raimondsm rakstīja: dažām lampām varētu nepatikt tas zemais spriegums, jo tur ir kaut kāds process, kas pie zemaas kvēldiega temperatūras nevar notikt
bet papildus pretestību var uztīt no pretestības nihroma vai konstantāna
Es ar kaut kur lasīju par tiem procesiem pie pazemināta sprieguma, bet neatceros par kādām spuldzēm tur bija runa.
parastajām lētajām droši vien vienalga, tikai spīdēs švakāk.
Ar papildus pretestību nav labs variants. Tā stipri karsīs un līdz ar to pati bez jēgas patērēs jaudu. Regulatoru un slēdzi var likt, tikai jāskatās vai rezultāts attaisno tās visas pūles. T.i vai ieekonomētā degviela attaisnos izgatavošanā un uzstādīšanā ieguldītās pūles. No tā tad arī būtu jāsāk, ka jānosaka, par cik tad palielinās tas degvielas patēriņš. Tad arī var sarēķināt, vai ir vērts ķēpāties un ar kādu metodi.
Mana ideja par šo tēmu bija šeit, bet tā arī neesmu sapratis, vai ~20LS ko nāktos uz to iztērēt + pūles ir to vērtas.
www.iauto.lv/... 
nez vai degvielas patēriņa, drīzāk lampu taupīšanas dēļ
Domaju ka ir verts meģinat moška 10 gados sanaktu latu ietaupit;-D
batka rakstīja: Domaju ka ir verts meģinat moška 10 gados sanaktu latu ietaupit;-D
Varbūt latu 10gados, varbūt piecīti divās nedēļās? Kamēr nav ticami dati, tā ir zīlēšana kafijas biezumos.
saeima.myminicity.com/...
raimi- tev ar nav laiks pieveersties shitaadaam lietaam? 
i buus tev iespeeja filozofeet i par pretestiibaam.. i par siiko attiistiibu...
vispaar jau tai pretestiibai buutu jeega par tik, par cik taa palielina lampas resursu un tikai
kas taa par lapu - kaut kaads joks 
vai kāds no elektronikas interešu pulciņa dalībniekiem ir lietojis kādu softu, vai taisījis adapteri lai datoru var izmantor kā oscilogrāfu?
Ja nav vajadzības mērīt līdzspriegumu. un mērāmais signāls ir skaņas diapazonā, tad nekāds īpašs adapters nav vajadzīgs, var datora skaņas karti izmantot + softs. Vien sprieguma dalītājs ar ierobežotāju derētu, lai netīšām karti nenokurinātu.
Esmu skaļruņu paramtetrus mērījis
man interesē nolasīt pemēram divu auto holla devēju signālus, lai ekrānā varētu redzēt viena un otra signāla nobīdi fāzē.
no kā sastāv sprieguma dalītājs?
moška ir stroboskopi kurus var piedabūt dot zibsni no zema sprieguma impulsa? tas pat būtu vienkāršāks un vizuāli uzskatāmāks variants. esmu lietojis tikai stroboskopu kurš sajūt signālu svečvadā...
pinguin rakstīja: man interesē nolasīt pemēram divu auto holla devēju signālus, lai ekrānā varētu redzēt viena un otra signāla nobīdi fāzē.
no kā sastāv sprieguma dalītājs?
Nu ja Tev tas ir vienreizējs pasākums, vari aizņemties no manis divstaru oscilogrāfu. Pret kaut kādu drošības naudu, protams.
Vari mēģināt arī ar datora skaņas karti. Tādām vajadzībām var nelikt nekādus dalītājus un arī speciālu softu nevajag. No devējiem signālu kaut vai saur 1mkF kondensatoru pa tiešo uz skaņas kartes abām ieejām. Tālāk to signālu ieraksta kā parastu audio signālu ar kādu Audacity vai to pašu windovs sound recorder(nezinu vai tas atbalsta stereo) Pēc tam ar kādu no skaņas redaktoriem skaties, kas sanācis.
ā, caur kondensatoru cik saprotu varēšu redzēt pīķus, tas labi, ar to vajadzētu pietikt. Laba doma!
Kā domā, cik voltus drīkst laist iekšā skaņu kartes ieejā?
www.a-tech.net/...
raywatsonsecretplace.homestead.com/...
mamma.com/...
labāk oscils ar 2 signālu ieeeju
var arī veacjiem uztaisit, lai tos 2 pīķus redzētu, tikai maza shēmiņa vajadzīga
uz vienas līknes divi pīķi - katrs impulss palaiž skaņas pīkstienu uz kaut kādu milisekundi
to ieraksta kaut caur datora mikrofonu
un tad to ierakstu uz kādas progas, kur ir tās milsekundes redzamas, kas un kā skanējis, mēra to attalumu
Skaņas kartei ir pietiekami augstomīga ieeja, lai caur kondensatoru būs redzams viss, atskaitot līdzstrāvas komponenti.
Vispār jau tām skaņas kartēm vajadzētu būt diožu ierobežotājam, kas neļauj tālāk iet signālam lielākam par barošanu, bet ko var zināt. +- 3v var dot droši, tas ietilpst normāla audio signāla robežās. Drošībai var pa priekšu pamērīt ar testeri maiņstrāvas režīmā, kas no tiem devējiem nāk ārā.
Vispār ar tiem holla devējiem ir tā, ka , ja mani prāts neviļ, tad viņiem pašiem ir ļoti augsta izejas pretestība, bet signāla līmenis neliels, kaut kādi milivolti varētu būt, līdz ar to viss ko karina viņiem klāt, "sēdina" signālu, attiecīgi visa tā ķēde ir jutīga pret traucējumiem, attiecīgi tādā autiņā tam devējam vajadzētu būt jau integrētam ar pastiprinātāju, kura izejā signālam 'butu jābūt "taustāmam" . Iesākumā vari uzlikt dalītāju 10:1 ar 91kOm un 10kOm pretestībām aiz kondensatora pirms kartes. Tā vairs neko nenokurināsi. Ja tur ir tikai pliks holla devējs, tad var gadīties, ka pat pa tiešo nekā neieraudzīsi, ja kartei ieejas pretestība par zemu.
Pašam man nav bijusi darīšana ar holla devējiem automašīnās, saku pēc pieredzes ar videomagnetofoniem.
augstomīga devēja signalam piemēro lauktranzistoru ieejā vai operacionālos pastiprinatajus ar tiem ieejā
tad 2 signalus pieslēdz pie 2 univibratoriem, kas uztaisa kaut kādu 50 jikrosekundes impulsu, abus laiž uz kopējo ieeju skaņas pastiprinātajam. Tad tā skana jādabū datorā - vai no caur mikrofonu vai caur mazu audiotrafiņu, kas atsaista shēmu galvaniski no datora.
Raimi, Tev ir talans sarežģit vienkāršas lietas.
Katru signālu ieraksta savā kanālā. Ja tur kas sanāks, tad skanas redaktorā tie abi signāli ir blakus redzami apakšā iedaļas ar milisekundēm, ja vajag vēl sīkāk tad var ielikt marķierus un precīzi nolasīt atstarpi.
Skatīties var tai pašā Audacity (neliela vienkārša bezmaksas) bet šim mērķim būs pilniigi ok. Vai ar kādu CoolEdit, SoundForge vai tml. Ar šīm man ir bijusi darīšana, uznāca reiz uzmācīgā ideja izlabot kādu no trokšņojošas plates ierakstītu dziesmu.
nu un kaa - izdevās?
nedomāju, kas tas būtu sarežgīti un galvaniski atsaistīt datoru ir tā vērts, lai paķimerētos
www.melexis.com/...
en.wikipedia.org/...
Izdevās, tur viss atkarīgs no centības un pacietības. CoolEdit arī ir automātiskais trokšņu redaktors, bet to neesmu izmēģinājis.
Galvaniska atsaistīšana ir laba lieta, bet domāju nekas briesmīgs nenotiks arī ar kondensatoriem. Var jau vēl uzbraukt uz gumijas paklājiņiem un sazemet autiņu ar kompja masu.
tikai nevajag servisa večiem tādas idejas stāstīt
uzbraukt un sazemēt 
reāli aparāts varetu izskatīties kā plastmasas kaste ar 2 1,5 v baterijām un parastu vadu ar stekeri, kas ir pietiekami garš, lai tiktu līdz stacionārajam kompim, kur arī tos laikus samēra
un mazi trafiņi uz vada ir nopērkami, tā arī saucas - audio vads ar galvanisko atsaiti
Raacens rakstīja:
raimondsm rakstīja: ....mazi trafiņi uz vada ir nopērkami, tā arī saucas - audio vads ar galvanisko atsaiti
.
Jūs zinātniek Šveiku neesat lasījis, tur cik atceros bij stāsts par bioloģijas "zinātnieku" kas izdomāja dažādus nosaukumus un rakstīja par tiem aprakstus . Bildīti nevarētu šim audio vadam?
Un shemiņu ar ,gribas redzet uzbuvi
Yetti rakstīja:
raimondsm rakstīja: ...tad 2 signalus pieslēdz pie 2 univibratoriem, kas uztaisa kaut kādu 50 jikrosekundes impulsu, abus laiž uz kopējo ieeju ....
vo vo
un iznāk mazaistirsābubinātājs vai vienkārši intīmprece
