Manuprāt nepareizi izteikta iniciatīva. Parakstus vajadzētu vākt par nodokļu/kopējās maksājumu masas/ mazināšanu.
Šajā gadījumā, pat ja izcīnītu apskati reizi 2 gados, vienīgais panākums būtu vienreizējā maksājuma dubultošana.
tb, ja reizi gadā maksāju 200, tad turpmāk reizi 2 gados 400.
/es gan to iniciatīvu izlasījis neesmu, bet pret tik kardinālu ienakumu samazināšanos csdd barokļi cīnīsies ar visu savu tauku kārtu/
Nodot apskati servisiem, kas uzņemas līdzatbildību gadījumā, ja avārija notiek mašīnas tehniska defekta dēļ. Kamēr skate būs CSDD naudas pumpītis, regularitātei nav nozīmes - tā neko negarantē un tāpat noslauks tik naudas, cik viņiem gribēsies. Līdz ar to - man vienalga.
Servisiem? Neies cauri. Lasīju, ka Anglijā tā esot, bet arī tur cilvēki kurn, ka vienā servisā ar labā stāvoklī esošu mašīnu iziet bez aizrādījumiem, kamēr pirms tam citā saņem veselu sarakstu ar to, kas pie viņiem būtu jāsalabo.
Tā ka šeit tas arī noteikti izvērstos - pilsoni, viss jau būtu labi, bet šitā buksīte, šitā maziņā turbīna un kas vēl ne būs jānomaina (atkarībā no auto stāvokļa un klienta kompetences novērtējuma).
Nebūs gluži taisnība. Arī apdrošinātāji visu laiku vaimanā, ka OCTA viņiem zaudējumus radot... Tomēr cenas nekur nekāpj - konkurence dara savu.
Nepiekritīšu. Varbūt nebūs gluži tik bezkaunīga čakarēšana, kā es aprakstīju, taču gan jau iemanītos nokāst no viena otra pietiekami, jo sevišķi tad, ja redz, ka cilvēks no auto lietām maz sajēdz.
Kaut tas pats servisu apmeklējums jebkurā jautājumā. Cik stāstu nav dzirdēts par cilvēkiem, kam parāda tāmes, ka kājas mīkstas, bet tak tāpat maksā un labo, lai gan apkārt ir citi servisi (attiecīgi konkurence) un pameklējot noteikti atrastu kādu, kur lētāk izdarītu, mainot tikai to, kas jāmaina. Neredzu iemeslu, lai ar tehnisko skati būtu savādāk.
Būs aitas, būs cirpēji. Bet mani tas vairs neskars. CSDD šobrīd nodarbojas ar reketu un jāmaksā ir arī visiem bez izņēmuma. Arī tiem, kas savus auto kopj. Un pretī par to nedod NEKO. Ne drošību uz ceļiem, ne pakalpojumu, ko sola - skates uzlīme logā negarantē, ka auto ir tehniskā kartībā, pat uzreiz izbraucot no boksa - tikai to, ka tai nav sarakstā uzskaitīto iespējamo bojājumu, ko inspektors ir pamanījis. Piemēram, amortizatori, kas ļoti būtiski ietekmē braukšanas drošību, netiek pārbaudīti vispār.
Liidz 5-6 gadiem - mieriigi vareetu. Taalaak, zinot muusu tautas rociibu un neveeriigo attieksmi, nekaadi neatbalstu.
Ja nu vienīgi auto GARANTIJAS periodā (kad tik un tā visu uzņemas dīleris) drīkstētu TA iet retāk. Citādi - kategoriski NĒ!
Bet vajadzīgs kaut kāds kontroles mehānisms. Citādi taupīgais-praktiskais pilsonis kuram 7.gadu garantija priekš KIA izdomās neiet apkopes pie dīlera, bet mainīt eļļu pie Vasjas 
Tas gan.
Principā, no dīleriem jau arī ir reāli prasīt atbildību.
Nekādu problēmu, dīleris online sistēmā ievada info un csdd redz ka auto ir bijis uz skati. Tālāk to redz policija. Nekas īpaši sarežģīts.
šobrīd jau notiek auto pārdošanas izziņu izsniegšana elektroniski. Kādēļ tad sertificēts oficiālais serviss to nevarētu darīt?
Es vislabprātāk redzētu šādu risinājumu:
1) Transportlīdzeklim vecumā līdz 4 gadiem un kura īpašnieks vai turētājs ir fiziska persona - reizi 2 gados;
2) Transportlīdzeklim, kas vecāki par 4 gadiem - reizi gadā;
3) Transportlīdzeklim vecumā līdz 4 gadiem un kura turētājs ir juridiska persona - reizi gadā;
4) taksometriem, sabiedriskajam transportam, operatīvajiem transportlīdzekļiem - 2 reizes gadā;
5) TA funkcijas paralēli uzticēt arī autorizētajiem dīleru servisiem, kā arī citiem servisiem, kuru iekārtas, personāls un kvalitātes sistēmas ir atbilstoši akreditētas. Ja avārijas cēlonis ir bijis neatbilstošs transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis, tad jāizvērtē TA uzlīmes izsniedzēja atbildība.
6) atcelt ekspluatācijas nodokli, kas jāmaksā reizi gadā, bet palielināt akcīzes nodokli degvielai, piemēram, par 1 centu litrā, un šo naudu tieši novirzīt ceļu uzturēšanai un atjaunošanai.
+/- piekrītu , diskutabls varētu būt jautājums par fiz.pers. auto vecumu -piem.variants 6-8gadi.vai 150tkkm tad 1x 2gados , tikko izpildās 6-8 gadi vai 150tkm tā 1xgadā ,
Un TA ''tiesības'' kā minimums arī dīlerservisiem -ar $$$ un krim. atbildību par izsniegtajiem TA .
Jā, nu būtu tiešām interesanti redzēt vaigā to TA inspektoru, kurš palaidis cauri TIK caurrūsējošu auto, tas ka tas ir NMPD operatīvais, taču nedod nekādas atlaides, ejot skati, vai ne tā?
P.S man ar ir radies iespaids ka TA inspektoriem ir pieteikts pēc iespējas vairāk drāzt vecos auto - paša piemērs. Ģimenē bija hobijauto, tajā laikā ceturtais auto famīlijā, ar kuru tika braukti 3-6tkm gadā. Lieki teikt, ka uzturēts visnotaļ labā kārtībā, tad nu lūk, ejot skati, bremzes ideālas, ritošā ideāla, atgāzes 1/8daļa no normas max vērtības (jauni tā māk?), BET - piesējās ka abas durvis (auto kupeja, 1985) no iekšpuses nedaudz rūsu spiež caur krāsu - lūk, divi divnieki un vācies prom... VAR jau būt ka konkrētajam inspektoram sieva nedod un tad nu stresu nolaiž darbā, bet nu kopaina ir tāda patizla gan.
Katrs otrais, kura auto tiek izbrāķēts skatē, uzskata, ka tas ir nepamatoti un pie visa vaino TA inspektorus (un viņu sievas, kas nedod).
