izklausss kompetenti

profesionaali

un ar atsauci uz ieprieksheejiem tekstiem

bet naffff

viss ir ljoti vienkaarshi - ja laukos atbildiigie zina, kas ir volts, ampeers un kilovats un kaa tas iet kopaa ar vadu skjeersgriezumu, tad skola, pansionaats utt nenosvilst

savukaart ja tur ir atmosfeera kaa Mieziisha tekstaa, tad nevins neko nezina, visi tik tusse, blaustaas un viens otru gudri pamaaca

Vēl jā­pa­nāk, lai sko­lās bū­tu pēc ie­spē­jas vā­jā­ka dis­cip­lī­na. Tas ie­vē­ro­ja­mi grauj kla­šu sek­mju lī­me­ni un dez­or­ga­ni­zē mā­cī­bu dar­bu. Pa­nākt to var. No vie­nas pus­es – pe­da­go­giem jā­liek strā­dāt pēc prin­ci­pa, ka ne­kā­dus so­dus pret bēr­niem lie­tot ne­drīkst un jā­gai­da, ka sko­lē­nam pa­šam ro­das ap­skaid­rī­ba, iz­jū­tot sa­vas rī­cī­bas ne­ga­tī­vās se­kas. Bet no ot­ras pus­es, ma­ni­pu­lē­jot ar cil­vēk­tie­sī­bām un bēr­nu aiz­sar­dzī­bas li­ku­mu, jā­uz­liek sko­lo­tā­jiem tā­das pra­sī­bas un at­bil­dī­ba, lai ne­kā­das ne­ga­tī­vas se­kas, kas bēr­nam sa­vas slik­tās uz­ve­dī­bas dēļ bū­tu jā­iz­jūt, vis­pār ne­va­rē­tu ie­stā­ties. Pie­mē­ram, bēr­nu ne­drīkst iz­rai­dīt no kla­ses, likt strā­dāt pēc stun­dām, ne­sek­mī­bas dēļ at­stāt uz ot­ru ga­du ta­jā pa­šā kla­sē, at­skai­tīt no sko­las bez tie­sas lē­mu­ma utt. Maz­ga­dī­gie hu­li­gā­ni un sliņ­ķi ātr­i vien at­klās sko­lo­tā­ju bez­spē­cī­bu un slai­di uz­spļaus vi­sām la­ba­jām pa­mā­cī­bām, aiz­rā­dī­ju­miem un mo­rā­les spre­di­ķiem. Tā da­ži muļ­ķi ar sa­vu ālē­ša­nos trau­cēs vi­su mā­cī­bu dar­bu kla­sē un arī ci­tus pa­da­rīs par muļ­ķiem. Se­viš­ķi la­bus re­zul­tā­tus sko­lē­nu at­pa­li­cī­bas vei­ci­nā­ša­nā mēs pa­nāk­sim, pār­ce­ļot nā­ka­ma­jā kla­sē arī ne­sek­mī­gus sko­lē­nus. Ar lai­ku šie ne­zi­nī­ši vis­pār vairs ne­spēs sa­prast, par ko ir ru­na at­tie­cī­gā priekš­me­ta mā­cī­bu stun­dā un, lai kaut kā īsi­nā­tu lai­ku, mek­lēs sev ci­tas no­dar­bes. Tā kla­sēs vai­ro­sies sko­lē­nu skaits, kas ne­se­ko līdz­i stun­dai. Lai sko­lē­ni, kas ne­grib vai arī ne­spēj nor­mā­li mā­cī­ties jau pa­mat­sko­lā, pēc ele­men­tā­ras la­sīt un rak­stīt pras­mes ap­gū­ša­nas ne­va­rē­tu iz­stā­ties, val­stī jā­pie­ņem li­kums par ob­li­gā­tu de­vi­ņu kla­šu iz­glī­tī­bu līdz 18 ga­du ve­cu­mam. Par kat­ru priekš­lai­kus no sko­las at­skai­tī­tu bēr­nu, sko­las va­dī­bai jā­uz­liek nau­das