Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā Ukrainā ir pagājuši jau četri gadi. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā radikāli mainīja Eiropas drošības situāciju, un sankcijas pret Krievija un Baltkrievija tika ieviestas kā politisks un ekonomisks spiediens.

Taču realitāte: Latvijas uzņēmumi joprojām eksportē uz šīm valstīm.

Valainis saka, ka ir jauns saraksts. Atradu tikai šo: Saraksts ar eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju Publicēts: 09.02.2024. https://www.em.gov.lv/lv/saraksts-ar-eksportetajiem-uz-krieviju-un-baltkrieviju

Kur ir publicēts jaunais 2026.gada saraksts un kā to vērtēt?

No vienas puses:

• Eksports bieži notiek legāli, nepārkāpjot sankcijas
• Daļa uzņēmumu vienkārši izmanto atļautās nišas (pārtika, izejvielas, starpniecība)
• Bizness argumentē: “ja mēs nepārdosim, pārdos citi”

No otras puses:

• Vai tas nav pretrunā ar politisko nostāju un morāli?
• Vai netiek netieši atbalstītas ekonomikas, kas finansē karu?
• Vai tas neveido dubultstandartus – publiski nosodām, bet ekonomiski sadarbojamies?

Jautājumi diskusijai:

1. Vai sankciju apiešana “pa legālo ceļu” ir ētiski pieņemama?
2. Vai valstij vajadzētu pilnībā aizliegt eksportu, pat ja tas kaitē uzņēmumiem? Var arī bankrotēt.
3. Vai uzņēmumiem pašiem jāuzņemas morālā atbildība, vai tikai jāievēro likums?
4. Vai sabiedrība pietiekami kontrolē un saprot, kas patiesībā tiek eksportēts?
5. Vai tas ir ekonomikas pragmatisms vai vērtību nodevība?