Par rūsu runājot - man vecajam saabam tās bija diezgan daudz. Bet izlaida.
Manam auto piekarē, braucot pa bedrēm, kaut kas nepatīkami klabēja. Divos servisos vainu nevarēja atrast un abi teica, lai gaidu skati, kas bija jāiet drīz - uz kratītāja būšot vieglāk. Skatē paspēju sapriecāties - klaboņa tiešām uz kratītāja parādījās. Vai tas ko deva? Sākumā inspektors teica, ka likšot divnieku, jo "kaut kas klab". Kad norādīju, ka viņa pienākumos ir izskaidrot bojājumus, par ko man ir jāparakstās, ielīmēja uzlīmi ar 1 par nebūtisku eļļas noplūdi. Vai vari paskaidrot, par ko bija jāmaksā? Diagnostiku nespēja veikt un palaida satiksmē auto, kam neapšaubāmi bija defekts ritošajā daļā.
P.S. Risinājumu atradu amerikāņu fanu forumā pēc pazīmēm auto gaitā un braucu ar salabotu auto. Bet CSDD ieguldījums tajā ir negatīvs - atņemot man naudu par neko un tādējādi apgrūtinot remontu.
Runāju par savu konkrēto piemēru - kas auto drošībā uzlabojās no tā ka durvju stūri tika nopucēti ar drāšu birsti un piekrāsoti? Ne metināt vajadzēja, ne ko. Bet protokolā divnieks - "virsbūves stiprību ietekmējoša korozija" - tad tā jaunā krāsa nodrošina virsbūves izturību?
Cepiens jau būtībā nav par to. Cepiens ir par to ka skatē, nereti, strādā pēdējie luņi, kas, nudien, savus kompleksus mēdz izgāzt kur pagadās. Konsekvences nekādas, to sevišķi jūt, ja ģimenē ir 3-4 auto un ar visiem skati eju es. Vienu izlaiž bez aizrādījuma ar analoģisku defektu, citam divnieks. Es neteiktu neko ja vērtējums abos gadījumos par identisku defektu arī protokolā atspoguļotos vienādi, un man vienalga, kā to novērtē, 0,1 vai 2, ka tikai tas būtu objektīvi pelnīti.
Ja nepiekrīti rezultātam, ko nesauci maiņas vecāko?
konkrētajā gadījumā man bija divnieks par nestrādājošu skaņas signālu, tā ka kasīties kasīšanās pēc par nieka durvīm, kur darba 15min, uzskatīju par bezjēdzīgu laika un arī apskates darbinieku nervu tērēšanu, sausais atlikums viens vai man 3 divnieki vai viens, jāiet atkārtotā.
Bet čīkstēšanu internetā gan neuzskati par lieku laika tērēšanu, vai ne?
Protams ka nē. Šis ir viens no retajiem hobijforumiem, kur dažreiz apgrozos kādā brīvākā brīdī.
Turklāt, ja neizprati manu domu, tad pajautāšu vēlreiz, priekš kam, nu tīri cilvēcīgi, priekš kam man par visām varītēm pierādīt manu,tikai iespējamo, taisnību, ja reiz man ir vēl viens divnieks un skates uzlīmi man tāpat neredzēt? Kasīties kasīšanās pēc? Ir manā mūžā bijušas divas reizes, kad tiešām esmu gājis pēc stacijas vecākā, lai risina jautājumus, ar ko, laikam jau, zaļie gurķi netiek galā. Abos gadījumos uzlīmi saņēmu. Bet es neiešu jāties dēļ sīkumiem,
P.S Taisnības labad gan jāpiebilst, esmu izlaists cauri arī nepelnīti, ar vienu defektu kam formāli divnieks pienāktos. Protams, par tādām reizēm man nenāk ne prātā sūdzēties 
Bet tās arī tikai pēc kura posta piemini kā pozitīvu piemēru. Lai nu kā, mans uzskats ir, ja neesi gatavs cīnīties par savu taisnību (šajā gadījumā, iet pie vecākā un iestāties, lai divniekus ņem ārā), tad tev nav arī nekādu morālu tiesību pēc tam čīkstēt.
Ir, protams, cilvēki, kam sagādā baudi kasīties kasīšanās pēc, bet kā jau teicu - es par sīkumiem nejāšos. Vai tāpēc man jāsēž aizbāztu muti? Nedomāju vis, nav jau komunisma cenzūra, kad nedrīkst teikt nepareizas lietas. Un ja lasi pa diagonāli, tad varu atkārtoties, ir gadījies arī saukt stacijas vecāko, kad tas tiešām ir bijis būtiski. Tā ka man ir morālas tiesības čīkstēt tikpat, cik visiem citiem šajā forumā. Nepatīk, nelasi.
Zinot kādas mašīnas tu regulāri maini, tu diez vai pat apzinies kādu situāciju parasti apzīmē ar vārdu kombināciju "diezgan daudz rūsas" - noteikti tā tu sauc tādu situāciju, kā manam golfam, kur pie vienas priekšējās arkas ir lielāks burbulis, daži pleķi uz vienas aizmugurējās durvis, rūsa zem aizmugurējo arku mazajiem moldingiem un sarūsējušas divas aizmugurējās lūpas tipiskās vietas. Ja tu ieraudzītu mašīnu, kurai tiešām ir daudz rūsas, visdrīzāk noģībtu
Izskatās, ka puisīti kārtējo reizi kāds nav palaidis smilšu kastē spēlēties, tāpēc atkal kašķi meklē... Lai nu kā, šoreiz atkal kļūdies. Ir pietiekama sajēga... tas gan ir diezgan subjektīvi un viss atkarīgs no tā, ko bijis domājis ar "parasti", jo tā apzīmējums sabiedrībā, kurā uzturos es, var stipri atšķirties no tā, kurā uzturies tu, pie tam kombinācijas pielietojums var būt atkarīgs gan no finansiālās situācijas, gan prasībām pret auto stāvokli... sīkumos neizplūdīšu, bet tas, ko tu aprakstīji par savu trusi, ir ļoti maz, salīdzinot ar to, kas manam ex-saabam bija.
Jā, nu tieši par sabiedrības atšķirībām arī domāju - tādā sabiedrībā, kurā apgrozās tāds večukiņš kā tu, pieņemts nolocīt naudiņu par mašīnu - vai sabīdīt līzi - un tālāk pirst sēdeklī - man tikmēr viens paziņa paretam sausā laikā braukā apkārt ar skaistu 1981 E21 318 bembiju, kuru šis cēla pāris gadus, vispirms kādu gadu pa vakariem metinot, jo tā mašīna bija caura kā siets, burtiski - un vēl kādi pāris paziņas, kam ir līdzīgas mašīnas līdzīgos procesos.
Nu un? Katrs dara kā grib/var. Uzjautrina tā tava izmisīgā cenšanās mani apvainot
Kā jau tur atbildēja - tā ir VIRSPUSĒJA rūsa. Ja tev būtu kāda sajēga, kā ir uzbūvēta mašīnas virsbūve, tu šito nebūtu iemetis par piemēru. Tur bildēs redzami aprūsējuši/sarūsējuši slodzi nenesoši bleķa gabali, kuri no stiprības viedokļa tur pat vispār varētu izkrist, bet jūtami nekas nemainītos - tur vienīgā interesantā bilde ir tā, kurā redzama rūsa pie aizmugurējo durvju kreisās augšējās eņģes.
Domāju, ka atlaides ir. Protams, ne oficiāli un ne visiem.
Piemērs. Kāda rajona centrs un turpat bāzējas LAU (Latvijas autoceļu uzturētājs). Daļa tehnikas no PSRS laikiem, aktīvi lietota (tikpat aktīvi remontēta brīvajā laikā) un gluži loģiski, ka gan rūsa, gan eļļa visur ir tādiem transportlīdzekļiem atrodama. It kā skati iziet tādi nevar, taču inspektoram darīts zināms, ka būtu ļoti labi, ka skati izietu gan. Kas tieši ķēdes augšgalā ziņojis, kas to lai zina, bet arī inspektors apzinās, ka tieši no LAU ir atkarīgs tas, vai viņš no rīta varēs atbraukt uz darbu. Tad nu skati iziet, varbūt pasaka, ka kaut ko būtu jāpielabo.
Pie esošiem apstākļiem (mūsu ceļi, auto īpašnieku attieksme u.c.) manis atbalstītais variants būtu šāds - pirmā skate pēc 3 gadiem, otrā pēc diviem, attiecīgi pēc tiem pieciem gadiem - katru gadu. Un tas attiektos tikai uz jauniem Latvijā iegādātiem auto.
Jebkuram auto 1x2 gados vai retāk nevar ļaut. Bet jauniem ar garantiju jā kāpēc nē. Piekrītu GB12 un Nomiks variantiem.
Man arī nebūtu absolūti nekādu iebildumu ja JAUNI auto to garantijas laikā apskati neiet vispār - galu galā, šis segments tomēr tiek visnotaļ rūpīgi remontēts. Ja ikgadējā nodeva vēl pārceltos uz degvielu, tad auto īpašniekam vispār nebūtu nekādu galvassāpju, vien reizi gadā pagādāt apdrošināšanu un šad tad apmaksāt savus sodus.
Nu, ir jau vēl daži pacienti, kuri arī apdrošināšanu uzskata par reketu...
Neglaimo sev, no apdrošinātājiem nekas vairāk par blēžiem nesanāk, jo pakalpojums nav obligāts, izņemot OCTA. No visiem daudzajiem pakalpojumiem, ko dzīvē izmantoju, tikai vienam ir nepieciešami starpnieka (brokera) pakalpojumi, lai pakalpojuma sniedzējs neuzmestu. Un tas laikā, kad pat ar Rumbulas autotirgoni var bez starpnieka vienoties.
Es pareizi sapratu tavu loģiku - ja tev pakalpojumu nevajag, tad tā sniedzējs ir blēdis?
Ne tuvu. Par blēžiem uzskatu tos, kas man cenšas pārdot torti, ja man vajag baltmaizi. Un vēl sauc par muļķi, ja nepiekrītu, ka man vajag torti. Bet pievērs uzmanību vēlreiz tam, ka dīvainā kārtā ne man vienam vajag brokera pakalpojumus - tā ir vesela liela nozare, kas rūpējas, lai konkrētā pakalpojuma sniedzēji neapjātu klientus.
Tad paskaidrosi, ko biji domājis ar šo "no apdrošinātājiem nekas vairāk par blēžiem nesanāk, jo pakalpojums nav obligāts"?
Ak jā, aansi... ar ko pats ikdienā nodarbojies? 
Ar tādu TA pakalpojuma kvalitāti tas var būt tikpat labi, kā reizi gadā, vai pusgadā, tā arī reizi divos vai trijos vai piecos gados. Vecajs W124 nostāvēja ziemu nekustināts, ar vienas dienas atļauju aizbraucu uz apskati, lai paskatās, kas beigts. Nu bija tā apakša nedaudz aprūsējusi, sazīmēja 8 vietas būrī , kas esot izrūsējušas un metināmas, plus bremžu caurules, Servisā ar birsti patīrīja, ar piķi nosmērēja, laikam vienā vietā metināmo aparātu pielika, caurulītes ar baloniņu nopūta, un opā, pazuda virsbūves stiprību ietekmējoša korozija.
Otrais gadījums ar sievas auto, nedēļu pirms apskates iedegas "dzinēja lampa" panelī, dīlerservisā līdz apskatei netiek, sieva saka ka arī stūri pagriezt brīžiem ir grūti, nodomāju, braukšu uz apskati izstāstīs, kas ne tā. Pa ceļam sanāca straujāk uzsist pa bremzi, auto sākt šļūkt, nostrādā ABS, nobrīnos, jancīgi, it kā sauss, riepas arī gandrīz jaunas. Nodomāju, nekas apskatē jau izstāstīs, bet nevella , ieliek vienu "2" - nepareizs staru kūlis tuvajai gaismai, lampiņa esot nepareizi ielikta....?!
Būtu jau smieklīgi, ja nebūtu bailīgi, kā var izlaist auto kuru, dēļ pilnībā iztecējuša priekšējā amortizatora, īsti normāli nobremzēt nevar, kuram nedarbojas gaisa mērītājs un tas brīžam pāriet max 50km/h režīmā, plus lāga stūri nevar pagriezt dēļ izdiluša "krustiņa", uz vietas stāvot likās ka pavisam pazudis pastiprinātājs...
Es par ...TA dr'ikst dot jebkur's legals servis .
Izeju TA --OK
Nakamaj'a diena plana horvatija . Nemiers par bremz'em , bet tur jau kluci vispar nav ,metals pret metalu ?
Varbūt sanāks būt mazliet skarbam, taču, uzturot savu auto vienmēr izcilā tehniskā stāvoklī, nekad nebūs problēmas ar TA 
Sanācis iziet to pat pa 0-lītēm vairākas reizes pēc kārtas (200k km nobraucis auto, piemēram).
Jā, auto nav lēts prieks. Pavisam nē, taču, ir zināmas obligātas prasības, ko ievērot. Neesi spējīgs - nevajag auto!
Arguments, ka citādi nevar, nestrādās - tad brauc ar velo, ja nevari atļauties uzturēt auto!
Tāda iemesla dēļ esmu ļoti par negaidītām TA eksprespārbaudēm uz ceļa, kurā būtu zibenīgi jāatsijā:
- pirktās TA (acīmredzami defekti)
- kreisie "ksenoni"
- plikas riepas bez protektora (vecums nav tik riskants principā)
- dūmainības pārbaude!!! Lielai daļai auto ceļš pa taisno uz šrotu!
Vajadzētu to visu pamatīgi iztīrīt. Gluži kā mēslus no kūts.
Varbūt būs tad kāda pozitīva pārmaiņa arī.
Defekti var nebūt arī pirkto TA dēļ. TA dod uz gadu un ja kopš tā laika 10 mēneši pagājuši, vai tad nevar rasties kāds defekts? Protams, var un var jau pat 3 dienas pēc TA, kas gan mazāk ticami, bet tomēr iespējams.
Starp citu, kreisie hrenoni uz ceļa, manuprāt, ir stipri samazinājušies. Būt jau ir, bet ne tuvu tik, cik bija pirms kāda laika, kad tas bija modes kliedziens.
Tikai gribēju atzīmēt, ir viena gan ne tik liela daļa cilvēku (paraugs citiem!) ļaužu, kas brauc ar lētiem un reāli veciem auto, bet uzturēti tie auto ir absolūti 
stāvoklī!
Tas nozīmē, ka tomēr viss no cilvēka attieksmes atkarīgs. Un, protams, no prioritātēm, savu budžetu plānojot/tērējot.
Tu izlaidi vienu svarīgu punktu - tas ir jādara PAŠA ROKĀM. Celt, vai vismaz uzturēt, vecu mašīnu pilsētas servisos ir ļoti dārgs prieks ar apšaubāmu gala rezultātu. Par piemēru varu minēt problēmu, kādu pirms pāris mēnešiem novērsu savai golfmašīnai - lielākā daļa blīvslēgu veci un sakaltuši, pa 1,7k km pazuda puslitrs eļļas un atbraucot mājās no liepājas un iebraucot garāžā, izkāpjot no mašīnas var ostīt sadegušas eļļas smaķeli, un ārēji motors diezgan eļļains. Servisā samainīt tos blīvslēgus droši vien paceltos uz pāris simtiem, ja vēl raut nost galvu un slīpēt vārstus, vēl kāds simtiņš klāt - dižās pilsētas servisos, kuros ieruba stundu likmi, gan jau vēl jūtami vairāk - man tas pasāciens pacēlāsās uz kaut kādām 85 eirām, raujot nost galvu, saslīpējot vārstus, izkasot vismaz milimetrīgu izdedžu kārtu no degkamerām un izplūdes kanāliem, jaunus blīvslēgus visās iesaistītajās malās, pie vienām sāpēm jauna zobsiksna, jo esošās noskrējiens nebija zināms [rulli atstāju esošo, priekš kam mainīt labu detaļu, kuru nomainīt prasa 10-15 minūtes laika], un vēl procesā galva, vārstu vāks, drosele un ieplūdes kolektors tika nokasīti un nokrāsoti. Nu labi, motortelpa un piekare, tie vēl tā, tur ir zināma garantija ka servisā vismaz funkcionālo rezultātu panāks - bet ja būs jātiek galā ar rūsu apakšā, tad baidos ka metodes var būt līdzīgas, kā te dažs labs izmanto, tik vien ka par to būs jāmaksā.
Reizi divos gados tikai jauniem auto, līdz 5 gadi.
Vecākiem auto, ar mūsu attieksmi pret auto uzturēšanu nekādi nevar. Pietiekoši regulāri nākas indēties, ostot priekšā braucošā dūmus, jo čalis izdomājis, ka kvēpu filtri un tamlīdzīgas iekārtas ir priekš lohiem un normāli pacani pērk kreiso dīzeli.
Dērētu vēl tiesības policijai dūmotājiem un kreisajiem ksenoniem noplēst uzlīmi un nosūtīt uz atkārtotu pārbaudi. Ja viss OK tad atkārtota pārbaude bez maksas.
Sasmējos par to tekstu "jo čalis izdomājis, ka kvēpu filtri un tamlīdzīgas iekārtas ir priekš lohiem un normāli pacani pērk kreiso dīzeli". Šaubos ka mašīnām, kas vecākas par 10 gadiem, vispār ir kvēpu filtrs. Kreiso ķīseli, kurš ir tik nekvalitatīvs, ka tā degšanas īpašību dēļ rodas jūtami kvēpi, kādi ar tanka ķīseli nav, arī varēs liet mašīnās, kuras nav jaunākas par 15 gadiem. Pamatā gan baidos ka šādai dabas parādībai iemesls ir cits - domāšanas veids "braucu ar dīzeli - tātad nav jātaupa" - visbiežāk izpaužas kā lidošana uz šosejas, bet kādu barošanas sistēmas bojājumu, kura dēļ patēriņš varētu pieaugt par kādu litriņu, arī var ignorēt. Cits stāsts ir jaudas celšana, bet tur parasti viss ir atkarīgs no īpašnieka sajēgas un uzskatiem - ķīseļu fani parasti uzskata ka ķīselim ir jākūp [pie optimālās gaisa/degvielas attiecības ķīselis izdod pelēkus dūmus]
Britu sistēma ir līka, un to nav vērts apskatīt. Es jau kādus 7 gadus sēžu vienā britu audī forumiņā un tāpēc ir sanācis uzzināt no viņiem pašiem, gan tieši, jautājumu/atbilžu formātā, gan novērojot ar ko viņi brauc un ko viņi dara, kā tā viņu sistēma darbojas. Viens caurums ir tas, kuru te jau pieminēja - ka serviss nomaina visādas labas detaļas, bet ir arī otrs - tas ka viņiem ir visādas pārbūves jāreģistrē, laikam līdzīgi kā mums, bet tā kā apskates veicējs nav saistīts ar reģistrējošo organizāciju [DVLA], tad nav problēmu dabūtu apskati tāpat. Vēl jautrāk, ir bijušas reizes, kad esmu bijis šokēts, redzot kādas pārbūves viņi savā personīgajā garāžā mēdz izveikt - man visvairāk iekrita atmiņā situācija, kur čalis sēdināja audī, nofleksējot priekšas statnes īsākas, izgriežot ārā gabalu, lai varētu ielikt īsākus amartus, un pēc tam ar svarku sametināja - pie mums par šādu modifikāciju būtu trijnieks momentā, viņš, visdrīzāk, apskati dabūja pat aizbraucot ar to piekari uz servisu. Cita lieta, par kuru man sāp sirds, to redzot - viņiem ir modē taisīt Sport Quattro replikas, vai nu tikai funkcionālas - paņemot veco, kantaino Coupe quattro, pašu par sevi retu mašīnu pārzāģējot uz pusēm, izgriežot 15 centimetrus ārā, un sametinot kopā, vai arī arī vizuālu, kur procesā jāiznīcina veselas divas retas mašīnas, ne tikai CQ, bet vēl arī B2 A80 divu durvju sedanu, no kura vajag jumtu un durvis - šādus frankenšteinus sametina un ar tiem drīkst bez problēmām braukt pa ceļu. Par normālām pārbūvēm, kurām pie mums jāsmērē otrās pakāpes pārbūves papīri, nemaz nerunāsim.
Runājot par apskates biežumu - mani interesē kāpēc D1 kategorijas busiem ir divas apskates gadā - kāds tur ir racionālais pamatojums? Paņemsim par piemēru mk2 VW LT - pirmās paaudzes sprinterim noteikti ir tādas pašas komplektācijas - LT35 pasažierim, mašīnai, kas precīzi ierakstās B kategorijā, ar 3,5 tonnu pilno masu, garo, augsto virsbūvi, deviņiem ķebļiem četrās rindās un vēl 1,8 metru kravas nodalījumu, ir jāiet apskati reizi gadā, kamēr tādam pašam busam, kur vienīgā atšķirība ir šaurāki ķebļi pa trīs rindā, un kravas nodalījuma vietā ir iebāzta piektā ķebļu rinda, ir jāiet divas reizes gadā - kāpēc? Vai D1 kategorija busu automātiski padara par maršrutku?
Un vēl par modifikācijām - mani uzjautrina divas dabas parādības. Pirmā - pie mums eksistē interesants lohotrons, novērots stiliņā uz entajiem B3/B4 audī, kvatrām, kur ielikta sešu robu kārba - oriģinālos kronšteinus vairs neražo un oriģināli tāda kārba tajā virsbūvē nāca tikai S2 kupejai un avantam, attiecīgi tādus nopirkt var par elpu aizraujošiem cipariem [jebajā stāv, vai stāvēja, uz buy now viens pārītis par 1k eiru - ejošā normālā cena diez vai zem 500 būs] - vai arī būvēt augšā savus kronšteinus, kur uzreiz iestājas otrās pakāpes pārbūves projekts - VAI - nopirkt kādā ārzemju tjūninga internetveikalā šādus būvētus kronšteinus, uz kuriem ir arī virsū šī kantora skaists uzraksts - un mašīna apskati iziet... Tad nu domā, vai maksāt pārsimts eiras ārzemju kantorim, vai atstāt tās pārsimts eiras tepat, bet jāties ar papīriem. Nerunājot nemaz par to, ka mūsu plānā galdiņa urbējus nemaz nesatrauc tas, ka oriģinālie balsti ir uztaisīti tā, lai avārijā tie nolūztu, tikmēr viņi prasa rasējumu čupu, bet pieļauj tērauda konstrukcijas.
Otrā - tā interesanti redzēt to starpību kā tiek ierobežotas pārbūves pie mums un citur, palasot somu pajalle.com . Viņiem ir baigā birokrātija - mums arī - bet viņiem vismaz aizliegumi ir saprātīgi, kamēr pie mums vienkārši aizliedz. Interesanti, piemēram, redzēt esošā Scirocco modeļa pārbūvi uz pseido pilnpiedziņu, izmantojot golfa tiltu, grabažnieka grīdu un bāku, kurai piepārots scirocco bākas kakls - TUR tā ir pārbūve ar papīru kaudzi, TE tā ir aizliegta - kāpēc? Jā, tas ir labs jautājums.
Ak un jā, te dažs labs pieminēja hrenonu. Bet tas arī ir ļoti interesants stāsts. Dažs labs halogēnlukturos ieliek hrenonu un labi noslēpjot blokus, arī iziet TA, sevišķi ja tie ir lēcu lukturi - tas nekas, ka viņam tie kudiž vairāk lūmeni tiek savākti halogēnluktura starā. Tikmēr ja es gribētu sev sabūvēt īstus, kvalitatīvus ksenona lukturus ar atbilstošu funkcionalitāti - kaut kur netā redzēju internetveikalu, kas tirgo labus aftermarketa ksenona projektorus pa 200-300 eirām pārī, un var jau arī izmantot kādu oriģinālo ksenona lukturu detaļas - apmīzēji man ir, un pat tādu bezjēdzīgu lietu kā automātiskie līmeņotāji varētu iebāzt, un to visu izveikt ar lukturiem ar caurspīdīgu vai izslīpētu stiklu - bet apskate nespīd, jo nav stikliem ksenona marķējums - bet iziet apskati ar noslēptu ksenonu, kas dod ksenona staru, arī nevarētu, tikai halogēna staru - kur ir loģika un taisnība?
"uzturot savu auto vienmēr izcilā tehniskā stāvoklī, nekad nebūs problēmas ar TA"
Nekad nevajadzēs tērēt tam naudu un laiku? Bagāta dīkdieņa loģika. Lielākajai daļai cilvēku vismaz viens no abiem trūkst. Ļoti daudziem abi.
A ko tu ierosini? Apskati neiet vispār?
Izlasi, iepriekš jau uzrakstīju, ko ierosinu. Bet tādu, kā pašlaik, var droši neiet vispār - cietīs tikai CSDD peļņa.
Izlasīju... tikai, pirmkārt, cik avāriju notiek mašīnu tehnisku defektu dēļ? Otrkārt, kā pierādīsi, ka defekts bija apskates laikā? Treškārt, mūsu mentalitāte - visur kaut ko piešmaukt, apiet, uzpirkt... piemēram, cik no servisiem šobrīd kaut vai maksā visus nodokļus? Servisi ir viena no pelēkās zonas riska bedrēm. Nedomāju, ka tiem vajadzētu nodot šādas augsta korupcijas riska funkcijas.
Cik avāriju notiek? Pilnīgi vienalga! Pilnīgi vienalga šajā kontekstā - jo patreizējā TA NEKO NEGARANTĒ! Un pilnīga tev taisnība - nedrīkst augstas korupcijas riska funkciju nodot privātās rokās. NEDRĪKST! No kā tad Lukstiņš dzīvos?
Nekas slikts nenotiktu arī, ja tehniskā apskate tiktu likvidēta kā suga. Vienīgi dažiem nāktos meklēt darbu. Nu nav sabiedrība tāds aunu bars, kas neko vairs nemācēs un visu darīs aplam, ja to ik uz soļa nekontrolēs un nemācīs otrs aunu bars, kas turklāt ne par mata tiesu nav gudrāks vai kompetentāks par pirmajiem. Un ne jau tikai par tehniskajām apskatēm ir runa. Nupat jau ir kā senā anekdotē: Viens strādā, divi skatās un vēl četri skatās, vai tie divi pareizi skatās.
Diemžēl ir gan. Īpaši jau mūsējā postpadomju sabiedrība, bet domāju, ka rietumi nemaz tik ļoti neatšķiras. Spilts piemērs - tā pati Maxima... veikals sabruka, 54 apglabāja... visi tik sacepās (vainīgie šoreiz točno sēdēšot), sarosījās (mainīšot normatīvos aktus, lai nekad nekas tāds nenotiktu), saliedējās (nafig to maksimu, nepirksimies tur, lai vācas uz saviem leišiem)... nu tik mainīs, nu tik reformēs un kotikvēl nedarīs... bet kas 3 gadu laikā ir mainījies? Nu, nav mūsu sabiedrība gatava jebkādam uzticības kredītam... nav...
Manuprāt Maxima ir spilgts piemērs visas kontrolētāju varzas pilnīgai bezjēdzībai. Līdz brīdim, kamēr tā būda sabruka, birokrātiem iebildumu nebija. Un vai mazums visādu kontrolētāju tur būvniecības procesā apkārt siroja. Šaubos, vai kāds no tiem būtu spējīgs pārrēķināt būvkonstrukcijas, kas būtu glābis cilvēkus. Pārbaudīt vai vajadzīgais paraksts vajadzīgajā ailītē - neko vairāk. Ak jā - drīz pēc tam kaut kāda komisija atklāja ka "Gaismas pilī" trepēm ne tādi dēlīši. Galu galā pēc Maximas citādi nevarēja - kaut kas bija jāatrod. Nešaubos, ka būvkonstrukcijas nepārrēķināja - vienkārši "zarna par tievu". Ja tur ir pieļauta kāda būtiska kļūda, par to uzzināsim tikai tad, ja būve sagāzīsies.
Noteikti nē - valstī, kurā autoparka vidējais vecums ir 12 (ja nemaldos) gadi, tas neies krastā. Turklāt, ja nebūtu obligātas apskates, gana daudzi cilvēki savas mašīnas labotu tikai tad, kad tiešām vairs nevarēs pabraukt, šādi vismaz reizi gadā piespiež cilvēkus savest savus auto nosacītā kārtībā.
Vienīgais variants varētu būt kaut kādi atvieglojumi garantijas laikā, bet daudzi ražotāji jau tāpat piedāvā tikai divu gadu garantiju standartā - un pirmos divus gadus skate tāpat nav jāiet. Turklāt nav jau nekādas garantijas, ka auto garantijas laikā tiešām tiek pienācīgi kopts. Un nodot to dīlerservisu rokās arī nevarētu, jo arī tur pastāv zināmi riski - vai tiešām dīleris būs gatavs noziņot par divus gadus vecu auto ar defektiem, par kuriem pienāktos divinieks, nevis vienkārši uzlikt uzlīmi un (labākajā gadījumā) pa klusu nomainīt trūkstošās detaļas?
Principā jau ir tā, ka ja cilvēkam pieder auto un ja cilvēks par to auto pienācīgi rūpējas un gādā, nekādas problēmas iziet skati nebūs. Un ja būs kaut kas, kas palicis nepamanīts, tad labi vien ir - varēs uzreiz izlabot.
Protams, ir kaitinoši, ja ieliek divinieku par izdegušu spuldzīti, bet no otras puses - bija visas iespējas to pašam pārbaudīt, pirms braukt uz CSDD.
Es noteikti esmu pret tehapskašu nodošanu privātās rokās, jo tas nozīmētu paaugstinātu korupcijas risku. Negodīgi auto tirgoņi noteikti berzētu rokas, jo varētu sarunāt "savējo" servisu, kur visādi Frankenšteini izietu skates ar smukām nullītēm. Tomēr CSDD tā būšana sarežģītāka un ir arī vismaz teorētiskas iespējas to visu nokontrolēt u.t.t.
Atver savas acis, "sabīdītāj", kam ļoti vajag dabūt apskati, tas to apskati arī nopērk Protams, ir vajadzīgi gali, un droši vien kurā katrā apskates punktā pa šādam darbiniekam nav, bet nu vispār ir. Nezinu arī par kādiem fankenšteiniem tu te filosofē, no divām mašīnām sametināta viena mašīna parasti apskates iet normāli, nav jau tik grūti nomaskēt Tā ka ja tu domā ka apskates nakļene reālistiskam pircējam nozīmē ko vairāk par iespēju gadu braukt, tad tu esi ļoti naivs.
Vienā tēmā ļaudis bļauj, ka apskate ir nepieciešama krietni retāk, jo cilvēki jau nav stulbi un paši par saviem auto rūpējas.
Kad ir tēmas par auto pirkšanu, tad atkal prevalē pavisam cits viedoklis - visi te Latvijā to vien dara, kā jāj auto līdz pēdējām un tad grib galīgi nodrāzto mizu iesmērēt citam. Tāpēc pirkt var tikai no Vācijas ...
... it kā vācieši nedrāztu mizas līdz pēdējam...
Salīdzināji p ar p... Vai skatē kādu interesē laicīgi mainīta eļļa? Kāds skatās, vai zobsiksna nav pēdējā stadijā? Tās lietas, ko skatās skatē, pircēju interesē maz - nomainīt bremžu klučus un bukses nav lielākā sāpe.
Zini no kurienes radies teiciens "BMW gavno"? No mazlietotajiem Vācijas auto. Pirmais īpašnieks to auto ir nopircis, izpiedis visu ko gribējis un notirgojis letiņam. Un letiņš brīnās, kā tāds tik jauns auto var plīst. Protams, tas nav 100% gadījumu, bet lielajā vairumā tā arī ir. Taupīgais vācietis atšķirībā no letiņa pēr auto atbilstošu savām vajadzībā un tad arī par 100%-tiem to vajadzību apmierina. Jā pērk 3.0 dīzeli, tad arī brauc ar to kā jābrauc, nevis nopērk 4.0 dīzlei un "spiež" pedāli par 75%-tiem.
Viss jau skaisti, izņemot vienu. Tas 100% lietotais auto labi raksturotu saprātu un taupību, ja taupīgais vācietis savu vajadzību atbilstībā neierēķinātu auto tālākpārdošanas vērtību. Tā kā šobrīd vērtība ir ierēķināta un tas nozīmē nākamā pircēja apjāšanu, pārdodot graustu, taupīgo vācieti var nosaukt vien par gnīdu un krāpnieku, nevis pozitīvu piemēru. Es joprojām palikšu pie tāda auto izvēles, kam pedāli varēšu spiest par 75% vai mazāk.
Es domāju, ka gan apskate, gan transporta nodoklis ir tikai naudas jautājums, no kā ne valsts, ne CSDD nešķirsies! Latvija - maza zeme, visi viens otru pazīst. Ir dzirdēts, ka TA inspektoriem ir uzdevums visus, ko vien ir iespējams, dzīt uz atkārtotu skati. Šogad vismaz "nedrāž" pa dārgo, bet atrod kādu itkā saplaisājušu bremžu trubiņu, "nošķiebušās" amortizatora buksītes uml. Parēķiniet paši, cik budžetā palielinās ienākumi no, kā apgalvo CSDD, 60% atkārtotām skatēm. Daudz maz pamatoti - labi ja 30%. Cinisms pārsteidzošs! Par mūsu autoparka slikto stāvokli nebūtu pamata runāt, jo ne Vācijā, ne Holandē apskates nav uz pusi tik stingras, neraugoties uz divas reizes lielāku vidējo nobraukumu gadā. Esmu gan Vācijā, gan Holandē pircis auto ar svaigiem TUViem, kam uzreiz jāmaina gan balstāboli, sailentbloki, gan amortizatori un visādas citādas lietas.
Runājot par to naudu - nemaz tik daudzi autovadītāji ir pamanījuši, ka katru reizi, kad maksājam par tehnisko apskati, rēķinā ir ietverti EUR 2,85 par "Atļauja piedalīties ceļu satiksmē piešķiršana, veicot tehnisko apskati. KAS TAS TĀDS!!!!???
Cik saprotu, atļauju piedalīties ceļu satiksmē esmu saņēmis izejot iepriekšējā gada TA! Varbūt tie ir tie 15 m pa TA līniju, kad iebraucot, veco uzlīmi nodīrā, bet jauno līmē otrā līnijas galā? Man ieteikums- plēsiet veco nost arī tajā otrā galā! Bet tas nenotiks, jo arī tie ir vismaz 2 milj. EUR. Gribētos zināt, kur tie nonāk, kas par to tiek izdarīts, un kāpēc mēs visi par to maksājam?!
Par tiesībām autoservisiem piešķirt tiesības pārbaudīt auto tehnisko stāvokli un izsniegt uzlīmes, ir cits stāsts. Daudzi piemin korupcijas riskus, bet es redzu citu problēmu, kas ir lielāka par korupciju.
Latvijā tradicionāli neviens ne par ko nevēlas maksāt, īpaši, ja tu naudu atdot nevis par "Porsche" velosipēdu sev, bet gan kādam servisam par ieguldīto darbu un detaļām. Man gana bieži nācies saskarties ar autovadītājiem, kuri nav gatavi maksāt par bremžu disku, balstābolu vai stūres pirkstu maiņu. Ar varu tādam naudu neatņemsi. Vācijā šādā situācijā serviss momentā izsauc policiju. Pie mums nē, jo daudzi baidās pazaudēt klientu. Stulbi, jo kam vajadzīgs klients, kurš tev nemaksā. Šādā situācijā, lai tik nezaudētu klientu, kāds negodprātīgs autoserviss var izsniegt arī uzlīmi.
Pamatā piekrītu. Tomēr ne gluži par to, kam piešķirt pārbaudes tiesības. Visa problēmas atslēga ir līdzatbildībā. Jā - lai ieviestu līdzatbildību, ir virkne problēmu, sākot jau ar to, ka citām valsts institūcijām tad nāktos strādāt - sākot jau ar policiju, kam vajadzētu beigt visus negadījumus "norakstīt" uz nepareizu ātruma izvēli. Bet tālāk sistēma būtu visnotaļ pašregulējoša - apskates uzlīmes izsniegtu servisi, kas būtu gatavi šo atbildību uzņemties. Protams, ar profesionālās atbildības apdrošināšanu, kas ir labākais "sertifikācijas" mehānisms - serviss, kas izsniegtu nepamatotas atļaujas, ātri vien to vairs nevarētu atļauties. Arī izmaksas un termiņus nostabilizētu pašregulācija. Bet valsts kontroles funkcija būtu jāierobežo ar to, ko pašlaik sāk darīt CP/CSDD - izlases tehniskajām kontrolēm uz ceļiem, pārkāpumu gadījumā sodu sadalot gan auto vadītājam, gan īpašniekam, gan pārbaudītājam. Jā - nodalot īpašnieku, vadītāju un pārbaudes veicēju, atkarībā no konstatētā defekta rakstura - piemēram, par izdegušu lampiņu ir sodāms tikai vadītājs, jo tādu defektu viņam ir pienākums un iespēja konstatēt. Izklausās sarežģīti? Jā - tā arī ir. Un tas nozīmē tikai vienu - es te filosofēju par lietām, kas nekad nenotiks, lai gan tas ir vienīgais ceļš uz transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli pēc būtības, nevis ierēdniecības naudas pumpīša uzturēšanai.
Par šo tavu problēmu - iedomāsimies ka pie mums ir sistēma kā britiem, kur serviss, kas dod apskates nakļeni, arī var remontēt - es aizbraucu uz apskati šādā servisā - un man jau ir izdevumi uz 55 eirām par apskati - un šāds serviss izdomātu ka man ir jāmaina tevis nosauktās lietas [nevis kā patlaban, apskatē, kur tikai izdrāž par problēmu] - BET MAN TĀS NAUDAS NAV - ko nu? Jā, tā tiešām ir problēma. Jā, nu varētu kā vācijā - lai izsauc mentus un liek mani cietumā, par to ka man nav naudas.
Pie mums, pamatā, viss pakļauts pumpītim...:-(
Ja nenotiek nekas
Sveiki, iAuto.lv lasītāji! Es tomēr būtu pret šādu ieceri.
Man ir diezgan daudz paziņu,kuriem pieder autoservisi un aprunājoties ar viņiem, es noskaidroju. Latvijā ir izveidojusies tāda bīstama tendence,ka cilvēki savas automašīnas ved uz servisu,tikai tad,kad automašīnai kautkas ir galīgi beigts vai krīt nost. Otrs variants,kad nav izieta ikgadējā auto tehniskā apskate. Vīri ir redzējuši tik bīstamas, apkārtējiem cilvēkiem automašīnas. Stūres šarnīri beigti,lampas nav noregulētas,bremzē tikai divi,pretējo pušu riteņi,nedeg bremžugunis,airbegi izņemti un viņš vēl lamājas,ka nav spējis iziet tehnisko apskati. Kā arī lamājas,sakot,ka redz,citās eiropas valstīs tehnoskā apskate jāiet vienu reizi divos gados. Varbūt citās eiropas valstīs tā ir, bet viņiem ir cita mentalitāte un attieksme pret auto.
tā mentalitāte ir cita tieši tā iemesla pēc, ka LV apskate ir ik gadu un katrreiz tā ir loterija dēļ subjektivitātes un burta kalpiem. Pat ja visu sataisīsi atradīs par ko izčakarēt. Pareizāk būtu, ja tehnisko varētu iziet servisā, tad arī uzreiz problēmu novērstu, nevis kā CSDD.
Nav taisnība. Valstīs, kur ir apskati iet reizi vairākos gados, mūsu dzīvojošie bāleliņi uzvedas diezan līdzīgi - arī remontē tikai tad, kad kaut kas krīt nost vai arī, lai kaut kā varētu apskati iziet. Pazīstu vienu, kurš GB negāja apskati mašīnai vispār, jo sešgadīgam auto dēļ kaut kādas atgāzu kļūdas to nevarēja iziet. Es vēl nobrīnījos, kā viņš tik droši rādās uz ielas.
Servisā? Jā, sataisīs. Un ne tikai to sataisīs. Pēkšņi atradīs sazinko vēl, ko sataisīt. Ja mēs te bļaujam par CSDD itkābiznesu, jūs ko, domājat, servisi ar labdarību nodarbosies?
Par to izčakarēšanu - kā jau rakstīju, mani tur nečakarē, Ja čakarē, tad par tēmu. Varbūt vaina ir tajos, ko čakarē?
Nē - tevi čakarē, tikai tev tas patīk. Gluži vienkārši to, kas ar tevi tiek darīts, tu neuzskati par čakarēšanu, jo esi apzinīgs un paklausīgs sistēmas zobratiņš. No šādas perspektīvas skatoties, protams, ka vaina ir tajos, ko čakarē - neesam iemācījušies staigāt pieliekušies, ar ziepju gabaliņu pie rokas.
Tu jau, protams, zini labāk... Nu, pastāsti sīkāk, kā tad mani čakarē?
Sīkāk jau esmu uzrakstījis - varu saīsināt, ja grūti saprast. Tev liek tērēt laiku un maksāt naudu par NEKO - par pilnīgi bezjēdzīgu "pakalpojumu", kura vienīgā jēga ir budžeta un Lukstiņa kabatas papildināšana.
Nē nu bet dabiski - tie ir servisi - ko tad citu uz turieni brauks darīt, papļāpāt? Sīkumus baksta savā personīgajā garāžā. Šķībi lukturi uz ceļiem ir bieži novērojami, mani vairāk gan fascinē tie cilvēki, kas nepamana ka viņiem viens priekšējais lukturis nedeg, no pārējiem puse ir "riktīgi bīstami".
Tā tendence lielā mērā ir saistīta ar cilvēku maksātspēju, ne mentalitāti. Protams, ietekme ir, un cilvēks, kas ilgstoši ir pieradis vilkt līdz pēdējam, nemainīs šo paradumu arī tad, ja pēkšņi uzlabosies viņa finansiālā situācija. Tā nu nonākam pie regulārā "bieda"- skates. Vai tiešām kaut vienai no uzskaitītajām vainām skates esamība dod būtisku ieguldījumu bīstamības novēršanā? Beigtu stūres šarnīru var iegūt vienā bedrē, izbraucot pa skates vārtiem. Tāpat var uzreiz tikt pie diviem bremzējošiem riteņiem, akmenim pārsitot visnotaļ veselu bremžu trubiņu. Un ko satiksmes drošībai nodara izņemti airbagi? Drīzāk liek vadītājam braukt uzmanīgāk, ja apzinās, ka pašam risks lielāks. Nenoregulētas gaismas? Nopietni? Ja jau skate tajā palīdz, tad kādēļ ceļi ir pilni ar nenoregulētām un kreiso hrenonu lampām? Nedeg bremžugunis... Eu, nopietni? Skate garantē, ka lampiņa neizdegs nākamajā dienā? Labāk būtu cilvēkiem iemācījuši, ka pārbaudīt bremžuguņu darbību bez palīga var pie jebkura skatloga... Pārāk daudzi "kvalificēti" vadītāji nezin pat tādu sīkumu. Par laimi te nāk palīgā jauno auto ražotāji, kas par "saprātīgu samaksu" aprīko auto ar borta datoru, kas spēj izmērīt elektroķēdes pretestību un paziņot par izdegušām lampiņām. Tikai jautājums - vai tam nabagam, kas pēdējo kapeiku ir atdevis par šāda kruta auto līzingu, ir palikusi nauda spuldzītes iegādei?
Hm. Vispār hrenonu sen nav sanācis redzēt - līki lukturi gan ir samērā daudz. Kā tu bremžu lukturus pārbaudīsi pie skatloga? Stumsies atmuguriski, vai mēģināsi saprast, vai tur kaut kas spīd? Priekšējos gan nav problēmu - pietiek ka pie lukša priekšā braucošajam ir tīra mašīna - protams, visādos skatlogos priekšu arī var apskatīt. Priekš autočeka eksistences vajag riktīgi jaunu mašīnu - audī tāda fīča sākās ar C3 un B3, tb pirms vairāk kā 30 gadiem - vot es nesaprotu kāpēc fofāgenam labākajā gadījumā ar mk4, ja vispār bija [man ir aizdoma ka nē]. Jebkurā gadījumā, ne tikai lampiņas mēdz izdegt, bet mūsdienās, lēto sūdu laikmetā, pedāļu slēdži arī mēdz izbeigties. Tā pirms kāda laiciņa uzjautrinājos - viens puspazīstams čalis paprasa vai nevaru pieslēgt kompi viņa mk4, kvēlsveču lampiņa mirgo - pieslēdzos - blokos atrodas kļūdas par bremžu lukturiem - papētu, jā, slēdzis beigts, čalis pat nebija pamanījis ka šis bez bremžu lukturiem močī...
Bremžu un atpakaļgaitas uguņus nevar ieslēgt un tad apiet apkārt mašīnai, tādēļ jā "stumšos atmuguriski". Praksē gan tas ir krietni vienkāršāk - pietiek ar nelielu leņķi, lai varētu redzēt - līdz ar to nepaslinkoju uzsist pa pedāli kaut vai Statoilā, braucot garām logiem pēc kafijas nopirkšanas. Atpakaļgaitu gan reti pārbaudu - tikai kad nav slinkums, kādu gaidot atbilstošā vietā.
Sasmējos par tiem atpakaļgaitas lukturiem... Nevar ieslēgt un apiet? Kopš kura laika? Ieslēdz aizdedzi, motoru nepiestartē, iemet atpakaļrobā un ej skaties. Bremzi, tur jā, vajag palīgu, kaut gan var arī skatīties atspīdumus tumsā aizmugurē.
Sasmējies par savu nezināšanu? Ir auto, kam tā nenotiek - man atpakaļgaitas ugunis ieslēdzās tikai tad, kad strādā motors.
Nē nu ko lai pasaka - amerikāņu musars ar visādiem neloģiskiem risinājumiem.
Un vispār par atpakaļgaitas lukturiem - tā kā tie ir funkcionāli, nevis signāllukturi, ja braucēju neietekmē kāda nedegšana, tad līdz apskatei tas ir dziļi poksuj. Es jau kādu mēnesi zinu ka manam golfam kreisais atpakaļgaitas lukturis nedeg - pie kājas - regulāri aizmirstu tur kaut ko darīt lietas labā - satiksmes drošību tas neietekmē, manu redzamību arī sevišķi ne, par cik man tur ir tonēti lukturi, caur kuriem to spuldžu gaisma diezgan vāji izlaužas...
Apgaismošu, ka arī bremžu gaismas var pārbaudīt pats, tam noder regulējams sēdeklis un sniega slotiņa, ieliek to pa vidu, piebīda krēslu un pedālis ir nospiests. Ja nevar tā aizsniegt tad var nospiest pedāli un aizlikt škērsām starp sajūga un gāzes pedāli, automātiem gan tas nederēs.
Šitāda lieta nav mēģināta, izklausās pietiekami vienkārši, tomēr skatloga metode noteikti ir vienkāršāka un ikdienā izmantojama. Nu pasaki godīgi, cik bieži pirms braukšanas apej apkārt auto un pārliecinies, vai visi uguņi deg, kā to nosaka CSN... Bet vismaz izveidot ieradumu, garāmbraucot skatlogiem paskatīties, vai mašīnai viss vajadzīgais deg, neprasa lielas pūles - toties novērš situācijas, kurās kāds ilgstoši vizinās ar nedegošām lampām - pat lielo lukturu nedegšanu tāpat vien nepamanīsi, ja braukāsi tikai gaišajā laikā. Tavs risinājums varētu būt noderīgs, kad mēģini salabot jau nedegošos - kaut vai pārliecināties, ka lampiņa pēc nomaiņas deg.
Laikam jāatkārtojas - lielo lukturu nedegšanu braucot tikai gaišajā laikā, var nepamanīt tikai braucot pa šosejām vai tamlīdzīgām vietām, kur nav satiksmes. Tikmēr pilsētā pietiek ar vienu priekšā pie sarkanā stāvošu mašīnu lai pārliecinātos, deg vai nedeg...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tehniskā apskate reizi divos gados - Jā vai Nē?
Portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados.
Jā vai nē?