Smagā transporta nākotne: gāze, ūdeņradis, elektrība vai varbūt visi trīs? 6

Foto: Publicitātes attēls

Velocita | 3.jūnijs 2021 13:59

Elektriskajām automašīnām piepildot Eiropas ielas un ceļus, loģiski rodas jautājums – kur tad ir elektriskie kravas automobiļi? Eksperti norāda, ka ar dažiem no vidi visvairāk piesārņojošajiem transportlīdzekļiem ir jārisina vairāk attīstības rēbusu, nekā sākotnēji gaidīts.

Taču tirgus, bruņojies ar pacietību, gaida jaunus izrāvienu un turpina investēt daudzsološākajās tehnoloģijās.

Nepieciešamība pēc risinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie izpaudīsies kā baterijas elektriskie automobiļi (BEV) vai degvielas šūnu (ūdeņraža), turpina augt. Eiropas Komisijas nospraustais zaļais kurss ar mērķi samazināt CO2 emisijas uz smagā transporta ražotājiem rada ievērojamu spiedienu.

Lai gan kravas automobiļi veido tikai 5 procentu īpatsvaru no Eiropas Savienības transporta, tie rada gandrīz pusi CO2 emisiju. Tādēļ ir nosprausts ceļš uz to, lai līdz 2025. gadam smagā transporta CO2 emisijas samazinātu par 15 procentiem un līdz 2030. gadam par 30 procentiem.

Tomēr ceļā uz smago transportlīdzekļu dekarbonizāciju ir daudz “celmu”, un arvien skaļāk izskan ražotāju viedoklis, ka paļauties tikai uz elektrisko piedziņu šīs desmitgades mērķu sasniegšanai ir nepamatoti optimistiski: gan izmaksu dēļ, gan tāpēc, ka nav redzami tūlītēji risinājumu, gan arī tāpēc, ka, tos atrodot, būs jāatrisina jaunā tipa automobiļu masu ražošana. Tādēļ īstermiņā ir nepieciešanas vēl citas alternatīvas.

“Es teiktu, ka smagajā transportā vēl ir daudz, ko uzlabot. Ražotāji izskata dažādas iespējas, un pašlaik vistālāk izstrādātā un pieejamākā alternatīva izskatās dabasgāze. Lauksaimniecības tehnikai – traktoriem – vadošā alternatīva ir metāns, bet celtniecībā – ekskavatoriem un iekrāvējiem – elektrība un ūdeņradis. Tiesa, viss nav tik vienkārši arī šeit, jo runa ir par dārgākām kravas automobiļu daļām, uzturēšanu, un uzpildes staciju tīkls vēl tikai aug. Kādudien šīs problēmas aizies pagātnē, bet pagaidām tehnikas jautājums ir risināms steidzamā kārtā, un progresam jābūt drīzam,” saka žurnāla “Profi Latvija” redaktors Guntars Pulss.

Kura enerģija ir zaļāka?

Starptautiskā pārvadātāju savienība (IRU) marta beigās diskusiju ugunij pielēja eļļu, paužot viedokli, ka komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisijas mērīšana, raugoties tikai caur “izpūtēja prizmu”, nav pareiza. Pēc organizācijas teiktā, atkarībā no reģiona elektriskie un ūdeņraža smagie auto rada vēl lielāku piesārņojumu nekā dīzeļmašīnas.

IRU savu pozīciju pamato ar to, ka piesārņojums jāaprēķina nevis tikai transportlīdzekļu ekspluatācijas laikā, bet visā ciklā, ķēdē ietverot arī enerģijas nesēja ražošanu un transportēšanu. Šādi lēšot, Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā vien (salīdzinājumā ar dīzeļdzinēja automobiļiem) elektriskā transporta negatīvā ietekme uz vidi CO2 emisijas veidā vidēji pieaugtu par 45 procentiem, bet  ūdeņraža transporta – par 72 %.

IRU ir aprēķinājusi, ka, lai saražotu 1 gigadžoulu enerģijas, ar dīzeļdegvielu darbināma kravas automašīna vidēji emitē 90 kg CO2. Ūdeņraža automašīnas izmešu apjoms pie tādas pašas enerģijas atdeves būtu 175 kg, savukārt elektriskās – 107 kg CO2.

Saskaņā ar IRU datiem vides ietekmes ziņā labākos rezultātus sasniedz kravas automašīnas, ko darbina ar dabasgāzi: iegūstot vienu gigadžoulu enerģijas, tās izmet 66 kg CO2.

