par kādu soliņu tu tagad runā?

Metafora, vadonis te šorīt iecitēja šādu

Tfu, bruģītis, ne soliņš... Da labi, vienalga, sajaucu... Kā man neiet...

teorētiski bruģītis (atbilstoši likumam) būtu jāliek sludinot publiskus konkursus...

nu vai vismaz cenu aptaujas, ja iepirkumu sadala pa kvadrātmetram

bet lielākā daļa būvniecības konkursu tiek specifiski pielāgoti jau sen zināmam pretendentam.... daudzi to zina un neviens tur neko nevar izdarīt....

labi, konkrēto konkursu var pārsūdzēt.... tiks izsludināts jauns.... un ja nedod dies tev izdosies netīšam nesankcionēti vinnēt tādu pārsūdzēto konkursu, tad es jūtu tev līdzi.... labākajā gadījumā izdosies izlīst pa nullēm....

Ne jau tikai būvniecības. Esmu redzējis neskaitāmus auto iepirkumu konkursus, kuros ir tieši tas pats - konkurss veidots konkrētam modelim. Esmu arī tādus apstrīdējis (tiesa gan, vēl iepirkuma izsludināšanas stadijā) un ir panāktas izmaiņas nolikumos, tiesa gan, vairāk uz principu, jo tad tāpat par spīti noteikumi tiek pamainīti tā, ka tu ar savu preci tur netiec iekšā. Bet, kā jau rakstīju, ne par to cepiens. Cepiens ir par to, ka vienotība taču apgalvo, ka šamie ir savādāki. Bet diemžēl tikai vārdos. Un arī pirms vēlēšanām.

gribu oponēt vienotības kritiķiem

jums nav ienācis prātā, ka ir milzu divas lielas atšķirības, vai ir viena oligarha partija, kura strādā uz vieniem vārtiem, vai partija, kurā diemžēl ir arī tipi ar ne visai tīriem nodomiem, un kurai turklāt ir jāstrādā pret visiem iepriekšējo ielikteņiem un milzu ierēdņu armiju? Un jāizstrebj visa putra?

Vitronic lietā mēs te nezinam, kādas ziepes paredz slaveni slepenaias līgums, varbūt ir N reizes izdevīgāk tās kastes atpirkt nekā tiesāties un maksāt līgumsodus.

Tu arī gribēsi apgalvot, ka Mūrniece nezināja, kāds tas līgums būs un kādi sodi paredzēti?

pagaidām ir miljons viedokļu par līgumu, kuru NEVIENS nav redžejis.

Līguma nav, bet viedokļi ir...

No otras puses konkursa kārtībā vinnēja pakapojuma sniedzēs, kurš piestāda fočenes, kuras valsts vai nu pārvērš protokoloā un naudas ieskaitījuma gadījumā apmaksā, vai nu nepārvērš protokolā vai nemaksā naudu, kamēr protokols nav apmaksāts. Kas te ir neizdevīgs?

par to iepirkumu kas ir PĒC TAM - ir pavisam cits stāsts.

Nejaukt fotoradarēšanas pakalpojuma līgumu ar lietotu radaru andeli. Pie kam radartiem ir iekārtas un stacieonārie būri. Kas nav viens un tas pats... Mēs nezinam pirkt taisās tikai mobilās iekārtas vai arī "nekustamo mantu"...

Un vēl - šo iepirkumu vēl var nokancelēt, nekas nav izlemts un vēl var gadīies sludināt pilnīgi jaunu konkursu par FR iegādi vai FR pakalpojumiem...

Nu un kādā veidā strēba?? Atlaida tehniskos(apkopēja, sētnieks, palīgstrādnieks) darbinieku bet tā katra vietā pieņēma 2 - 3 100-latniekus!! Kur ir ekonomija?? Izkropļo tikai darba tirgu un viss. Reizēs samazināja algas, līdz ar to masveidā aizbrauca prom, jo it sevišķi jaunajiem vispār nebija par ko dzīvot, pat ja arī nav neviena kredīta! Pašreiz tie cilvēki kas iet pensijā ar darba stāžiem virs 40 gadi saņem maksimums 120 Ls!!!

Uz pensionāru, jauno un maz apmaksāto rēķina Jenotība brauc ārā! Citiem vārdiem sakot aplaupa tos kam tāpat nekā nav!

Diez ko bieži man neiznāk iečāpot Skanstes ielā 13 (cipars tāds netīkams un vieta smacīga...), bet nu ir brīži, kad gadās. Kā tautā saka - kam negadās?

Patiesībā es gāju no tā sauktās „Zviedru augstskolas” Strēlnieku ielā uz Meža kapiem pie Brasas cietuma, taču pa ceļam man palika auksti un nolēmu iekāpt sasildīties Skanstes ielas „Nodokļu Maksātāju Pilī”, pie reizes uzmetot aci reālajai ekonomikai darbībā.

Iešturmēju ieeju, kas mīļi un viesmīlīgi pret ielu pavērsta. Cilvēks tak meklē tos vieglākos ceļus.

Ieeju. Pa kreisi slēgta VIP zona, pa labi tautas masām pieejama platība. Eju, tātad, pa labi. Par laimi, tālu vairs nav jāiet – priekšā „L” veida gaitenis ar arhaiskiem, taču mīkstiem krēsliem kā vecā kultūras namā. Tā vien liekas, ka no viena tāda par nodokļu parādiem savākti.

Silti. Piesēžu. Atslābstu. Noslauku puņķi. Īsti pat nespēju izštukot, kā Rīgas Domes priekšnieki formulētu šo stāvokli „заебись, нах” vai „благодать, бля”. Patiesībā tam nav nozīmes, galvenais, ka ir labi.

Blakus krēslā sēž vecis sastrādātam rokām, sastrādātā apģērbā un sastrādātu sejas izteiksmi - tik plakanu kā panna. Lupatā ietīts apdrupis ķieģelis, savādāk nepateiksi.

- Tevi par ko? – Viņš sazvērnieciski jautā.

- Ko par ko?

- Nu, par ko tevi izsauca?

- Da neparko.

- Nū, visus jau neparko, - vecis izgudrēm iesmīn, -bet formulējums tak ir?

- Ē..., - un te mani sāk velns dīdīt, bliežu ārā: - Es esot šiem ļimaku parādā.

- Βļāāāāā! Nūūūūū! Jooooo! – vecis uzlūko mani ar cieņas un aizgrābtības piesūcinātu skatienu, -Tu ko, bļα, benžu un cigas kontrabasā vilki?

- Nea. Programmēju EDS – to, kur caurums. Šie man samaksāja naļikā, es, protams, nodokļus nemaksāju. Jakāns teica, būs oki, bet re – nomainījās vadība un tagad prasa piķi atpakaļ.

- Točna? Tu nedirs?

- Goč pendel, vecais! Sūdi lielāki kā piektā gadā. Piķis sen iztērēts. Mαυkas, κoκss, kazino... Nu - pats zini.

- Nekā es nezinu, - vecis sašļūk, - es visu mūžu rukāju kā Papa Karlo, a šie man pēkšņi saka, ka es tērējot par divpadsmit štukām vairāk nekā saņemot. Βļa! Man tādas naudas nav! Knapi pabaroju ģimeni, bet šie kliedz, lai samaksāju entās štukas, bļα.

- Ā, vecais, zinu, kas par štelli, - Velns mani turpina raustīt aiz aukliņām, -Tur EGLŪNS pie vainas.

- Kāds eglūns.

- Par RASA taču esi dzirdējis?

- Protams. Dēļ tās mani te paņēma.

- Nu re – bet visa pamatā ir slepenā sistēma EGLŪNS jeb Elektroniskais Glūniķis, kas lūr tev pār plecu katru reizi, kad tu piesēdies pie kompja, iedarbini mobilo, izvelc kredītkarti vai vienkārši ieej bankā, veikalā, krogā. Tā zina, kur tu esi, kad tu esi, un nαhυj tu vispār esi. Par RASU to pārdēvēja jau vēlāk, kad vajadzēja solīduma pieskaņu un tā. Kāds šofera dēls par šo debilo akronīmu nevāju prēmiju saņēmu. Dzirdēju – ap štukām piecām.

- Nevar būt! Kā tu to zini?

- Par prēmiju?

- Par RASU vai to kā... ēē..

- EGLŪNU?

- Aha.

- Pats programmēju.

- Točna?

- Zobu dodu. Pat divus, ja vēlies.

Kādu brīdi vecis sēž un apstrādā jauniegūto informāciju. Šķiet, pat varu sadzirdēt kā griežas viņa procesora kūlers un grab cietais disks.

- Tad pasaki, kādēļ viņi mani paņēma! –viņš pēkšņi atdzīvojas, - Man nav tādas naudas, par ko viņi runā.

- Neo.

- Ko?

- Tas puisis Neo, kas ielīda EDS... Viņš ne tikai tur ielīda, un ne datus vien kačāja – bāzās visur, kur varēja iebāzties, bet caurumu sistēmā kā sierā, un sačakarēja tur ļoti daudz ko.

- A es pričom?

- Viņš mēģināja uzlauzt RASU, bet rezultātā datu bāzē sajuka visi ID lauki, tādēļ pilnīgi iespējams, ka tev tagad pieraksta kāda sveša abramoviča varoņdarbus.

Vecis atkal domā.

- Po ģelu viņi tevi drāž! – Viņš sasarcis paceļ balsi, -Tu tos caurumus uztaisīji un tagad man ir sūdi.

- Ne tev vienam, vecais.

- Nu tad aizej un pasaki viņiem, ka neesmu vainīgs!

Mēģinu fiksi izfunktierēt atrunu, taču no gaiteņa gala neglīta tantuka izskatā nāk pati Dzīves Ironija un aicina veci sev līdzi.

- Viņš nāks ar mani! – vecis izslejas izmisīgā apņēmībā un norāda uz mani.

- Ejam! – teic tantuks nesatricināmā vienaldzībā un aizklunkurē pa gaiteni.

Mani plosa divi pretrunīgi impulsi. Viens saka: „Tinies, brāl, kamēr vēl vari!”. Otrs oponē: „Ārā ir auksti, bet šeit – interesanti. Aiziet vienmēr paspēsi.”. Dzelžaina argumentācija. Ceļos un eju tantukam līdzi.

- Tu viņiem pateiksi, ka neesmu vainīgs! – Ierunājas ķieģelis.

- Man domāt, tas nelīdzēs.

- Paskatīsimies. – Tonis kļūst draudīgs.

Tiekam ievesti telpā, kuras apmēbelējumu varētu raksturot kā „kaut kādi galdi, kaut kādi krēsli”. Laikam no tā paša kultūras nama.

- Sēdieties! – Nokomandē tantuks.

Liekam pakaļas uz krēsliem, jūtamies ērti.

- Es neesmu vainīgs! – Vecis, piepūties kā nosalis kovārnis, enerģiski metas kaujā, pamīšus ar acu zibšņiem apšaudīdams mūs ar tantuku.

- Zinu. – Tantuks vienaldzīgi attrauc.

Vecis apklust. Domās redzu viņa pārkarsušo procesoru. Tas pat nedaudz apkusis. Kūlers ieķīlējas un pamirst. Ieslēdzas saglabāšanās režīms. Operāciju sistēmas apkalpošana tiek pārtraukta. Dzirdama tikai barošanas bloka lielā ventilatora slimīgā sēkšana. Monitors sastindzis un vēl plakanāks nekā parasti. Aparāts „Nodokļu Maksātājs” ir uzkāries.

- Mums jāatvainojas. Notikusi kļūda – jūsu datus sajauca ar citiem. – Nodokļu maksātāja labākā draudzene turpina nesatricināmā mierā, -Jums nav nekādu pārkāpumu.

Labs procesors ir tāds procesors, kurš atdziestot spēj atsākt darbu. Šajā ziņā vecim veicas. Lēnām, bet nenovēršami signāli sāk skraidīt starp loģiskajām šūnām.

- Tad jau viss kārtībā? – vecim sanāk ne īsti apgalvojums ne jautājums.

- Tā gluži nav. – skan atbilde.

- Ko? Kādēļ!?

- Redziet... – Te nu tantuks pirmo reizi saminstinās, -Saprotiet... Mums vajadzīgs rezultāts. Ja ir bijusi pārbaude, jābūt uzrēķinam. Tagad uz mums stingri skatās. Jauna priekšniece, cīņa ar korupciju VIDā un vispār... Naudas valstij nav.

- Ko? Ko jūs no manis gribat?

- Es jau neko... Bet... Ja tematiskajā pārbaudē rezultātu nav, tiek nozīmēts kompleksais grāmatvedības audits, novērošana un tamlīdzīgi. Ticiet, tas būs ilgi un nepatīkami. Un vienalga kaut ko atradīs un uzrēķinās par vairākiem gadiem. Būs lielas summas.

- Bet ko lai es daru!?

- Mēs varētu izdarīt tā, lai atrastu jums kādu nelielu pārkāpumu. Kādu nepamatotu čeku... Par latiem desmit... Piecpadsmit... Pārrēķināsim PVN, ienākumu nodokli... Nomaksāsiet, izmainīsiet deklarāciju EDS un būs miers gan jums gan mums.

Ja vecis būtu dators, ar viņu būtu cauri. Bet vecis ir cilvēks. Šī mašīna, konstruēta un pilnveidota miljonu gadu gaitā, nav vis tik viegli nokaujama. Cilvēkā iebūvētā sistēma spēj to, ko nespēj paši dievi – cīnīties ar stulbumu. Cilvēks ar to necīnās, vienkārši absorbē, uzsūc sevī un pārvērš par daļu sevis. Cilvēks māk baroties ar stulbumu, stiprināties caur stulbumu un pacelties stulbuma spārnos pār loģikas vienmuļo pelēcību. Un viena no metodēm ir – kompromiss.

- Labi. Kas man jādara? – Jau pavisam mierīgi apvaicājas vecis.

- Atnesiet kādu pāris mēnešus vecu čeku. Par kaut kādiem materiāliem. Konstatēsim, ka šie materiāli nav izlietoti pamatdarbībai, bet pašpatēriņam, sarakstīsim papīrus un miers.

- Sarunāts.

Tālāk seko apmainīšanās ar „e-pastiem un telefoniņiem”, laipnības frāzes, piekodinājumi „nevienam ne vārda”, apliecinājumi „klusēšu kā kaps”, atvadu vārdi, celšanās, prom došanās.

- Tu esi stulbs? – Laipni apvaicājos, kad esam laimīgi izkļuvuši no „Nodokļu Maksātāju Pils”.

- A kas i, bļα?

- Sāksi dot, neatstāsies. Deviņdesmitajos maksāji resnajiem kakliem ādas jakās, tagad maksāsi nīgrām tantiņām. Vai skumji nemaz nav?

- Man pie kājas, bļα... A deviņdesmitajos iestājos zemessardzē. Bija stroķis, rācija un bataljons. Skūtie ar līkumu gāja apkārt. Paši tos tvarstījām. Točkās šņabi ņēmām nost... - Vecis slīgst iekšā tīkamās atmiņās.

- Un tagad skraidīsi uz šito pansionātu ar čekiem, - Nicīgi pamāju ēkas virzienā, -un stučīsi pats sevi par to, ko nemaz neesi darījis?

- Bet tur neko nevar darīt. Tur neviens neko nevar darīt, -Vecis liek uzsvaru uz „neviens”.

Tiešām. Ja cilvēks sevi uzskata par „neviens”, tad nekas viņam arī nevar līdzēt. Kad reālās ekonomikas riteņi satiekas ar iracionālās politikas sprunguļiem...

- Dari kā zini!

- Jā.

Neatvadījušies aizejam katrs uz savu pusi. Vecis uz sagrabējušu tarakānam līdzīgu folksvāgenu stāvvietā, es – Gorkija... Atvainojos, Valdemāra ielas virzienā.

Kopīpeists no dr.lv

vai tad Pirmais saka, ka neapgalvo.... un vai Pirmais saka, ka pēc vēlēšanām neuzmet....

to jau vadons apgalvo, ka jamie ir sirdšķīsti valsCvīri....

tieši otrādi - Pirmais apgalvo, ka jamie raujas pie stūres tikai tāpēc lai varētu savu personīgo pīzdnesu sastutēt kopā.... sākot ar lācīša 1.2 ļimonu pārādu īpašo izdevīgumu valsts bankā, tukuma ledusskapju torgašu ar netīšām uzslieto bibliotēku un beidzot ar skrūdža programētājiem ar 200 latu algu

ja kāds no tiem reāli būtu spējīgs sakārtot lietas un nošaut pāris valsts izzadzējus, tad man nebūtu žēl arī jamam apzeltīt to rociņu.... bet kautkā visi apstājas pie pirmā etapa.... sazeltī sev rociņas, bet pārējos valsts izzadzējus paķert aiz tirzas nepietiek drosmes/iespēju/gribēšanas

Ja tos izzadzējus uzreiz paķers pie tirsas, tad kas šiem iemācīs, kā neiekrist pirmajā dienā??!!

Redzi, patiesībā ir pokuj, ko apgalvo tāds pirmais Tukša bezseguma muldēšana tirgus bābu stilā.

Lasīt arī tu nejēdz.

Skrūdžs jau vispār nav no jebotības...

Jams ir ministrs. Lācītim ir tiesības palūgt to pumpaino atkāpties..... Pie tem ministram ir pienākums atkāpties, ja minprezis palūdz.... Tātad vienotība pilnībā atbalsta visas darbības.... Un ņexuj šķidri ņaudēt - tas jau naU mūsējais, mēs jau neko

Par pumpām- tas ir patizli par to runāt.

Kāpēc Dombrovskim Sprūdžs jāatceļ?? Tāpēc ka tu teici ? Napoleoniņš

Re kāda "saimnieciska" pieeja

www.tvnet.lv/...

Labrītt!

NAV jāatceļ, jo dombrovskis pilnībā atbalsta visas savu ministru darbības

dombrovskis taču atbalsta iekšlietu ministru centienus par katru cenu nopirkt fotoradarus tieši no līgumu pildīt nespējošā vitronika (nu vai kā jamo tagad sauc), tas nekas, ka pēc likuma ir vajadzīgs iepirkuma konkurss

dombrovskis atbalsta cirku, ko sprūdžs izpilda ar lembergu.... un varu derēt, ka kompensācijas lembim maksās vadonis, ne jau ministrs personīgi

šajā sakarā nāk prātā vecs aņuks

veči stāda ābolu dārzu

iet viens ar lāpstu un rok bedres, otrs ved un met iekšā sūdus, trešais pēc brīža nāk un airok bedri.....

vienkārši tas, kurš liek caurumos ābelītes, nav atnācis uz darbu

Sviesta links ir labs piemērs tam, cik stulbi patiesībā ir paši Latvijas iedzīvotāji, bet lieku ļoti lielu procentu uz to,ka gan paši krāsotāji, gan firmiņas īpašnieks un viņa līdzinieki ir pirmie, kuri lamā valsti un stāsta, cik viss ir slikti.

Cilvēki nespēj apstāties, palūkoties un saprast, kādu herņu paši bieži vien dzen visās malās.

A tu spēj?

ļauni un smagi...

un vislabākais ir tas,kad nonāks līdz darīšanai, tad par to naudu varēs iegādāt III paaudzes svaigāku aparātu...

Jā.