Igaunijas Ekonomikas ministrija gatavo likumprojektu par elektrisko skrejriteņu lietojumu un tiesībām, kad tie tiek izmantoti uz publiskiem ceļiem.
Tallinas pašvaldība ir lūgusi ceļu satiksmes likumā regulējumu skrejriteņu kustībai, jo pašlaik citi ceļu lietotāji nav pietiekami pasargāti pret elektriskajiem skrejriteņiem. Pašlaik pašvaldība Igaunijas galvaspilsētā ir noteikusi ātruma ierobežojumu skrejriteņiem - 20 kilometri stundā.
Kompānijas "Bolt" un "CityBee" kopš jūnija Igaunijā piedāvā elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu, un tas iedzīvotāju vidū kļuvis par iecienītu pārvietošanās veidu.
"Elektriskie skrejriteņi un citi līdzīgi transportlīdzekļu veidi kājāmgājējiem ir strauji attīstījušies un krasi pieaudzis to lietojums, tādēļ mēs piekrītam, ka ir jāpārskata esošie satiksmes noteikumi," Tallinas pašvaldībai atbildējusi Igaunijas Ekonomikas ministrija.
Tā apstiprināja, ka tiek izstrādāti specifiskāki noteikumi elektrisko skrejriteņu lietojumam. Tos kopā ar citiem pērn oktobrī rosinātajiem grozījumiem plānots iekļaut 2013.gadā pieņemtā Satiksmes likuma grozījumos.
"Esam lūguši partijām iesniegt dažādus ierosinājumus Satiksmes likuma grozījumiem, notiek sarunas ar dažādiem ekspertiem un interešu grupām un mēs, balstoties uz saņemto informāciju, gatavojam savus ierosinājumus," informēja ministrijā.
"Ir pāragri runāt par to, kāds būs Satiksmes likuma galīgais regulējums, bet ierosinājumi lielā mērā pārklājas ar līdz šim saņemtajiem viedokļiem, un, izstrādājot noteikumus, mēs noteikti ņemsim tos vērā," solīts ministrijas atbildē Tallinas pašvaldībai.
Jūlijā arī Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde pauda pārliecību, ka elektrisko skrejriteņu satiksmei ir jāizstrādā jauns regulējums.
Pašlaik 2013.gadā pieņemtais Satiksmes likums skrejriteņu lietotājiem sniedz tādu pašu statusu, kā skeitbordistiem, kuriem tuvojoties kājāmgājējiem nav pienākums dot ceļu. Likums noteic, ka braucēja atbildība ir garantēt, ka ar savu pārvietošanos neapdraud gājējus un nekavē viņu pārvietošanās tempu.
Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei pasaulē, daudzviet sākušās diskusijas par to statusu ceļu satiksmē un regulējumu to kustībai.
Igauņiem ir labāka velo infrastruktūra uz kuru var nobīdīt elektroskūteri.
Pie mums, it sevišķi Rīgā, velo infrastruktūra ir nekāda un tāpēc būs regulējums satiksmes noteikumos, kurš, visticamāk, būs neizdevīgs un nesaprotams nevienai no pusēm, ne autovadītājiem, ne gājējiem, ne velosipēdistiem, ne pašiem skūteristiem.