sods. Tas pie­spie­dīs līdz pat de­vī­ta­jai kla­sei šos ne­gri­bī­šus un ne­va­rī­šus gar­lai­ko­ties sko­las so­los bla­kus nor­mā­liem bēr­niem un trau­cēt vi­ņus mā­cī­bās. Pro­tams, līdz mi­ni­mu­mam val­stī jā­sa­ma­zi­na spe­ci­ālo, ga­rī­gi at­pa­li­ku­ša­jiem bēr­niem do­mā­to mā­cī­bu ie­stā­žu skaits. Aiz­bil­di­no­ties ar in­va­lī­du in­teg­rā­ci­ju sa­bied­rī­bā, jā­spiež vi­ņi ap­mek­lēt pa­ras­tās vis­pār­iz­glī­to­jo­šās sko­las. Šo bēr­nu klāt­būt­ne pa­ras­tā sko­lā ie­vē­ro­ja­mi ap­grū­ti­nās sko­lo­tā­ju dar­bu un vi­ņi būs spies­ti pa­lē­ni­nāt ap­gūs­ta­mās vie­las iz­klās­tu. Sa­vu­kārt pā­rē­jiem sko­lē­niem tad at­liks ti­kai gar­lai­ko­ties. Lai pe­da­go­gu dar­bu pa­da­rī­tu īpa­ši pro­ble­mā­tis­ku, mā­cī­bu prog­ram­mas jā­izs­trā­dā tā, lai ap­gūs­ta­mās vie­las ap­joms bū­tu pie­tie­ka­mi liels un sko­lē­ni bez no­piet­nām pa­pil­dus no­dar­bī­bām ta­jā vis­pār ne­spē­tu ie­dzi­ļi­nā­ties. Sa­vu­kārt, mā­cī­bu li­te­ra­tū­ra un uz­ska­tes lī­dzek­ļi, kas at­vieg­lo mā­cī­bu vie­las ap­gū­ša­nu, jā­ra­žo ie­ro­be­žo­tā dau­dzu­mā un tiem jā­būt dār­giem. Vēl la­bāk ir pa­nākt, lai sko­lās ne­bū­tu vie­no­tas at­tie­cī­gā priekš­me­ta mā­cī­bu me­to­di­kas. Pa­zi­ņo­jot, ka gal­ve­nais nav vis mā­cī­bu pro­cess, bet ga­la re­zul­tāts, tir­gū var ie­plu­di­nāt da­žā­das vie­na un tā pa­ša mā­cī­bu priekš­me­ta ap­gū­ša­nai pa­re­dzē­tas mā­cī­bu grā­ma­tas un spe­ci­ālās bur­tnī­cas. Tas ra­dīs ju­cek­li pe­da­go­gu dar­bā, tuk­šos jau tā jū­ta­mi plā­nos bēr­nu ve­cā­ku nau­das ma­kus un ra­dīs pa­pil­du grū­tī­bas bēr­niem, kas la­bā­kas iz­glī­tī­bas mek­lē­ju­mos vai sa­dzī­ves ap­stāk­ļu dēļ būs spies­ti mā­cī­bu ga­da lai­kā mai­nīt sko­lu. Vis­bei­dzot spe­ci­ālas bur­tnī­cas var iz­ga­ta­vot tik «spe­ci­ālas», ka tās ne­būt ne­vei­ci­na bēr­nu sek­mes at­tie­cī­ga­jā mā­cī­bu priekš­me­tā. Pie­mē­ram, no­mai­not glīt­rak­stī­ša­nai do­mā­tās bur­tnī­cas, kur tre­ni­ņa no­lū­kos bēr­ni ar bur­tiem, vār­diem un tei­ku­miem pie­rak­stī­ja pil­nas ve­se­las lap­pu­ses, un to vie­tā ie­vie­šot spe­ci­ālās bur­tnī­cas, kur jā­rak­sta ti­kai da­žas rin­di­ņas, var ne­pie­ļaut bēr­na rak­stīt pras­mes iz­kop­ša­nu. Tas ir sva­rī­gi, jo šiem bēr­niem augst­sko­lā būs no­piet­nas grū­tī­bas gan kon­spek­tu un pie­zīm­ju rak­stī­ša­nā, gan vē­lā­kā to iz­la­sī­ša­nā.

Vēl sko­lās jā­rī­ko la­bi daudz da­žā­du iz­klai­des pa­sā­ku­mu. Tās va­rē­tu būt dis­ko­tē­kas, sko­lē­nu mo­des ska­tes, fan­klu­bu sa­nāk­smes, da­žā­di ne­no­piet­ni kon­kur­si vai ro­ta­ļī­gas sa­cen­sī­bas. Gal­ve­nais, lai pa­sā­ku­miem bū­tu pēc ie­spē­jas ma­zāk sa­ka­ra ar mā­cī­bu vie­lu un sko­lā ap­gūs­ta­ma­jām zi­nā­ša­nām. (Bēr­niem no tā vi­sa ir jā­at­pū­šas.) Ar lai­ku šā­da «sa­bied­ris­kā dzī­ve» bēr­nu ap­zi­ņā ie­ņems gal­ve­no vie­tu un mā­cī­bas sko­lā vi­ņiem lik­sies kaut kas maz­sva­rīgs un otr­šķi­rīgs, pat trau­cē­jošs. Lai pas­tip­ri­nā­tu šo efek­tu, vē­lams lik­vi­dēt arī tā­dus bēr­nus dis­cip­li­nē­jo­šus fak­to­rus kā sko­lē­nu for­mas tērps. Sko­lē­ni tad arī ik­die­nā va­rēs sa­cen­sties par fir­mī­gā­ko un ši­kā­ko ģēr­bša­nās sti­lu un vi­ņiem ma­zāk lai­ka pa­liks do­māt par mā­cī­bām. Bet bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­stās­tī­sim, ka šā­di tiek sti­mu­lē­ta bēr­nu sa­bied­ris­kā ak­ti­vi­tā­te, ra­do­šās spē­jas, iz­do­ma un mā­ka kon­tak­tē­ties.

It kā ne­jau­ši jā­iero­be­žo arī jau­nat­nei do­mā­tie uz aug­lī­gu at­tīs­tī­bu mu­di­no­ši māk­slas dar­bi. Priekš­plā­nā jā­iz­vir­za pri­mi­tī­visms, jo tas vai­rāk kai­ri­na. Jā­pa­nāk, lai, pie­mē­ram, es­trā­des dzie­dā­tā­ji vairs ne­dzied, bet brēc, lē­kā un da­žā­di ālē­jas, ar sa­vām iz­da­rī­bām cen­šo­ties iz­rai­sīt ska­tī­tā­jos pār­stei­gu­ma efek­tu. Jā­kul­ti­vē uz­skats, ka jaun­iešiem do­mā­tā māk­sla jā­vei­do pēc prin­ci­pa «jo tra­kāk, jo la­bāk». Sprā­dzie­ni, bļā­vie­ni, daudz­krā­sai­nu ugu­ņu zib­šņi, ķē­mī­gas po­zas, naid­pil­nas gri­ma­ses, ag­re­sī­vi žes­ti – lūk, ti­kai da­ži no iz­teik­smes lī­dzek­ļiem, ko vē­lams iz­man­tot. Tas viss ie­vē­ro­ja­mi ma­zi­nās jaun­iešu tiek­smi pēc iz­glī­tī­bas un augst­āku ide­ālu mek­lē­ša­nas, sti­mu­lēs vi­ņus pie­vēr­sties nar­ko­ti­kām un ci­tiem ap­rei­bi­no­šiem lī­dzek­ļiem.

Vis­bei­dzot jā­iz­da­ra tā, lai pe­da­go­gi no vien­kār­šās tau­tas nā­ku­šo bēr­nu ap­mā­cī­bām do­mā­ta­jās sko­lās bū­tu ar ie­spē­ja­mi zem­āku kva­li­fi­kā­ci­ju. To pa­nākt ir ļo­ti vien­kār­ši. At­liek ti­kai sko­lo­tā­ju dar­ba al­gas no­teikt la­bi zem­as, un vi­si pe­da­go­gi, ku­ru kva­li­fi­kā­ci­ja dod ie­spē­ju at­rast ci­tu, la­bāk ap­mak­sā­tu dar­bavie­tu, no sko­lām aizies. Lai par to ne­vai­no­tu val­sti, sko­lu fi­nan­sē­ša­na jā­uz­krauj paš­val­dī­bām, ku­ru bu­džets ir pie­tie­ka­mi trū­cīgs, lai ne­vien tu­rē­tu sko­lo­tā­jus ba­da mai­zē, bet arī lik­vi­dē­tu lie­lā­ko da­ļu no lau­ku sko­lām.

Tas tad nu arī īsu­mā bū­tu viss. Un nu man bei­dzot jā­at­zīst, ka šeit uz­rak­stī­to es ne­es­mu iz­do­mā­jis. Es vien­kār­ši uz­skai­tī­ju ti­kai da­ļu no pa­sā­ku­miem, ko mū­su val­dī­ba ir cen­tu­sies ie­viest un ir ie­vie­su­si Lat­vi­jā pē­dē­jā des­mit­ga­dē pēc for­mā­lās Lat­vi­jas ne­at­ka­rī­bas pa­slu­di­nā­ša­nas. Vai Jūs spē­jat iz­do­māt vēl kaut ko, kas, at­klā­ti ne­pār­kāp­jot de­mo­krā­ti­jas un hu­mā­nis­ma prin­ci­pus, de­gra­dē­tu mū­su jau­nat­ni? Es – nē.

Tā­dēļ ne­sauk­sim par muļ­ķiem mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­rus! Viss tiek da­rīts ļo­ti gud­ri.

Jā­nis Mie­zī­tis

Skolā, skolā iesim skolā...

25.12.2007

Pē­dē­jā lai­kā dau­dzi bēr­nu ve­cā­ki un sko­lo­tā­ji ar­vien ska­ļāk sāk pro­tes­tēt pret tiem jaun­ie­ve­du­miem Lat­vi­jas sko­lās, ko mū­su val­dī­ba ir lep­ni no­sau­ku­si par iz­glī­tī­bas re­for­mu. Vis­lie­lā­kā ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba par jaun­ie­ve­du­miem sek­mju vēr­tē­ša­nā. Tiek iz­teik­tas pat tā­das do­mas, ka Iz­glī­tī­bas mi­nis­tri­jā strā­dā ga­lī­gi muļ­ķi, kas, sa­klau­sī­ju­šies da­žā­das pseido­zi­nāt­nis­kas psiho­lo­ģi­jas te­ori­jas, aiz­mir­su­ši nor­mā­las pe­da­go­ģi­jas prin­ci­pus. Te nu es gri­bē­tu ļo­ti ka­te­go­ris­ki ie­bilst. Mū­su iz­glī­tī­bas re­for­ma­to­ri ir ļo­ti gud­ri. Ti­kai, lai to gud­rī­bu spē­tu no­vēr­tēt, mums jā­pa­ce­ļas pār­i šau­ru in­ter­ešu dik­tē­tiem uz­ska­tiem un jā­pa­lū­ko­jas uz vi­su ar la­bi si­tu­ēto valsts ie­rēd­ņu acīm. Man to iz­da­rīt pa­lī­dzē­ja kā­da krie­vu ar­mi­jā dzir­dē­ta as­prā­tī­ba: «Vai jūs zi­nāt kā­dēļ pul­kve­žu dē­li ne­kad ne­kļūst par ģe­ne­rā­ļiem? Tā­dēļ, ka ģe­ne­rā­ļiem pie­tiek sa­vu dē­lu.»

Tad nu ie­do­mā­si­mies, ka mēs esam tie «ģe­ne­rā­ļi», kas ne­grib pie­ļaut, ka pulk­ve­žu un zem­ākam ran­gam pie­de­rī­go dē­li ie­gūst vē­rā ņe­ma­mu iz­glī­tī­bu. Pro­tams, mums jā­rē­ķi­nās, ka ne­drīk­stam vien­kār­ši ar li­ku­mu aiz­liegt vien­kār­ša­jai tau­tai ie­gūt iz­glī­tī­bu, jo jā­tē­lo hu­mā­nisms un de­mo­krā­ti­ja. Tie­ši ot­rā­di – mums jā­ra­da ie­spaids, ka valsts visiem spē­kiem cen­šas no­dro­ši­nāt jau­nat­nei iz­glī­tī­bu un ne­pār­trauk­ti ceļ šīs iz­glī­tī­bas kva­li­tā­ti. Tā­tad – ar ko sāk­sim?

Sāk­sim ar pirms­sko­las ve­cu­ma bēr­niem. Lik­sim, lai sa­ra­žo la­bi daudz tā­du mul­ti­pli­kā­ci­jas fil­mu, kur no­tiek bez­jē­dzī­ga skrie­ša­na, ķer­ša­na, bļau­ša­na, kau­ša­nās, bēg­ša­na, kur viss krīt, jūk, gā­žas, plīst un šķīst. Nav sva­rī­gi, vai pa tele­vi­zo­ra ek­rā­nu lē­kā un vi­su to da­ra uz­zī­mē­ti su­ņi, ka­ķi, pe­les vai ro­zā pan­te­ras. Sva­rī­gi, lai tas iz­ska­tī­tos efek­tī­gi un lai tam vi­sam ne­bū­tu ne­kā­das jē­gas vai sa­tu­ra. Ma­zie cil­vē­ci­ņi il­gi va­ļē­jām mu­tēm blen­zīs uz šīm muļ­ķī­bām, un no vi­ņu gal­vi­ņām kā ar slo­tu būs aiz­slau­cī­tas vi­sas do­mas. Tas ļo­ti la­bi ik­die­nā brem­zēs bēr­nu tiek­smi kaut ko sa­prast, pē­tīt, iz­zi­nāt, bū­vēt, vei­dot. Kad šā­dam no «muļ­ķi­ku» ska­tī­ša­nās at­rau­tam bēr­nam kāds liks mā­cī­ties bur­tus vai ci­pa­rus, tas ne­būs tik vieg­li. Jau no pa­ša pirm­sā­ku­ma bērns sa­pra­tīs, ka mā­cī­bas ir kaut kas ļo­ti gar­lai­cīgs, ne­pa­tī­kams, no­gur­di­nošs un vi­si, kas spiež to da­rīt, ir slik­ti cil­vē­ki. Sa­viem, «ģe­ne­rā­ļu», bēr­niem gan šā­du fil­mu ska­tī­ša­nos mēs stin­gri ie­ro­be­žo­sim. Mēs al­go­sim vi­ņiem audzi­nā­tā­jus, kas ik­die­nā ar da­žā­du ro­ta­ļu un no­dar­bī­bu pa­lī­dzī­bu iz­kops un at­tīs­tīs vi­ņu spē­jas, pa­ma­zām ra­di­not kon­cen­trē­ties mā­cī­bu dar­bam.

Arī sko­las ve­cu­ma bēr­nus ne­drīkst at­stāt bez ie­vē­rī­bas. «Ģe­ne­rā­ļu» bēr­ni, pro­tams, mā­cī­sies eli­tā­rās sko­lās, kur mā­cī­bu pro­cess būs ļo­ti kva­li­ta­tīvs. Bet pā­rē­jās sko­lās jā­pa­nāk, lai bēr­ni mā­cī­ša­nos ne­ņem­tu pā­rāk no­piet­ni. Ne­drīkst būt tā, ka bērns, kurš sek­mī­gi mā­cās, ar kaut ko jus­tos pā­rāks par tiem, kas to ne­spēj vai ne­grib da­rīt. Tie­ši ot­rā­di – bēr­nam jau no pirm­ās kla­ses jā­jūt, ka arī bez mā­cī­ša­nās var tī­ri la­bi būt par skol­nie­ku. Tā­dēļ mēs vis­maz pir­ma­jās tri­jās kla­sēs aiz­lieg­sim sko­lo­tā­jiem bēr­na sek­mes vēr­tēt ar at­zī­mi. At­zī­me ta­ču ir kaut kas tāds, ar ko bēr­ni le­po­jas, bet tas var iz­rai­sīt sav­star­pē­jas sa­cen­sī­bas ga­ru un sti­mu­lēt mā­cī­ša­nos. Bēr­nu ve­cā­kiem mēs ie­gal­vo­sim, ka bēr­nam jā­mā­cās ne­vis at­zīm­ju dēļ, bet gan jā­prot no­vēr­tēt zi­nā­ša­nu ne­pie­cie­ša­mī­ba un no­zī­mī­ba vi­ņa dzī­vē. Tas vien­lai­kus būs tāds smalks mā­jiens, ka, lūk, mēs, «ģe­ne­rā­ļi», sa­vu­laik dze­jo­lī­šus pir­ma­jā kla­sē mā­cī­jā­mies ne jau at­zīm­ju dēļ, bet gan tā­dēļ, ka līdz sirds dzi­ļu­miem iz­pra­tām, cik no­zī­mī­gi un va­ja­dzī­gi šie dze­jo­lī­ši būs mū­su turp­mā­ka­jā dzī­vē.

ražosim

www.latvietis.com/... amp;id=1794

Redz ko viens praktiskais latvietis ir uztaisījis

LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks

skaņu inženieris

bet ko mēs lasām TĀ topika vidū - izdomājums

www.iauto.lv/...

LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks

paskatamies, ko viens skaņu inženieris var dabūt gatavu

pēc Eiropas likumiem nemaz valdība nedrīkst aicināt pirkt tikai Latvijas preci. Taču ko pirkt, par ko ņemt kredītu izlemj tomēr latvietis pats. Tāpat latvietis pats var izlemet, vai dzert 2 santīmi dargāku pienu, ēst kartupeļus, maizi, braukt ar 2 santīmi dārgaku degvielu, apkurināties ar paris santīmu dārgāku biomasu, nevis politiski noteiktiem resursiem utt utjpr

Ražošana sākas te

ir 10 000, kas saprot vai tuvāko 5 gadu laikā ir sapratuši vai sapratīs, kas te sarakstīts 15 gadu vecumā?

openbookproject.net/...

Pašlaik LTV1 . atcerējušies interaktivitāti.

stāsts ir par to, ka neviens medijs vai tā sauktie specialisti nav izdarījis nekadus nopietnus secinājumus par to, kā Džordžs deviņdesmit otrajā samīlēja mārciņu. Tāpat par BB. Par zviedru banku krīzi. Tāpat par smukajām frizūram un 30kLs vāģi kā kompetences argumentu.

Komentā par mārciņas likteni tad, cik atceros, teicu, ka šī procesa analīze medijiem ir tabu, tāpat kā BB auditoru vēl auditēto uzņēmumu saraksts. To, ka Latvijā noteikti 2008. gadā būs krīze gan neteicu.

Cienījamie kungi!

Padomājiet tikai un vienīgi par tekstu:

Aicinājumi negrābt kredītus ir nepopulāri. Kredītu struktūra ir par labu pārmaksātiem nekustamajiem īpašumiem. Kopprodukta īpatsvarā kā saražota prece tiek rēķināta cenu celšanās izraisīta nekustamo īpašumu cena. Kopproduktā liels īpatsvars ir pakalpojumiem. Reitingaģentūru reitingi ir salīdzinoši augsti. Investori investe Latvijā, pārsvarā fiksajos biznesos. Domburšovā un citur uzaicinātie reti runā par kredītu struktūru. Latvijas salīdzinoši mazais arējais parāds un iespēja, ka tas , pateicoties kredīņēmēju aktivitātem tagad būs daudz lielāks nekad un nekur netiek paredzēts.

Laikam nevarēšu pierādit, bet šim līdzīgu linku ar komentu tiku postējis pirms gadiem 4 delfos un apollo.

www.economy-point.org/...

The Pound crisis of September 1992 was a speculation against the British Pound, which brought the European monetary system (EMS) to the almost collapse. George Soros and others were the opinion the fact that the British Pound was overestimated and set so long large sums to attenuation of the Pound to the European issuing banks the Pound any longer support could not and it separated EMS from that. This speculation brought in a billion-gain for Soros.

www.motorauthority.com/...

www.gizmag.com/...

Michelin Active Wheel

Un kas vainas šim pašam topikam --- pirms diviem gadiem no 2 mediju 10 sekunžu tekstiem ir izveidots atsevisķs topiks - domājiet, apspriedieties ar saviem kredītkonsultantiem...

Stāsts patiesībā jau ir par to, ka nepopulārā viedoklī, lai nu kurš to teiktu, neviens neklausās. Nu nepatika pirms gadiem klausīties, ka beigsies naudas upe un viss. Tāpēc kungi nepopulāros viedokļos, kas Jums nepatīk, ir jāklausās un nav jālamājas.

varbuut labaak pameklee 2 un 3 gadu vecos tekstos

un ta kā man nav kredītu, bet tev, gudriniek, droši vien ir, tad tu esi ieinteresēts sociālajā dialogā, lai es maksātu tavus sataisītos parādus, lai es ar inflaciju, inovacijām un kaut vai mācīties negribošu loļiku apmācību taisīt metinamos un pārliecināšanu, ka jākontrolē skolas, vai tur notiek mācību vai tas otrs process, kā Tajā topikā, te kaut ko inovētu nevis notītos uz siltām zemēm. Protams, vari izvēlēties dialogu ar kupi prodai speciem un kopāmāvēju biedrību.

Un jebkurā gadījumā pašlaik izskatās, ka televīzijas, kas regulāri rullēja aizņemšanās rullīšus un mudināja grāb cik vari rīt būs par vēlu, un nekadus butiskus jautājumus neuzdeva, to ir aizmirsušas un tagad uzmetušās par tautas aizstāvjiem

Vēl ir jautājums, vai daži skaļi pasākumi pēdējo pāris gadu laikā daļēji neovērsa uzmanību no šitās te kredītu lietas.

Viena no praktiskā latvieša velmēm ir iespēja noeditēt pateiktās, sarakstītās, safilmētās glupības. Mediji ir visai selektīvi un rūpīgi izvēlas ko rādīt atkārtoti un ko ne.

Nu piemēram, 2003 vai 2004 gada specu prognozes par kredītiem. Ak vai, tur tak žurnālists arī nebūs uzdevis būtiskos jautājumus.

www.cuil.com/...

www.cuil.com/...

nu ar tādu siltumsūknim ir tie COP - 6 dabūti

pie nosacījuma, ka šis pats cirkulē visā sistēmā

Jāteic, ka bija arī daži palīgi:

1. Bija visai augsts kretīn( fui) kredīt reitings valstij - tipa investori, nāciet. fii, biči un kiči un citas agentūras.