Ar gāzi darbināms komerciālais transports iegūst videi saudzīgāku vērtējumu, ne tikai pateicoties mazākam oglekļa dioksīda apjomam. Ja salīdzina ar dīzeļdegvielas automobili, ar sašķidrināmu dabasgāzi darbināms Iveco S-Way NP 460 rada par 95 procentiem mazāk cieto daļiņu un par 90 procentiem mazāk slāpekļa dioksīda. Kā atzīmē G. Pulss, šīs tehnoloģijas priekšrocības var izmantot, lai samazinātu to gāzu un vielu nonākšanu atmosfērā, kas turpina negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas.

“Gāzēto kravas automašīnu nākotne ir saistīta ar biometānu, kas drīz nonāks visās degvielas uzpildes stacijās un ļaus smagajam transportam panākt līdz pat 95 procentiem lielu CO2 emisijas samazinājumu,” skaidro žurnālists. Ir visai skaidrs, ka šai tehnoloģijai ir būtiska ietekme CO2 samazināšanā jau tagad – uzņēmumiem nav jāgaida uz nākotnes tehnoloģijām.

Nākotnes tehnoloģijas

Tomēr ilgtermiņā ar BEV un FCEV tehnoloģiju izrāvienu tiek saistītas lielas cerības, un fakts, ka tradicionālie tirgus spēlētāji kā Iveco investē nākotnes tehnoloģiju uzņēmumos, piemēram, Nikola, apliecina, ka šis optimisms nav bez pamata.

Kompānija plāno 2021. gada beigās sākt ražot elektrisko baterijas modeli Nikola Tre. Tā pamatā būs Iveco modelis S-Way, un automobiļus montēs uzņēmuma rūpnīcā Vācijā. Paredzēts, ka ar vienu uzlādi automobilis veiks ap 480 km un to izmantos pilsētas un reģionālo pārvadājumu vajadzībām.

Ziņots, ka 2023. gadā debitēs Tre ūdeņraža versija, kas ar vienu uzpildi veiks aptuveni 800 km, bet 2024. gadā plānota Nikola Two modeļa ražošana: ar ūdeņradi darbināmais spēkrats attīstīts vairāk nekā 1000 ZS un ar pilnām tvertnēm un kravu spēs veikt vairāk nekā 1400 km.

Pēc “Profi Latvija” redaktora domām, elektriskās un ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģijas attīstībā vislielākā nozīme ir diviem komponentiem: ražošanai nepieciešamajiem risinājumiem un infrastruktūrai.

“Būtībā abu tehnoloģiju ieviešanai jau ir vai drīz būs visi nepieciešamie risinājumi. Manuprāt, ūdeņradis ir ļoti spējīgs cīnīties ar elektriskajām kravas automašīnām. Tiesa, elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūra ir vienkāršāka, tāpēc pieņemu, ka BEV uzvarēs pret FCEV, un uz iznākumu mums vairs ilgi nebūs jāgaida,” prognozē speciālists.

Pēc viņa teiktā, pirmie un galvenie šķēršļi BEV attīstības ceļā būs tādi paši kā vieglajiem elektroauto, taču tos izdosies pārvarēt ātrāk, jo ir uzkrāts vairāk pieredzes un biznesam piemīt labāka spēja pielāgoties.

“Arī kravas auto gadījumā mēs saskarsimies ar mazāku nobraukumu un daudz izkliedētāku uzlādes tīklu, kas prasīs rūpīgāku maršrutu plānošanu. Domāju, te priekšrocības būs iekšējiem vai regulārajiem pārvadājumiem, jo tiem būs pieejama labāk izvērsta infrastruktūra,” spriež eksperts.

Piemērotāks lielajiem attālumiem

Ja runa ir par tālsatiksmes transportu, pašreizējā FCEV tehnoloģija tiek uzskatīta par pārāku, jo tehnika ir vieglāka, un automobilis attiecīgi spēj pārvadāt smagāku kravu nekā transports ar akumulatoru bateriju. Tas savukārt nodrošina lielāku efektivitāti uz kilometru ceļa.

Turklāt ūdeņraža tvertņu uzpildīšana prasa minūtes, kamēr baterijas uzlāde ir daudz ilgāka, un, to paātrinot ar lielāku uzlādes jaudu, laika gaitā baterija ātrāk nolietojas. Laiks transporta biznesā ir izšķirošs.

Viena no lielākajām FCEV priekšrocībām ir iespēja izmantot no atjaunojamiem avotiem ražotu zaļo ūdeņradi un transportēt tīro enerģiju uz reģioniem, kur tās ražošana ir sarežģīta vai ārkārtīgi dārga.

Galvenais tirgus dalībnieku izaicinājums ir ūdeņraža automobiļiem nepieciešamā infrastruktūras attīstīšana: ar tādu pašlaik var lepoties tikai Vācija, kurai ir salīdzinoši plašs tīkls ar aptuveni simts ūdeņraža stacijām. Salīdzinājumam – pēdējo piecu gadu laikā biometāna rūpnīcu skaits Eiropā ir gandrīz dubultojies un pārsniedz septiņus simtus, savukārt sašķidrinātās un saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju tīkls katru gadu pieaug par aptuveni 60 procentiem, un staciju kopskaits nu ir vairāk nekā četri tūkstoši.

 
Visi komentāri
 
msh 3.jūnijs 2021 22:03
3 2 Atbildēt

Smagā autotransporta nākotne? Dīzelis. Kad komunisti [vai varbūt islamisti] būs sekmīgi nākuši pie varas, tam līdzi sekojošajā nabadzībā prasības pret transportu būs elementāras - lai kustas uz priekšu un pēc iespējas lētāk - tad nu būs nevis kaut kādas dārgas, problemātiskas un īsmūžīgas figņas, bet primitīvi [uz mūsdienu fona] dīzeļi un šodienas ekofašisti, ja vēl nebūs nolaisti no kājas, varēs skumt.

Pļurkt 4.jūnijs 2021 9:45
0 0 Atbildēt

Ko tur bakstīties - atpakaļ uz dzelzceļu ar vai bez tvaika lokomotīvēm.

Uz pārvietoto tonnkilometru izmešu simtiem reižu mazāki!

msh 4.jūnijs 2021 12:24
1 0 Atbildēt

Mhm, kā tad... Piemirsi ka dzelzceļa līnijām attiecīgi būs būt no punkta A līdz punktam B, un nevis 20 km no punkta A un 50 km no punkta B. Kravu pārvadāšana kā reiz uzskatāmi parāda cik bezjēdzīgs pasāciens ir Rail Baltic plānotajā veidolā - ja vien nesāks būvēt visur normālplatuma atzarus, tad Baltijas valstīs varēs kravas pārkraut no normālplatuma vagoniem uz krievu platuma vagoniem...

Pļurkt 4.jūnijs 2021 14:36
1 0 Atbildēt

Ar kuru galu ir jārēķina, lai kaut ko vestu no Lissabonas (Portugāle) uz rietumsibīriju ar fūri???

Brīnums ka ķīnīzeri izmanto dzelzceļu un kuģi, nevis auto.

msh 4.jūnijs 2021 18:05
0 0 Atbildēt

No Lisabonas līdz rietumsibīrijai diez vai kaut ko ved ar fūri, bet no Lisabonas līdz Helsinkiem noteikti ved

Pļurkt 4.jūnijs 2021 19:42
0 0 Atbildēt

Paurbināji savā pēcpusē un izsecināji?????

Var būt man jaunības dienu draugs vadāja visādus mēslus, IESKAITOT eklerus!!!!!!!!! No Lissabonas uz Rietumsibīiju visādiem jaunajiem krieviem!!!

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Dzīvnieks pagalam un šoferis arī (+ VIDEO) 4

Irkutskas (Krievija) apgabalā Isuzu furgona vadītājs uzbrauca govij, iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar pretimbraucošo Mercedes kravinieku. Isuzu vadītājs gāja bojā uz vietas. Lasīt vairāk

 

Šveicieši Dakāras rallijā startēs ar 37 gadus vecu Niva (+ FOTO) 3

Niva Red Legend Team ekipāža no Šveices Dakar Classic rallijā piedalīsies ar 1984.gada Lada Niva. Lasīt vairāk

 

Saeimas sekretārs lūgs VARAM nepieļaut noteikt maksu par iebraukšanu Jūrmalā visu gadu 29

Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S) lūgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nepieļaut noteikt maksu par iebraukšanu Jūrmalā visa gada garumā. Lasīt vairāk

 

Veiksmīgā izmainīšanās (+ VIDEO) 6

Tikai mirkli pēc tam, kad vieglais auto izmainās ar pretimbraucošo atkritumu vedēju, smagsvars ar visu kravu iegāžas pretējā joslā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti