Kaut kad pirms gadiem 10 Ķīpsalas izstādē bija rafta plosts dimarāns - 2 piepūšami 11 metrus gari pontoni no auduma, kas piesūcināts ar kaut ko un tajā pontonā ik pa metram ir atsaites un tos pontonus kopā satur alumīnija caurules. Kopējais svars ap 50 kilogrami, celtspēja laikam bija 8 cilvēki.
Ja tā objektīvi - pensionārs, kas nesēž mājās, bet par brīvu braukā un staigā pa Rīgu, tomēr iepērkas, varbūt aiziet uz kādu kino, izstādi vai teātri vai pat kafejnīcu un ieekonomē transporta naudu - gan jau tur kaut kādu ekonomisku labumu var sarēķināt.
Protams, tendence braukt tieši tad, kad masas dodas uz darbu un no darba padara sabtransu nepievilcīgu pārējām iedzīvotāju grupām. 2 stundas no rīta un 2 stundas pēcpusdienā lai brauc par pilnu vai puscenu.
Nekāda CO2, nekādu NOX, tikai par ērtībām un ekonomiku.
Pats pārlasīja savus agrīnos tekstus un tagad ir par to, ka sastrēgumu problēmai taču ir vairāki risinājumi!
Tēmas sākumā tur taču bija vienos vārtos.
----------------------
Es labi saprotu, cik ir ērti nebūt atkarigam no sabtransa. Un ir labi reizēm tāpat aizbraukt uz kādu pasākumu, koncertu vai kaut vai krogu paēst. Tikpat labi paceļot, kaut vai pa Latviju, vienu vasaru sākām no Jūrmalas un tad pa krastu vien līdz Ventspilij, 2 dienas, kur vien varēja, gājām pie jūras.
Ta ko es te taisnojos! Taču ir situācijas, piemēram, kārtīgs sniegputenis, slapjdraņķis, Rīgas sastrēgumi, jāved kaut kāda prece labot un tad jāved atpakaļ, sastrēgumi, braukšanas kultūra, kad būtu daudz ērtāk izvēlēties citus risinājumus, ko var apspriest, kaut vai nomas auto vai uzlabots sabtranss vai kaut kādas atlaides tiem, kam auto ir, teorētiski viņš varētu ar to auto bāzties satiksmē un taisīt sastrēgumus, bet viņš to nedara un saņem atlaidi nomai vai pilsētas biļetei vai taksim.
Tiešām nebūtu ar mieru reizi nedēļā pieciest sabtransu, lai pārējās dienās uz ceļa būtu par piektdaļu mašīnu mazāk?
Atbilde 31.01.2019 10:27 Nē. Šobrīd man sabtranss vispār nav alternatīva. Kad vēl bija - sanāca 4x ilgāk, nekā ar auto. Ir jārisina problēma, nevis jācīnās ar sekām. Pārceliet IIN nomaksu uz darba, nevis dzīves, vietu un sastrēgumi izzudīs paši no sevis. Absurda ir situācija, ka cilvēki ikdienā brauc tālu uz darbu, nevis tas, ka izvēlas personīgo transportu sabiedriskā vietā.
Tiem, kas tepat Latvijā gribētu aizstāt elktrovelo baterijas, uzlabot vai konstruēt no jauna elektromotociklu vai vispār saprast perspektīvas, tiem skaitļi, aprēķini un tehnoloģiju apraksti ir vairāk noderīgi, kā tas vecais vispārējās enerģētikas grafiks bez nekādas atsauces uz konkrēto interneta vietni.
Ampērstundas, vatstundas, uzlādes un izlādes parametri un iespēja pārbaudīt tehnoloģiju ar salīdzinoši vienkāršu iekārtu ir vērtīgāki, nekā kārtējie vispārējie grafiki.
Bradypus rakstīja: "Tas arī tika novests līdz absurdam - jāvāc visa infrastruktūra prom no centra."
Izcila frāze, kas daudz ko izskaidro. Izrādās, ka neadekvāta urbanizācija un dienas atsēdēsana pie datora pilsēta centrā ir laba un pamatota un šāda modeļa nepieciešamības apšaubīšana ir absurds. Kas tālāk? Par absurdu nosauksi domu, ka no pilsētas centra ielām jāizvāc tranzīta satiksmi?
Vai tad es uz katru pilsētas satiksmes organizācijas pasākumu rakstu, ka tas viss jārisina ar to, ka jānovērš vajadzība braukt uz Rīgu un centrā? Kaut ko var uzlabot uzreiz, kaut ko pēc gadiem un kaut kas kā bija, tā paliks centrā.
Tas jau nav tas sliktākais. Tur tomēr var skaidri nodalīt tās aktivitātes un jebkurš saprot, kas ir kas.
Latvijas nākotnei ir kaitīgāk, ja tās mācību saturs un tā diskusija it kā izskatās par tēmu, bet patiesībā ir tīrs pr projekts ar kaut kādiem "zinātnes" un "prakses" ieslēgumiem, lai to uzdotu par īstu.
Un tad sanāk, ka it kā tās eksaktās zinātnes ir mācītas, tā ekoloģija diskutēta, bet tāda īsta satura jau nav.
raimondsm rakstīja: Es aprakstu to, kas notiek un to interpretēju, kāpēc tas notiek un kas no tā tiek sabiedrībai un indivīdam.
Pie tam daži no tiem komentāriem ir parasts tehnikas pamatu skaidrojums.Tie pamati ir jāzina un ja kāds izskaidro, tad tur nav ko mīnusot.
Par ko bija jāliek mīnusi tam aprakstam, ka pēdējā laikā īpaša vērība tiek pievērsta akumualtoru dzesēšanai, nosaukta konkrēta tehnoloģija Bosch Coolpack un izteikta doma, ka tā tehnoloģija attīstīsies?
Vispirms jau nezin tos pamatus.
Un apšauba.
Kā arī nekādus plusus neliek par to pamatu skaidrošanu.
Kas notiek skolās ar jauno "kompetenču" izglītību?
Tas viss ir jauki, bet ar to IPPC grafiku tomēr nesanāca jaunos akumulatorus noķengāt.
Tagad par tām Saules baterijām. 10 dažādi veidi.10-20-30 gadu darbības laiks. Thin-film solar cell tehnoloģija. Pie pārstrādes tur nav daudz vielas, ko uzglabāt, transportēt vai pārstrādāt. Pašus rūpnieciskos izgatavošanas un pārstrādes procesus var atrast?
Kā viena no akumulatoru problēmām ir to darbības laiks. Jo vairāk uzlādes ciklu tam akumulatoram, jo labāk.
Ja tirgū parādās jauna tipa akumulators, TAD TIEŠI ŠĪ AKUMULATORA īpašības ir jāpēta un jāapspriež.
Ja kaut kāda organizācija to darīs tikai tad, kad šie akumulatori jau būs tirgū vairākus gadus, tad paļaujoties tikai un šāda tipa organizāciju autoritāti, nenotiek savlaicīga šo tehnoloģiju pārbaude un izpēte.
Atsevišķa litija titanāta akumulatora elementa izpēte ir perspektīva, jo tā parāda, vai šāda tipa akumulatorus ir vērts izmantot elektroauto.
Un tikai pēc tam pārējie jautājumi.
2.3V 40Ah 90W/h iespējama 5-10C (200-400A uzlāde un izlāde) 10 000 ciklu ir ļoti perspektīvi parametri. Pat ar 2-3C 10 000 ciklu un vairāk ir ļoti labs rādītājs.
Tā to dara, paredzot tehnoloģiju izmantošanu un projektējot iekārtas.
Tādas vienas šūnas uzlādes/izlādes pārbaudes modulis nav nekāds elektronikas tehnoloģijas sasniegums, tas ir standarta projekts. To var paveikt jebkurš kantoris, kas nodarbojas ar elektronikas ierīču projektēšanu, izstrādi un labošanu. Ja vajag, var imitēt tādus patēriņa režīmus, kas raksturīgi auto akumulatoram.
Ja es varu izdomāt, uzprojektēt un uztaisīt to litija titanāta akumulatora parauga pārbaudes iekārtu, tad man tā kā būtu jānokaunas no IPPC autoritātes piesaukšanas?
Tam visam ir kaut kāds sākuma lēmumu un plānošanas periods, kad vajadzīgos darbus pareizi jāplāno.
To nevar izdarīt, ja neņem vērā nozares specifiku.
1.Piemērs. Automātisks darbgalds ar frēzi. Matemātiski pārvieto to frēzi un viss. No punkta A un punktu B un tālāk uz C un tik raksti, kur pārvietot. Reālajā fizkālajā pasaulē ir tāda lieta, kā inerce un, tuvojoties punktam, kurā jāapstājas, programmā jāsamazina pārvietošanas ātrums. Tur vēl ir kādi 5 principi.
2. Piemērs. Bioreaktors, kurā notiek bioloģisks process. Tur arī visi procesi ir ar zināmu aizturi, gan substrāta temperatūra, gan produkta un blakusproduktu izdale.
3. Piemērs. Lietotajiem specifiskas programmas darba uzlabošanai, atskaitēm, statistikai, datu ievadei un apmaiņai. Noliktavas uzraugam, bibliotekāram, preču sagādes kantorim, aptiekai vai ārsta praksei dažas funkcijas, PAVIRŠI apskatot, liekas stipri līdzīgas. Tomēr reāli tā nav.
Kas tur nav skaidrs - viņi par šo akumulatora tipu vispār nav neko rakstījuši un viss.
Ja reiz apakštēma ir jauna tipa akumulatori un kā viena no elektroauto problēmām ir noteikts akumulatoru kalpošanas laiks, tad ir vispirms jāapspriež tas, kā varētu pārliecināties, vai šiem akumulatoriem tiešām ir tāds ciklu skaits 10 000 un vairāk.
Softistiem parasti ir problēmas ar tiem "primitivajiem" fizikas, ķīmijas likumiem. Ar to pašu Oma likumu, kur ir reāls enerģijas avots ar reālu iekšējo pretestību, kas jāņem vērā. Arī ar citu procesu izpratni ir kā ir, piemēram, e-veselību.
Nevajag lamāt un noniecināt tos "primitīvos" procesus, kuri nosaka dažādu dabas procesu, ierīču un citu nozaru sistēmu funkcionēšanas principus. Ja reiz ir sanācis kļūdīties, tad vajag to saprast, nevis lamāties un visādi gudroties, ko visu nejēdz tie stulbie lietotāji, cik fizikālie procesi dabā ir primitīvi un tamlīdzīgi.
Nu tā jau ir. Bet tas plosts izskatījās labi.