Lēmumu atcelt biodegvielas piejaukumu varētu salīdzināt ar 20 miljoniem eiro no budžeta, aģentūru LETA informēja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns.
Viņš atzīmē, ka Latvijas valdība 2022.gada vasarā nolēma padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai samazinātu degvielas cenu. Tādējādi lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē.
Stikāns informē, ka atbilstoši jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērsti aptuveni 141 000 tonnu CO2. Tādējādi pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazināti vismaz 210 000 tonnu CO2.
Viņš arī uzsver, ka patlaban CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk un var runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apmērs valstij izmaksātu apmēram 20 miljonus eiro, ja tāds daudzums būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā bija 100 eiro par tonnu, bet šobrīd tā ir 60-65 eiro tonnā. Vienlaikus tiek prognozēts, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 eiro par tonnu CO2.
"Gan Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, gan atsevišķi politiķi un degvielas tirgus dalībnieki ir norādījuši, kadegvielas cenu šis lēmums nesamazināja, un Konkurences padome atzinusi, ka ieguvēji no neskaidrajiem lēmumiem bija ārzemju naftas pārstrādes uzņēmumi. Latvijas patērētājs nebija ieguvējs," pauž Stikāns.
Viņš informē, ka 2024.gada 5.februārī "Eurostat" publicēja datus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu transportā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. ES 2022.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā kopumā pieauga, taču Latvijā strauji samazinājās, veidojot 3,1%. Straujo atjaunojamās enerģijas izmantošanas kritumu Stikāns skaidro ar lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātudegvielas cenas. LBBA prognozē vēl zemāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā 2023.gadā.
Jau 2030.gadā šim īpatsvaram visās ES dalībvalstīs jāsasniedz gandrīz 30%, un Eiropas Komisija var piemērot sodus tām dalībvalstīm, kas to neizdara. Vienlaikus ES dalībvalstīm ir jāizpilda arī ikgadējie SEG emisiju samazināšanas mērķi, kurus neizpildot, Latvija var nonākt situācijā, kad budžeta līdzekļi ir "jānoraksta", pērkot emisiju kvotas no citām valstīm, kas saistības izpilda, atzīmē Stikāns.
LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem un nodevām, kā arī citiem faktoriem. Pēc LBBA aprēķiniem, šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā, savukārt bioetanols šobrīd benzīna cenu samazina, jo biržā ir lētāks nekā benzīns.
LBBA uzskata, lai Latvija paaugstinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā un samazinātu SEG emisiju, ir nepieciešams biodegvielas obligāto piejaukumu dīzeļdegvielai noteikt visa gada garumā. Tas nodrošinātu to, ka gan tā saucamās pirmās, gan tā saucamās modernās jeb otrās paaudzes biodegvielas tiktu izmantotas vairāk.
Gan Lietuvā, gan Polijā piejaukuma prasība dīzeļdegvielai ir visa gada garumā. Tā kā Latvijā transportā pārsvarā tiek izmantota dīzeļdegviela, šādam pasākumam ir liels pienesums SEG emisiju samazināšanā, uzsver Stikāns.
Oi, nabadziņi. Valsts taču nobankrotēs, ja neiekasēs tos 20 miljonus.
Un pat paspējuši jau uztaisīt kautkādu LBBA ar visādiem valdes locekļiem.
Ja šitādu iestādi nolikvidētu neviens pat nepamanītu un ietaupītos tie 20 miljoni, ko viņi tērē algās, prēmijās, atvaļinājumos un kancelejas precēs.