Pēdējā vasaras vētra nesusi postījumus arī saules paneļiem; vismaz desmit pieteikumi 6

Foto: Publicitātes attēls

UP PR | 14.septembris 2026 8:54

Visbiežāk un vislielāko kaitējumu saules paneļiem Latvijā nodara vētras – krītoši koki, zari un vēja aizpūstas konstrukcijas, nevis krusa vai tehniski defekti, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.

Savukārt kāpēc arī pēc saules paneļu sistēmas uzstādīšanas ir svarīgi turpināt sekot līdzi tās tehniskajam stāvoklim, stāsta AK Power eksperts.

Pēc spēcīgās vētras augusta beigās apdrošinātājs par saules paneļu bojājumiem saņēmis atlīdzību pieteikumus vairāk nekā 17 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt līdz šim lielākā atlīdzība – vairāk nekā 22 tūkstoši eiro – izmaksāta pēc 2024. gada novembra vētras, kad Dienvidkurzemē vējš sagāza 66 saules paneļus, kuros pēc tam tika konstatētas mikroplaisas.

Savukārt pēc aizvadītās vētras augusta beigās saņemti vairāk nekā desmit pieteikumi par saules paneļu bojājumiem vairāk nekā 17 tūkstošu eiro apmērā.

Jaunas tehnoloģijas – jauni riski

Saules paneļi kļūst par arvien ierastāku Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienas sastāvdaļu, un līdz ar to parādās arī jauni riski, par kuriem īpašnieki ne vienmēr aizdomājas.

“Vētrā pietiek ar vienu krītošu zaru vai koku, lai bojājumi skartu ne tikai pašu paneli, bet arī tā stiprinājuma konstrukciju un citas sistēmas daļas. Turklāt ne visi bojājumi ir uzreiz pamanāmi – ārēji panelis var izskatīties neskarts, lai gan tā darbību jau ietekmē mikroplaisas,” stāsta BALTA Mājokļa apdrošināšanas produktu vadītājs Arnolds Linītis.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā BALTA saņēmusi ap 160 pieteikumu par saules paneļu bojājumiem, kopējai atlīdzību summai pārsniedzot 230 tūkstošus eiro. Postošākais bija 2024. gads, kad reģistrēti vairāk nekā 40 saules paneļu atlīdzību pieteikumi 63 tūkstošu eiro apjomā. Savukārt šogad saņemti jau 33 pieteikumi, un to atlīdzību summa tiek lēsta ap 38 tūkstošiem eiro. Vai dabas stihiju radītie zaudējumi mājsaimniecībām pieaugs, lielā mērā atkarīgs no vētru intensitātes šoruden, norāda A. Linītis.

Vienlaikus, lai laikus pamanītu iespējamos bojājumus un mazinātu risku, viena no biežākajām kļūdām ir pēc saules paneļu uzstādīšanas par tiem aizmirst un neveikt regulāras pārbaudes.

“Pēc saules paneļu sistēmas uzstādīšanas ir svarīgi turpināt sekot līdzi tās tehniskajam stāvoklim. Paneļi un to stiprinājuma konstrukcijas ir pakļauti laikapstākļu ietekmei, tāpēc jāievēro iekārtu ražotāju norādījumi un jāpievērš uzmanība paneļu, stiprinājumu un elektroinstalācijas stāvoklim. Īpaši svarīgi sistēmu pārbaudīt pēc spēcīgas vētras. Jāpārliecinās, vai nav redzamu bojājumu, vai ražība atbilst konkrētajiem laikapstākļiem un nav parādījušies kļūdu paziņojumi. Ja ir aizdomas par bojājumu, ieteicams piesaistīt speciālistu un veikt profesionālu sistēmas pārbaudi,” skaidro “AJ Power” uzņēmumu grupas enerģētikas projektu direktors Kristaps Dīriņš.

Kā novērtēt saules paneļu sistēmas stāvokli pēc vētras:

Pārbaudiet, vai nav redzamu bojājumu. Apskatiet, vai paneļi un to rāmji nav nobīdījušies vai deformēti, vai nav bojāts aizsargstikls, kā arī vai stiprinājuma elementi ir savās vietās, kabeļi nav izrauti vai bojāti un uz paneļiem nav uzkrituši zari vai citi priekšmeti.

Pārbaudiet sistēmas darbību. Invertora lietotnē vai monitoringa sistēmā pārliecinieties, vai sistēma ražo elektroenerģiju atbilstoši laikapstākļiem un nav parādījušies kļūdu paziņojumi. Ja iespējams redzēt katra paneļa ražību atsevišķi, būtiski zemāka ražība salīdzinājumā ar blakus esošajiem paneļiem var liecināt par bojājumu.

Ja ir aizdomas par bojājumiem, veiciet profesionālu pārbaudi. Mikroplaisas ne vienmēr ir redzamas ar neapbruņotu aci, tāpēc pēc spēcīga trieciena vai citām pazīmēm, kas liecina par iespējamu bojājumu, ieteicams piesaistīt speciālistu un veikt sistēmas diagnostiku.

Bojātus paneļus un kabeļus neaiztieciet. Saules paneļi dienasgaismā arī pēc vētras var turpināt ražot elektroenerģiju, tāpēc bojātu sistēmu nevajadzētu mēģināt remontēt pašu spēkiem.

 

Visi komentāri

0 0 Atbildēt

Kāds tur vēl risks? Tik vien ir kā nejēgas saslēja paneļus uz duj-buj!

ŅeXren likt zem kokiem!

ŅeXren ekonomēt uz pamatiem!

ŅeXren sliet uz skaliņiem normālu izrēķinātu konstrukciju vietā!

Apdirsinātāju vietā es neko nemaksātu, izņemot gadījumus, ka mehāniski no lielgraudu krusas ir sabojāti paši elementi. Viss cits ir pašu nejēgu izmuļļāts!

0 0 Atbildēt

Nav ko atbalstīt nejēgas un kampējus

0 0 Atbildēt

Tā jā pļiku pļeku, sanāk. Man tie paneļi uz zemes un nostrādāja kā vēja lauznis. Līdzīgi kā avio dzinēju testiem paredzētie gaisa plūsmas novirzītāji. Pasargāja māju. Aiz mājas lielie koki kā sēta apgāzās, rindā.

0 0 Atbildēt

Situācija Latvijas enerģētikā šodien:

Hidro: kā parasti, laiž vaļā, kad augstākās cenas, pārējā laikā uzkrāj ūdeni.

Diezgan liela termoģenerācija, ap 130 MW, kas varētu izskaidrot samērā augstās enerģijas cenas,

Vējš: nav vēja, neģenerē ne velna,

Saule: diezgan normāli pa dienu līdz pat 500-600 MW

www.ast.lv/lv/content/si...-energosistema

0 0 Atbildēt

kĀ taD, nav vēja? Ļoti regulāri pavēroju kalnciema ģenerātorus, praktiski ti 1x redzēju, pilnīgs buls, tad arī nerotēja. Atceraties, ka šīs augstās stacijas ir citā, valdošā vēja zonā. Pat vētras laikā rotēja, iespējams ar atbilstošu leņķi.

0 0 Atbildēt

Interesanti kāpēc šādiem negadījumiem(paneļiem kas ir nostradājuši 10 vai mazak gadus)

 Netiek kaut kāda obligātā ''zaļā ilgstpējas kvote'' tur 30% apmērā no konkrētā paneļu fermas laukuma cenas aprēķināta, kas būtu janosedz tās īpasniekam, kā pašrisks...

Savādāk uztaisi pasaulē grūti pārstrādajamu miskasti, pēc gada uznāk vējš, aiznes tev tur pusi paneļus.

 Apdr. izmaksā brangu atlīdzību jo tiek norakstīts uz zaudējumiem ko nevarot atjaunot...

 Un privāti dzīvo cepuri kuldams... bliez nākamo parku un ceri, ka būs pamatīga krusa un/vai zinot ka būs pūtiens, palaid vajadzīgās skrūvītes vaļā.... 😉

 Tikmēr piš visos caurumos bez vazelīna manu 2021gada Euro6 dīzeli, uzliekot un vainojot VISAS klim. parmaiņas uz maniem pleciem. Kur loģika?!??

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Vai CSDD apskates prasība piesprādzēt visas drošības josta ir likumīga, izrādās nē, tas ir tikai aicinājums 1

Kā ir ar tām drošības jostām? iAuto vērsās ar jautājumu CSDD, lai saņemtu skaidrojumu par tehniskās apskates laikā Latvijā piemēroto prasību, ka transportlīdzeklī ir jābūt piesprādzētām visām drošības jostām. Lasīt vairāk

Chery Tiggo9 un Tiggo 4. Salīdzinām Latvijā pirktākos Chery modeļus (+ VIDEO) 1

Ķīniešu Chery apsildījis degunu mūsu tirgū, un mēs tagad zinām, ko biežāk izvēlas pircēji - vai nu vislētāko Tiggo 4 vai visdārgāko Tiggo 9. Lasīt vairāk

Škoda Superb jau 25 gadi (+ FOTO) 4

Mūsdienu Škoda Superb stāsts sākās 2001. gadā un turpinās arī šodien, kad pēc 25 gadiem uz konveijera, ražotājs var ziņot par vairāk nekā 1,8 miljoniem pārdotu eksemplāru. Lasīt vairāk

Pētījums: braukšana ar elektroauto par trešdaļu lētāka nekā ar degvielas auto 29

Elektroauto izmantošana Eiropā jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk nekā benzīna automašīnu ekspluatācija, liecina jaunākais Starptautiskās tīrā transporta padomes (ICCT) pētījums. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti