Gribētu saņemt kāda speciālista komentāru par dzelzceļa pārbrauktuvēm. Manos ikdienas maršrutos regulāri jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuves, un esmu noverojis, ka tās tiek aizvērtas diezgan ilgi, pirms parādās vilciens, kā arī atveras, kad vilciens pat vairs nav redzams. Piemēram, šõrīt- grants ceļš šķērso pārbrauktuvi. Tuvojos tai, iedegas signāli. Nostāvēju apm. 3 minūtes- nav vilciena. Braucu pāri. Pārredzamība lieliska. Nobraucu apm. kilometru, tad redzēju, ka vilciens tomēr parādījās. Kas nosaka šos mistiskos gaidīšanas laikus? Anglijā, Zviedrijā- aizveras barjera, uzreiz aizbrauc vilciens, barjera atveras. Nekādu lieku kavēkļu.
Par šo reiz diskutēju ar LDz kaut kādu infrastruktūras direktoriņu.
Amats augsts, gaiļa sajūta vēl augstāka. Bet nu norunājām pa tel kādas 20 min.
Secinājums tāds- algas viņiem ir Eiropas līmeņa, bet darīšanas līmenis kā padomju savienības sliktākajos gados- viss pofig. Esot viņiem budžets tam visam mazs, iekārtas un sistēmas vecās, neko nevarot darīt.
par dzelceļa lietām. Mani uzjautrina šitais gadījums Salaspili:www.delfi.lv/... , tā kā pašam diezgan bieži sanāk šķērsot šo pārbrauktuvi, būs jāpiedomā lai nebūtu pačakarēts laiks skaidrojoties ar tiem ākstiem.
bobcat rakstīja: par dzelceļa lietām. Mani uzjautrina šitais gadījums Salaspili:www.delfi.lv/... , tā kā pašam diezgan bieži sanāk šķērsot šo pārbrauktuvi, būs jāpiedomā lai nebūtu pačakarēts laiks skaidrojoties ar tiem ākstiem.
Deksters rakstīja: kāpēc Salaspilī pēc vilciena aizbraukšanas srakanā gaisma nodziest tikai pēc 56 sekundēm.
Tāpēc, ka tur arī kravas vilcieni manevrē. Tā pārbrauktuve ir tizla kā jau blakus stacijām tas parasti ir. Reizēm ātrāk ir apbraukt pa apvedceļu nekā gaidīt.
Nu bet tur ir pārbrauktuves dežurants. Pie tam, ļoti reti tur kaut kas manevrē, vilciens vnk aizbrauc Rīgas virzienā un gaidi minūti pilnīgā tupumā, tas notiek daudz reizes dienā.
REXX rakstīja: Kas nosaka šos mistiskos gaidīšanas laikus?
Neesmu nekāds spečuks dzelzceļa lietās, bet ir gadījies šo to lasīt.
Respektīvi ikviena dzelzceļa līnija ir sadalīta t.s.blok iecirkņos, kas vienkāršā valodā būtu no luksofora līdz luksoforam. Attālums starp tiem parasti ir tāds, lai posmā ietilptu visgarākais iespējamais vilciena sastāvs un tā +/- bremzēšanas ceļš.
Vilcienu signalizācija darbojas ļoti vienkārši-vilciena riteņpāºis darbojas kā slēdzis, saslēdzot abas sliedes vienā ķēdē.
Pēc tāda paša principa darbojas arī pārbrauktuves signalizācija. Respektīvi, kamēr blokiecirknī atrodas vilciens, pārbrauktuve ciet. Viss notiek primitīvi-automātiski.
Staciju teritorijās un pievedceļos gan ir citi principi. Pievedceļos pārbrauktuvju signalizāciju ieslēdz manuāli, staciju teritorijās vai nu automātika vai pārbrauktuvju dežurants to izslēdz.
Dzelzceļa pārbrauktuves.
Gribētu saņemt kāda speciālista komentāru par dzelzceļa pārbrauktuvēm. Manos ikdienas maršrutos regulāri jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuves, un esmu noverojis, ka tās tiek aizvērtas diezgan ilgi, pirms parādās vilciens, kā arī atveras, kad vilciens pat vairs nav redzams. Piemēram, šõrīt- grants ceļš šķērso pārbrauktuvi. Tuvojos tai, iedegas signāli. Nostāvēju apm. 3 minūtes- nav vilciena. Braucu pāri. Pārredzamība lieliska. Nobraucu apm. kilometru, tad redzēju, ka vilciens tomēr parādījās. Kas nosaka šos mistiskos gaidīšanas laikus? Anglijā, Zviedrijā- aizveras barjera, uzreiz aizbrauc vilciens, barjera atveras. Nekādu lieku kavēkļu.