Vēja enerģijas ražošanas plāni Latvijā vērienīgi, bet kādas ir iespējas? (+ VIDEO) 25

LTV Ziņu dienests | 15.marts 2026 7:50

Lielie vēja enerģijas attīstības plāni paredz, ka līdz 2030. gadam Latvijā tiks saražots līdz pat 10 reizēm vairāk vēja enerģijas nekā šobrīd. Tāds ir Klimata un enerģētikas ministrijas mērķis. Bet eksperti gan skaidro, ka 10 reižu palielinājums patiesībā nemaz tik liels nav, jo šobrīd saražojam salīdzinoši ļoti maz vēja enerģijas.

Kādi ir vēja enerģijas ieguves plāni, cik jaudīgas un lielas vēja turbīnas projektu ieviesēji gatavi izvietot Latvijā, un vai vispār šobrīd investori ir gatavi ieguldīt tik daudz vēja enerģijā?

Visi komentāri

4 1 Atbildēt

Kā tad, mums noteikti vajag 10x vairāk "rūsējošu dzirnavu".

Piektdiena, 13.03, ap 11, vējs dūšīgs, saule spīd, pie Platenes vēja ģeneratori snauž. Turpat gan ir lērums saules paneļu.

Tātad jau tagad darba dienas vidū nav kur pielietot to atjaunīgo elektrību...

2 0 Atbildēt

Vai tad nevar pumpēt ūdeni atpakaļ HESā? Tad varētu griezties vējinieki nemitīgi, pat ja cena ir negatīva.

4 1 Atbildēt

Tas vēl nevienam neienaca prātā, ka pa visu pasauli ir pumped hydro, kas ir lētākā un labākā elektrības baterija ilgtermiņā., Musu gadijuma unikala situācija tik tuvu pie jūras HEs, attiecīgi pumpet no daugasvas rigas Hesā atpakaļ var bezgaligi udens nebeigsies, ietecēs no jūras.

Un tad kad cena ir 60 centi tad atkal laist atpakaļ, no Hesa, lai siltumsukņu īpašnieki var arī iztērēt naudiņu.

Bet tikmēr tie kas varetu to istenot domā kā nopirkt jaunos Sklases mersedesus pa jau nopelnito piķi, un sabiedrībai pateikt ka beaucot viesi no ārzemēm un jāuzņem tos maksimāli reprezentabli, tos nevar vizināt kā francijas prezidents ar Citroen C5.

7 3 Atbildēt

Jā, jā, tikai ne pie mums. Vakar biju Igaunijā, viņiem netraucē ne vēja turbīnas, ne saules parki, kas praktiskie pie visām pilsētiņām vai pilsētām, sākot jau ar Valgu, ne ceļu pārbūves un ātrums 110 km/h visapkārt Tallinai un virzienā uz Tartu, Narvu, Paldiskiem, Pērnavu. Šobrīd var redzēt vairākus lielus ceļu pārbūves projektus pie Tallinas un virzienā uz Pērnavu, gandrīz vai visa posma garumā. Igauņi strauji attīstās, bet mēs - nē, saulīti redz viņiem aizsegšot, vai nedod dies, kādu tur strīpiņu tālu, tālu jūrā no sava īpašuma loga ieraudzīs. Tallinā un Viļņā pa šo laiku viss centrs pārbūvēts, iespaidīgi biznesa, atpūtas un darījumu kvartāli izbūvēti - mums tās divas "mucas" Pārdaugavā jau 30 gadus stāv - tik tā progresa.

6 4 Atbildēt

Vai tev, un tiem, kuri salika tev plusus, ir atmiņā aizķēries fakts, ka Igaunijai un Lietuvai nav hidroģenerācijas, bet mums ir ? 

Marta sākumā es intereses pēc apskatījos kopsavilkumu vēja ģenerācijai Latvijā par februāri, un atdeve ir 17, 3% no uzstādītās jaudas, tas ir , tad, kad enerģiju visvairāk vajag, vējš nepūš un saule nespīd. Līdzīgi bija janvārī.

--------------------------------

No biznesa viedokļa Latvijā ir divas grupas vēja investoru, Latvenergo un pārējie. Par Latvenergo var neuztraukties, pateicoties Daugavas HES kaskādei un Nordpool, Latvenergo peldas naudā un var ar to, citējot tautas pasaku, kārtīgi izmētāties.  Attiecībā uz pārējiem, būtu interesanti redzēt viņu biznesa plānus.

Kad vējš pūš, tas pūš milzīgā teritorijā ( un otrādi, kad nepūš, tad visas vējdzirnavas stāv ) , mūsu reģionā no Ziemeļvācijas līdz Ziemeļzviedrijai, un , ļoti iespējams tiem mūsu kaimiņiem to enerģiju nebūs kur likt un to uzpirkt pa lēto būtu izdevīgāk, nekā ieguldīt savās turbīnās. Jo Latvenergo to uzpirks jebkurā gadījumā un izmantos Daugavas HES kaskādi kā milzīgu "bateriju. Tāpat, kā līdz šim.

6 2 Atbildēt

1)Tur kur ir leta elektriba tur ir rūpnieciba,

2) tur kur ir tie bezzobainie alkāni kas protestē pret vēju parkiem, atvesti ar apamaksatiem autobusiem, tur ir urlas kuri tikai lato iekšā alu un atraugājas.

1 0 Atbildēt

Nē rūpniecība ir tur kur ir stabila enerģijas padeve, un tikai tad tās lētums sāk spēlēt lomu. 

BET: 

1) ražošana ir tur kur ir vislētākais iespējamais darabspēks pie iespējami augstākas kompetences, un tad vēl ne vienmēr kompetence ir svarīga.

2) ražošana ir iespējami tuvāk lielākajam konkrēto preču tirgum, ja vien darbaspēks ir pietiekami lēts.

3) loģistika, ja tā ir pārlieku komplicēta vai dārga, tad arī ražošana "aizceļos"

1 0 Atbildēt

Kāds sakars vēja un saules enerģijai ar "lētu elektrību" ? 

Še tev Google AI ( kurš ir vispār zaļais entuziasts pēc ideoloģijas ), atbilde.

why yet there isn't cheap electricity in countries with large solar and wind power installations ?

"Lai gan saules un vēja enerģijas ražošanas izmaksas ir zemas, elektroenerģija joprojām ir dārga valstīs ar augstu enerģijas izplatību, jo pastāv augstas izmaksas par pārtraukumiem, tīkla modernizāciju un finansējumu. Tā kā saules un vēja enerģija nav pastāvīga, valstīm ir jāmaksā par rezerves enerģiju (piemēram, gāzi vai akumulatoriem) un plašu tīkla modernizāciju, lai apstrādātu decentralizēto enerģiju, kas bieži vien noved pie lielākiem patērētāju rēķiniem.

0 1 Atbildēt

Velti pūlies ko ieskaidrot jūsmiņiem. Ar tiem tāpat kā ar sievietēm: ja tu esi apbruņojies ar loģiku, veselu saprātu un faktiem tad strīdā ar sievieti (vai jūsmiņu) tev ne mazāko izredžu.

 Tie neuztver ne ekonomikas, ne fizikas, ne loģikas argumentus. Viņi dzīvo savā rozā poniju pasaulē.

 P.S. Tie propelleri negriežas arī tad kad vējs ir pārāk stiprs, kas pie mums ir retums bet mēdz būt.

1 0 Atbildēt

Gan jau pašam paneļi uz jumta, a parejiem stasta ka nevajag.

Nu gluži kā politiķis kaus maukojas, bet cīnās ar prostituciju.

Ja tas nebutu izdevigi un butu pilnigaka huiņa tad neviens neliktu paneļus uz jumtiem.

Lielaka meroga tas pats ar veja turbinam.

0 0 Atbildēt

Ir liela atsķirība starp paneļiem lokāli uz mājas - kas tiek aprēķināta uz mājsaimniecības vajadzībām, nes labumu īpašniekam un energotīklu pa lielam praktiski neietekmē, vai runājam par lieliem saules vai vēja enerģijas ražotājiem, kuriem piemēram saulainā dienā pie max ražošanas kaut kas saiet dēlī un jamie atslēdzas vai tiek atslēgti ( Piem. dod nepareizu frekvenci tīklā)  no tīkla pilnībā - Igauņiem jau uztaisīja lažu slēdzot lielu bateriju kompleksu pie tīkla, nu tā ka mazliet un Baltijā būtu viss tumšs ... 

Saules un vēja enerģijas ražotāji ir bizness un viņu vienīgā patieša interese ir peļņa, bet Latvenergo un sadales tīklam tās ir lielākoties galvassāpes un lieki izdevumi ...

1 0 Atbildēt

Ja uz iso saies paneļi lokali uz jumta tad arī būs dirsā, nosvilinās māju.

Tā kā nevajag teikt ka majai labi bet valsts meroga slikti.

Šobrīd vienigais kam nevajag ne paneļus ne turbinas ir gāzes lobijs, un dalbajobi kuriem viņi izskaloja smadzenes.

Līdzigi kā AES Vācijā, zaļie dabajobi uzķērās un saprotesteja, ka jaizmanto netīrās ogles un gāze, tagad ņaud ka gaze darga.

0 0 Atbildēt

Tavs lokālais ugunsgrēks ir viegli nodzēšams un arī uz sadales tīlu neatstās nekādu pamanāmu iespaidu ...

3 5 Atbildēt

Kārtējā ekofašistu bļaustītšanās, ar vienīgo mērķi iešņāpt nāsīs Eiropas dotācijas! Kaut kā jau to izagšanu vajag smukāk pasniegt!!

Kāda tur vēja enerģija Latvijā??? Liekat vēja parkus Portugālē, Spānijā, Francijā..... un citur okeāna krastā vai šelfā. Tur4 nedēļā tā pati vēja turbīna saražos vairāk elektrības kā Latvijā gada laikā!

3 1 Atbildēt

Un ko tad tu iesaki?

auksto sintezi?

0 0 Atbildēt

westinghousenuclear.com/new-plants/ap1000-pwr/

Jau vairāki strādā, gan Ķīnā kan ražotāja mājvalstī ASV

2 0 Atbildēt

Pāķim caur sausās atejas caurumu labāk zināms, kā biznesu būvēt.  

Cik un kādas dotācijas saņem vēja parku būvētāji? Pats izdomāji šīs muļķības vai Šlesers pateica?

0 0 Atbildēt

Sagribējās iedirst un iedirsi?

0 0 Atbildēt

To tu par sevi, lūdzu atsauci par tām dotācijām kuras piesauc.

0 0 Atbildēt

Kas kas nav Lietuvā??? Hes nav??? Ko pīpē???

Uz Kauņas jūras ir mazītiņš, bet ir KRUONIO, bet deģenerātiem neizplūdīšu ar skaidrojumu.

Tikai esti poišiem nav HES.

1 0 Atbildēt

Kruonis nav hes bet akumulācijas ezers, pumped hydro, tas  ija paredzets Ignalinas aes. 

AES ik pa stundām nevar regulet jaudu, tur 2 nedeļas paaugstina un tad 2 nedeļas vajag lai samazinat. Tapec pateriņa svārstības kad nav patēriņa izmanto pumped hydro, lai nenosvilst viss tīkls.

0 0 Atbildēt

Tas ir AES. Priekškars aizveras, zeme atveries.

Hidroakumulācijas HES. Un tāda unikāla būve ar fantastisku jaudu. Lai patērētu lieko un atdotu to naktī. Kad saules nav.

Sākotnēji būvēta AES vajadzībām. Naktī patērēt lieko. Dienā atdodod kad vajag. Avārijas rezervju uzturēšanai.

1 1 Atbildēt

Šī arī ir tukša muldēšana, LV HES diezgan stipri pēc jaudām pārspļauj LT, LT ir būtiski augstāks enerģijas patēriņš, līdz ar ko jau tīri no ekonomiskā viedokļa Latvija ir pavisam citā pozīcijā. Un Igaunija tāpat - jamie tērē izteikti mazāk, līdz ar ko atkal pilnīgi cits biznesa modelis iespējams ...

0 0 Atbildēt

Ļoti neefektīvs paņēmiens un aizņem milzu platības. To tagad bateriju parki viegli izkonkurē. 

Te salīdzinājuma cik platības mūsdienās vajag 900Mwh uzkrāšanai.

1 0 Atbildēt

...bet apgalvoji ka hes LT nav. Es jau iesmēju, Kaunas hes tev arī ir Tec

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Drošībai, ne sodiem - Igaunijā par mobilajiem radariem brīdinās ceļa zimes 10

Turpmāk Igaunijā autovadītājus pirms mobilajiem ātruma radariem brīdinās ar speciālām ceļa zīmēm. Jaunā kārtība paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām brīdinājuma zīmes jāizvieto 300–500 metrus pirms radara, savukārt pilsētās un ciemos – 150–300 metru attālumā. Lasīt vairāk

Tikai 12,8 kWh uz 100 km – Audi e-tron būs visekonomiskākais ražotāja elektroauto (+ FOTO) 1

Audi pakāpeniski atklāj informāciju par jauno A2 e-tron, kura oficiālā pirmizrāde paredzēta šoruden. Ražotājs apgalvo, ka tas būs līdz šim efektīvākais Audi elektromobilis. Lasīt vairāk

Elektriskais Škoda Peaq varēs nobraukt līdz pat 650 km (+ VIDEO) 8

Cik tad sen tas bija, kad pirmoreiz taustījām Škoda mazāko elektromobili Epiq? Tagad esam nonākuši līdz pašam lielākajam. Tas saucas Škoda Peaq, un tika izrādīts visai augstu virs Ženēvas ezera un ar skatu uz Monblānu. Lasīt vairāk

421 Zs jaudīgā hečbeka dzīves cikls noslēdzas: Mercedes-AMG izlaiž A 45 S 4-Matic+ “Final Edition” (+ FOTO)

Mercedes-AMG pabeidz sava “Hot Hatch” ražošanu ar īpašo modeli A 45 S 4Matic+ "Final Edition", kas Vācijas tirgū maksās nepilnus 74 000 eiro. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti