem veidiem mēģinot savus mērķus sasniegt. "Draudi ar kodolieročiem ir viens no elementiem, kā virzīties uz to pusi - kā militāri vājāka puse - Krievija mēģina parādīt sevi kā līdzvērtīgu attiecībā pret NATO," norādīja speciālists.

Rajevs uzskata, ka turpmākā notikumu attīstība lielā mērā atkarīga no tā, vai Krievijai izdosies aplenkt ukraiņu armijas grupējumu pie Luhansas un Doņeckas. Jautājums ir arī par to, vai ukraiņiem izdosies izveidot grupējumu, kas varēs atkāpties līdz pozīcijām, kas ir reāli aizsargājamas, "nekā palikt maisā un varonīgi krist kaujā". Ja viņi būs spējīgi atvilkt spēkus līdz Dņeprai, tad ukraiņiem parādās iespēja apturēt pretinieku, vērtē Rajevs.

Viņš arī akcentēja, ka, pretēji Putina iecerētajam, NATO ir kļuvusi būtiski vienotāka, turklāt valstis sola aizsardzībā ieguldīt vēl neredzētus resursus. "Putins ar savām darbībām panāk to, ko nevarēja iepriekš panākt nevienas NATO iekšējās diskusijas," piebilda Rajevs.

PAPILDINĀTS plkst.8:45 "The Times": Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai

 LETA--THE TIMES. Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu, vēsta britu laikraksts "The Times".

Krievijas algotņu grupa "Vagner" jau pirms piecām nedēļām ieveda Ukrainā algotņus no Āfrikas, uzdodot tiem nogalināt Ukrainas valdības locekļus, vēsta laikraksts.

Ukrainas valdība par viņu misiju uzzināja sestdien, kad izsludināja nepārtrauktu komandantstundu līdz pirmdienai, lai iztīrītu Kijevu no krievu diversantiem. Valdība paziņoja, ka "visi civilisti, kas komandantstundas laikā atradīsies uz ielas, tiks uzskatīti par ienaidnieka diversantu grupu locekļiem."

Avots, kas informēts par "Vagner" aktivitātēm, "The Times" atklāja, ka janvārī Ukrainā ieradušies 2000 līdz 4000 algotņu. Daļa no tiem izvietoti Donbasā, bet aptuveni 400 iekļuva Ukrainā no Baltkrievijas un devušies uz Kijevu.

Algotņiem sacīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas īsu pauzi, lai parādītu, ka viņš ved sarunas ar Zelenski, bet nekāda vienošanās netiks noslēgta, atklājis avots.

Zelenskis vakar piekrita sūtīt delegāciju uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem uz Ukrainas un Baltkrievijas robežu, bet pauda skepsi par Maskavas nopietnību.

"The Times" vēsta, ka algotņi gaida signālu no Kremļa un viņiem apsolīta dāsna atlīdzība par slepkavībām nākamajās pāris dienās un droša izkļūšana no Ukrainas līdz nedēļas beigām.

Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska ir vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs, valdības locekļi, Kijevas mērs un viņa brālis.

Tiek uzskatīts, ka "Vagner" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.

PAPILDINĀTS plkst.9:48 Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 5300

LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši apmēram 5300 karavīrus, pirmdien paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara.

Kopš iebrukuma sākuma līdz pirmdienai plkst.6 krievi zaudējuši 29 lidmašīnas, 29 helikopterus, 191 tanku, 816 bruņutransportierus, 74 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 21 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 291 automobili, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus, divus kuterus un piecus zenītlielgabalus.

Maljara norādīja, ka šī informācija vēl var tikt precizēta, jo galējie dati tiek saņemta, kad beigusies kauja, un reizēm informācijas pienāk tikai pēc dienas vai pat divām.

PAPILDINĀTS plkst.10:09 Zaporižjes apgabala Tokmakā naktī notikušas sīvas kaujas

LETA--UKRAINFORM. Ukrainas Zaporižjes apgabala Tokmakā pirmdienas naktī notikušas smagas kaujas, vietnē "Telegram" paziņojusi Zaparižjeas apgabala administrācija.

Ukrainas Bruņotie spēki informēja, ka pilsētā notikušas sīvas kaujas, un pretinieki uzbrukumā apdzīvotajai vietai cietuši smagus dzīvā spēka zaudējumus un pašlaik ir atkāpušies uz pilsētas dienvidu nomali.

Administrācija arī informē, ka pilsētā darbojas Krievijas karaspēka izlūku grupas.

Ukrainas armija nepārtraukti cīnās ar nelielām diversantu grupām trīs līdz piecu cilvēku sastāvā.

"Viņi ir ģērbušies Ukrainas Bruņoto spēku formas tērpos, bet zem tiem ir Krievijas armijas bruņuvestes," piebilsts paziņojumā.

PAPILDINĀTS plkst.11:17 Ukrainas delegācija sarunām ar Krieviju ieradusies pie robežas ar Baltkrieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/AFP. Ukrainas delegācija ieradusies Baltkrievijas pierobežas rajonā uz sarunām ar Krieviju, ziņo prezidenta Volodimira Zelenska kanceleja.

Delegācijas sastāvā ir valdošās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija, aizsardzības ministrs Oleksijs Renikovs, prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, ārlietu ministra vietnieks Mikola Točickis un citas amatpersonas.

Ukraina nolēmusi sarunās pieprasīt Krievijai nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest savu karaspēku no Ukrainas.

"Galvenais sarunu jautājums ir tūlītējs pamiers un karavīru izvešana no Ukrainas," paziņoja Zelenska kanceleja.

PAPILDINĀTS plkst. 14:02 Harkovas apšaudē ar "Grad" desmitiem bojāgājušo

LETA--UNIAN. Krievijas armija spēcīgi apšaudījusi Harkovu ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem "Grad", kā rezultātā gājuši bojā desmitiem cilvēku un simtiem ievainoti, pirmdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.

"Harkovu tikko kā masveidā apšaudīja ar "Grad". Desmitiem bojāgājušo un simtiem ievainoto. Šīs šausmas ir jāredz visai pasaulei," paziņoja Heraščenko.

PAPILDINĀTS plkst. 14:54 Mērs: Krievija bombardē Ohtirku ar aizliegtajām vakuuma bumbām

LETA--UNIAN. Krievijas karaspēks uz Ukrainas Sumu apgabala Ohtirkas pilsētu nometis vakuuma bumbas, kas aizliegtas ar Ženēvas konvenciju, pirmdien pavēstījis Ohtirkas mērs Pavlo Kuzmenko.

"Ienaidnieks ved zemisku karu. Uz Ohtirku atkal nomesta vakuuma bumba - uz naftas uzpildes noliktavu. Uzspridzinātas naftas tilpnes," sociālajā tīklā "Facebook" vēsta mērs.

Viņš uzsvēris, ka vakuuma bumbas ir aizliegtas ar Ženēvas konvenciju.

PAPILDINĀTS plkst. 18:47 Ukraina un Krievija vienojas par jaunu sarunu kārtu

LETA--AFP/INTERFAX-UKARINE. Pie Baltkrievijas robežas pirmdien noslēgušās Ukrainas un Krievijas sarunas, kuras ilgušas aptuveni piecas stundas, un puses vienojušās par jaunu sarunu kārtu.

Kā pavēstīja Ukrainas delegācijas pārstāvis, delegācijas atgriežas Maskavā un Kijevā un paredzēta otrā sarunu kārta.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš ietilpa Ukrainas delegācijā, pavēstīja, ka sarunās Ukrainas un Krievijas puses noteikušas virkni prioritāro tēmu, kurās redzami zināmi risinājumi.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka otrā sarunu kārta notiks tuvākajās dienās uz Polijas-Baltkrievijas robežas, panākta attiecīga vienošanās.

"Līdz tam katra no delegācijām, katras delegācijas vadība ar valsts vadību konsultēsies par katru no sarunu pozīcijām," paziņoja Medinskis. 

Ukrainas delegācijas sastāvā ir valdošās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija, aizsardzības ministrs Oleksijs Renikovs, prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, ārlietu ministra vietnieks Mikola Točickis un citas amatpersonas.

Ukraina bija nolēmusi sarunās pieprasīt Krievijai nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest savu karaspēku noUkrainas.

"Galvenais sarunu jautājums ir tūlītējs pamiers un karavīru izvešana no Ukrainas," iepriekš paziņoja prezidenta Volodomira Zelenska kanceleja.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka neatklās savas pozīcijas pirms sarunām.

PAPILDINĀTS plkst. 19:33 Borels: Krievijas iebrukums Ukrainā kļūst nežēlīgāks

LETA--AFP. Krievijas iebrukums Ukrainā kļūst arvien nežēlīgāks, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, vienlaikus pienākot ziņām, ka Krievija intensīvāk apšauda dzīvojamo namu rajonus Ukrainas pilsētās.

"Krievijas militārā kampaņa kļūst arvien nežēlīgāka, un Ukrainas bruņotie spēki drosmīgi cīnās pretī," žurnālistiem sacīja Borels. "Ir daudz upuru civiliedzīvotāju vidū, un cilvēku plūsma, kas meklē patvērumu, bēgot no kara, kļūst lielāka."

ES svētdien paziņoja par 450 miljonu eiro paketi, lai finansētu bruņojuma piegādes Ukrainai. Tā ir pirmā reize, kad bloks vienojies nosūtīt bruņojumu trešajai valstij.

Kā norādīja Borels, ES arī mobilizējusi satelītcentru Madridē, lai pēc Kijevas lūguma nodrošinātu Ukrainu ar ģeotelpisko izlūkinformāciju.

Borels arī skaidroja savu svētdienas paziņojumu, ka 27 valstu bloks piegādās Ukrainai reaktīvos iznīcinātājus.

"Dažas Eiropas valstis, ja tās to vēlas, divpusēji var mobilizēt jebkādu palīdzību, lai Ukraina sevi aizstāvētu, un viņiem ir arī nepieciešami lidaparāti," sacīja Borels.

"Bet tām būtu jābūt tām Eiropas valstīm, ja tām tie ir, kurām ir reaktīvie iznīcinātāji, kurus var pilotēt Ukrainas gaisa spēku piloti," viņš piebilda.

 

 JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv 

 
19 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Palaidniex 28.februāris 2022 13:56
10 2 Atbildēt

Nu jā - vajadzēja vēl agrāk atjēgties, jo 2014. gadā ne jau ogļrači vai metalurgi pieprasīja DNR un LND izveidi. Principā - jā - vajadzēja jau reaģēt pie Krimas aneksijas DNR un LNR izveides, bet vispār vēl ātrāk - Osetija, Abhāzija, Piedņestra...

Visus šos militāros mēslus sāka un "krievu pasaules labumus"tur ieveda kā reizi KF...

Vernons 28.februāris 2022 13:08
9 1 Atbildēt

Ko nozīmē izsludināt kodolkara draudus! Dolārs pa 250 rubuļiem!

Eiro pa 275 rubļiem!

Tiek pieļauta iespēja ka būs arī pa 1000 rubļiem! Tas tik ir numurs.

Fkc 28.februāris 2022 12:29
4 7 Atbildēt

8 gadi Putina agresijas Doņeckā - pofig. 3 dienas Putina agresijas Kijevā - ak, šausmas.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Drūms skats, iebraucot Latvijā no Igaunijas puses (+ FOTO)

Uz Igaunijas-Latvijas robežas skatu pievelk degradēta teritorija, ko agrāk izmantoja robežsargi. Lasīt vairāk

 

Dacia Sandero pirktākais auto Eiropā, Tesla Model Y izkrīt no TOP-25 8

JATO Dynamics apkopojis datus par Eiropas jauno automobiļu tirgu oktobrī. Lasīt vairāk

 

Divās traģiskās avārijās divi bojāgājušie; viena no tām - netālu no Augšlīgatnes (+ VIDEO) 41

Šī diena iesākās ar slapju sniegu un nelielu salu, braukšanas apstākļi dažviet bija apgrūtināti un notikuši gandrīz 80 ceļu satiksmes negadījumi. Divos no tiem cilvēki zaudējuši dzīvību. Lasīt vairāk

 

Arī iAuto.lv saņem krāpnieku sūtītu vīrusu WhatApp ziņojumos 13

Nesen medijus pāršalca aktiera Intara Rešetina stāsts par WhatApp atsūtīto saiti no savas kolēģes, kura lūdz nobalsot par savu krustmeitu. Arī iAuto.lv tādu saņēmis ar līdzīgu lūgumu. Tie ir krāpnieki, tādēļ nekādā gadījumā neklikšķiniet uz saites! Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti