Pirmdien, 27. aprīlī, plkst. 12.45, Delfi TV raidījumā "Kāpēc" notiks diskusija par Latvijas Valsts ceļu saimniecības aktualitātēm.
Studijā tiksies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un iAuto.lv redaktors Māris Ozoliņš.
Kopš Mārtiņš Lazdovskis vada LVC, nozarē ir bijuši gan lieli izaicinājumi ar finansējuma modeļiem, gan diskusijas par ceļu būves kvalitāti un prioritātēm. iAuto redakcijai ir svarīgi pārstāvēt autovadītāju intereses, tāpēc aicinām šeit iAuto FORUMĀ dalīties ar idejām:
Kādus jautājumus jūs uzdotu LVC vadītājam?
Kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība LVC darbībā (konkrēti projekti, uzturēšanas darbi, iepirkumi)?
Kā vērtējat ceļu stāvokļa izmaiņas pēdējo gadu laikā?
Rakstiet savus jautājumus šeit komentāros! Aktuālākie un trāpīgākie punkti tiks izmantoti diskusijas gaitā.
Sekojiet tiešraidei pirmdien portālā Delfi un iAuto.
Saprotama situācija, ka tā finanse ir tik cik? ir…Bet pajautāt vajadzētu par projektu detalizāciju un kontroli. Es saprotu tur progas visu rēķina utt. Bet tikai 1 piem ceļu krustojumi un nogriezšanās/uzbraukšana. Vai nebūtu iespējams tās vietas paplašināt par vismaz 1m!? Lielgabarīta un kravas transports nevar normāli ierakstīties tajā trajektorijā! Reāli salauž vēl vairāk malas un izrauj materiālu no apmales! Tas pārklāj krustojuma sektoru un bīstamība ne tikai 2 riteņu moto/velo transportam bet arī 4 riteņu pie ekstrēmākas bremzēšanas pirms krusta! Bet kravas transportam ir bīstamība sabojat riepu!!! malas.
Sestdien uz Rigas pusi braucot Liepājas bāni, pretim kravas auto ar piekabi 3 assu klasisko. Aizmugurējais rats jau diskā purinājās…Domājams riepas pārpalikums vēlāk arī nomontējās… Nu tie, kas apdzen var tak padot tam voģilam kādu tādu signālu!!? Tik pat labi tāds gumijas gabals pretim braucošajā tačkā atsisties, arī var!
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka satiksmes intensitāte virzienos uz Latvijas reģionu mazpilsētām kā Valmiera, Ventspils, Liepāja, diez vai tuvākajos 20 gados sasniegs līmeni, pie kura atmaksājas 2+2 šosejas, vai nav plānots atsevišķos posmos būvēt vismaz citās valstīs populāros 1+1 modeļa ceļus? Tādus, kur pretējās joslas ir atdalītas ar barjeru un ik pa gabalam ir 2+1 fragments apsteigšanai.
Kādi jums ir viedokļi, ka Latvijas valsts ceļi izsludinājuši jau otro PPP iepirkumu - Bauskas apvedcelš!
Publiskās privātās partnerības līgums par valsts galvenā autocela E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1.kārtas "Bauskas apvedceļš" projektēšanu, būvdarbiem, finansēšanu un uzturēšanu", ID Nr. LVC 2025/111/PPP.
Kopā aptuveni 14,25 km (pamattrase) + papildu pieslēgumi un paralēlie ceļi.
Plānotas 4 joslas (divas katrā virzienā) ar atdalītu brauktuvi, nodrošinot ātrgaitas maģistrāles standartu.
Jāatsavina 81 zemesgabals.
Projektā paredzēts jauns tilts pār Mēmeli un vairāki divlīmeņu ceļu pārvadi (mezgli), lai nodrošinātu drošus šķērsojumus un piekļuvi vietējiem ceļiem.
Tiks izbūvēti aptuveni 13 km paralēlo ceļu vietējai satiksmei
DBFM (projektē-būvē-finansē-uztur). Privātais partneris ceļu uzturēs 20 gadus pēc pabeigšanas.
Prognozējamās izmaksas: Investīcijas būvniecībā tiek lēstas ap 167 miljoniem eiro, bet kopējās saistības (ar procentiem un uzturēšanu 20 gados) tiks precizētas iepirkuma noslēgumā - aptuveni 300 miljoni eiro
Būvdarbus plānots uzsākt ap 2027./2028. gadu, noslēdzot iepirkuma procedūru, kas sākta 2025. gada nogalē.
Cik ilgi Latvijas valsts ceļi neatjaunos vēl 110 km/h uz Rīgas-Jūrmalas šosejas — jau 19.03.2026?
Oficiālā atbilde no LV Ceļi par 110 un 90 km/h - Cik ilgi Latvijas valsts ceļi neatjaunos vēl 110 km/h uz Rīgas-Jūrmalas šosejas:
Lēmums par maksimālā braukšana ātruma palielināšanu uz vasaras sezonu saistīts ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ilggadīgie LVĢMC meteoroloģisko novērojumu dati liecina, ka:
Aprīlī diennakts vidējā temperatūra Latvijā pieaug no aptuveni +1,5 °C mēneša sākumā līdz +8 °C mēneša beigās — tas ir robežlielums vasaras riepu optimālai darbībai
Salnas Latvijā vidēji beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var turpināties līdz pat 15. maijam
Maija pirmajā pusē vēl iespējami aukstuma periodi ar salnām, ko apliecina arī nesenākie novērojumi (piemēram, 2023. gadā maija sākumā gaisa temperatūra dažviet noslīdēja līdz –6 °C)
Tikai no maija otrās dekādes vidējā diennakts temperatūra Latvijā stabili pārsniedz +10 °C — līmeni, pie kura vasaras riepas strādā optimāli
LVC seko meteoroloģiskajiem apstākļiem, lēmums par vasaras sezonas ātruma režīmu ieviešanu tiks pieņemts, izvērtējot meteorologu prognozes.
4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana
(8) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk — Latvijas Valsts ceļi) uzrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības standartiem, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām.
7. pants. Ceļu projektēšana
(1) Ceļu, tostarp inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju, būvprojekti atbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstību minētajām prasībām apstiprina projektētājs. Projekti saskaņojami ar Latvijas Valsts ceļiem.
(2) Par ekspluatācijā nododamu ceļu, tostarp inženierbūvi, saņemams Latvijas Valsts ceļu saskaņojums par tā atbilstību normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības standartiem.
38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi
(2) Satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus uzstāda un noņem atbilstoši būvprojektam. Ja būvprojekts nav nepieciešams, ceļa pārvaldītājs atļauju satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanai un noņemšanai, izņemot minētās darbības uz valsts autoceļiem, saskaņo ar attiecīgo pašvaldību, ja tajā ir izveidota attiecīgā struktūrvienība, visos citos gadījumos atļauju saskaņo ar Latvijas Valsts ceļiem.
Vēlreiz…, viņus vajadzētu komandējumā uz ķtr un pamācīties kā slēdz tos nolīgumus. Vispirms krēsli taD nauda!!! Jā būvnieki būvē par krītu, savu. Un ja kas, taD arī izlabo vai vispār skuju taka.
te ir pavisam vienkārši - gadu gadiem nav piebērtas jaunas grants kārtas šāda līdzīga izskata ceļu posmiem, tie vienkārši ir nodiluši, grants laika gaitā turpat vien ir “pārvietota” ar automašīnu riteņiem uz malām - ceļu malās, zem zāles kārtas
Ik gadu pavasarī uz Latvijas ceļiem parādās ne tikai motociklisti un lielāks atļautais braukšanas ātrums uz šosejām, bet arī strādnieki, kas remontē ceļus. Kur šogad gaidāmas lielākās izmaiņas? Kā sokas ar Latvijas ceļu tikla modernizēšanu? Kur joprojām nav novērstas neizdarības?
Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski un iAuto.lv redaktoru Māri Ozoliņu.
noskatījos, hm, Lazdovskis gandrīz visu laiku aizņēma ar savu runāšanu, bija interesanti paklausīties, dažas lietas bija reti dzirdētas un lasītas, kaut vai milzīgās ceļu nozares budžetu starpības starp Latvijas kaimiņvalstīm, varēja arī nosaukt skandināvu valstu ceļu nozares budžetus! tad vispār mati būtu stāvus gaisā!
galvenā bumba bija 600 miljoni eiro nodokļu ieņēmumos no degvielas akcīzes, vai kā viņu tur sauca, lūk, kas iet garām LVC ceļu būvniecības un uzturēšanas budžetam!
līdz iAuto jautājumiem no iAuto aktīvistiem šoreiz netika
(skat augstāk: Lazdovskis 90% laika paņēma)
secinājums: iAuto redaktoram LVC Lazdovskis jāaicina uz savu studiju, lai beidzot uzdotu arī daudzus citus sakrājušos jautājumus un uzzinātu viedokli par risinājumiem
Ik gadu pavasarī uz Latvijas ceļiem parādās ne tikai motociklisti un lielāks atļautais braukšanas ātrums uz šosejām, bet arī strādnieki, kas remontē ceļus. Kur šogad gaidāmas lielākās izmaiņas? Kā sokas ar Latvijas ceļu tikla modernizēšanu? Kur joprojām nav novērstas neizdarības?
Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski un iAuto.lv redaktoru Māri Ozoliņu.
Nu jā, pa lielam ja tiek plānoti ceļu seguma būvdarbi gadu iepriekš un tas budžets pa lielam saplānots tad neesam gatavi neparedzētiem apstākļiem ja piemeram segums tiek stipri vairāk sabojāts ,salāpītais iepriekš ,piemēram nelabvēlīgākas ziemas ietekmē tad traģiskākajos posmos sezonas sākumā tiek mazliet kas pieremontēts un tas noteikti nav uz ilgu laiku spriežot pēc prakses kādos laikapstākļos tiek veikti darbi , tā saucamā lāpīšana ,no rīta arkāju bedrītes piestampā un vakarā jau ar auto riteņiem tas viss izrauts un atkal nekā un tad tiek plānoti atkal darbi kas būss pēc gada , šķiet būtu nopietnāk jāapseko šie bēdīgie posmi un jāsalabo kvalitatīvāk jau ātrāk un tad paliks mazāk salāpīto un uz priekšdienām būss tomēr vairāk ceļa posmu kas nebūss jāpielabo un būss mazāka remontu noslodze un arī ar laiku tomēr finanses ietaupīsies ,neka visu laiku čakarēties 10 reizes ar to lāpīšanu .Vienreiz uztaisa un miers, gan kvalitāte gan naudu nākotnē ietaupīs ,tā ka vajadzētu uz priekšu domāt nevis kūlties uz apli .
Papildus ja runa iet par plānoto būvdarbu budžetu , līgumi tiek slēgti gadu iepriekš un nav papildus budžeta ārkārtas situācijās ņemot vērā itīpaši pēdējos gados notiekošo Pasaulē , tad tagat uzņēmēji atteiksies no līgumiem darbi netiks veikti,jauna plānošana un jauns konkurs un tad atkal kāds kautkur izdomās pakarot vel un atkal viss apstāsies ,nu varbūt var šo situāciju jau saknē pārskatīt tagat tak ir jārēķinās ka katra diena var nest ko jaunu un izmaiņas var būt krasas.
Papildus ja iet runa par atļauto braukšanas ātrumu un kapēc netiek tas palielināts ziemas periodā ? Manuprāt tas ir viennozīmīgi tapēc lai izbēgtu no papildus csn ņemot vērā ka Manuprāt veljoprojām Latvija ir nepārāk laba satiksmes organizācija un papildus tam atovadītāju kūltura uz ceļa un sodu sistēma ar jau nav tā bargākā ka citur tad šo ātrumu nepalielina arī apdrošināšanas izmaksa drošvien būtu citādas .
Ja runājam par satiksmes organizāciju un ātruma palielināšanu piemēram uz Jūrmalas šosejas pagriezienā uz Piņķiem , tur notika vairāki desmiti csn līdz tika izvedotas kautcik normālas bremzēšanas un ieskriešanās joslas izveidotas daudz garākas nepārtrauktās līnijas un uzstādītas papildus zīmes un tāpat ja šobrīd atļautais ātrums 110kmh tad tur nu tik viegli ar plūsmu malā nepamukt lai sabremzētos un iegrieztu uz Piņķiem un ja vel ziemas laikā un ieskriešanās josla ar lai tiktu plūsmā kas brauc nu nejau 110kmh bet gan 120- 140kmh -tas tur standarts tad nu ar jaudīgu dzinēju ok bet ne visi to tur tā var un tur kur ieskriešanās josla beidzas jau ir bremzēšanas josla pagriezienam uz Mārupes apvadceļu un Imantas viaduktu ,tur tāds šahs notiek ka maz neliekas pie šiem ātrumiem un ziemā ja vel ātrums lielāks tur jau Esmu pamanījis ne tik uz līnijām skatās autovadītāji bet viens uz otru lai izvairītos no sadursmes ,organizācija ir problēmas.