2. Riebīgie teoretiķi un muldētāi bija tie, kas traucē tautai dzīvot un nodarbojas ar vaiamnoloģiju, viniem ir garīgas kaites un vispār viņi nebrauc ar 30kLs auto. nafig tadus klausīties.

3. Tikpat stulbi bija visādi tur aicinātāji investēt ražošanā, eksaktajā izglītiba un energoefektivitātē, kur ir skaidri zināms profits gadu gadiem.

... ir vēl jautajums, vai atkal nebūs kaut kādas prasības???

Tas ir paraugs komunikacijai un noder vecākiem un skolu psihologiem.

Interesants jautājums ir par to, kā latvietis praktiskais nonāk pie tāda komunikācijas veida - pats vai ar kādu palīdzību. Šāda pašpārliecinātība un nepārejošā pārliecība par savu kredītspēju un kompetenci ir būtiska, lai daļa tautas nemitīgi aizņemtos , dzītu augšā cenas un inflāciju un tad, kad ārējā parāda, iegadato īpasumu patiesās vertibas un inflācijas dēļ visi piedalās dažu kredītsapnīsu īstenošana, jasargā latvietis vidējais no kredīproblēmas nevainīgas ieņemšanas apšaubīšanas.. kredītu krīzes sakarā ir būtiski, lai tas butu starā par sevi un neizdarītu nekādus būtiskus secinājumus. To panāk ar kopistisku maušanu un sevis iedrošināšanu.

Biju domājis, ka grīda/griesti ir vesels maiņu bloks. Ja silda - silda gridu. ja dzesē - dzesē greistus. Silta grīda ir zināms un jau pierasts variants. Vēl tikai jāpaskatas, kā tāds apkures/dzeses panelis uzvedīsies.

ir sistēmas, kas ražo, elektrību, siltumu un aukstumu

Par apkuri un dzesi stikla ēkai - tad, kad to uzcels, iespējams, ka izmantotās tehno jau būs morāli novecojušas. Tāpec laikam tomēr praksē jāaizbrauc uz kādu vietu, kur ralizēta apkure/dzese ar siltajām grīdam un jāapskatās visādas jaunakās pasīvās ventilacijas/kondicionēšanas sistēmas. Siltumsūkņiem, piemeram, ar tiešo iztvaikosanu jau ir sasniegts koeficients 6 uz 1kW.. Siltas grīdas ir labs apkures veids, bet auksta grīda kā dzese? Varbūt aukstie griesti ?

www.iauto.lv/...

protams

Bet ja par latvieti praktisko, tad interesants ir jautājums, kā viņš nonāk pie TĀ topika komunikācijas - frīstailā vai tur arī kāds palīdz ar. Butībā jau tirgus piedāvā ne tikai naudu aizņemties, bet arī mācīties un tad nu ir jautājumus - vai latvietis izvēlas labāk domāt un labāk saimnieekot vai arī kā labāk citam citu apmaut. Kredītu un saimniekosanas sakarā - vai mācās izdarīt secinājumus par attīstibas kredītiem un inovācijām vai arī kā psiholoģiski pierādīt, ka balts ir melns un otrādi.

Jā gan... un cilveki vēl brīnās, kāpec tik gudri un apmierinatii būdami, šitā te iekrīt... ar kredītiem

Varu atkārtot - paradums neklausīties neko nepatīkamu par sevi iegaž.

Par projektu - neiebraucu, ko vajag?

Paskat, Kindzulis prot rakstīt nelamājoties un bez mātes vārdiem

Kredīti, jauni auto un parējā atribūtika ir gandrīz tāds pats kritērijs , kā frizūra, standarta šeftīte pārvaldē un tas, ko te kāds jau nosauca par harismu, kura visiem te esot

Un tātad, nepopulāra viedokļa nepaciešana ir zināmā mērā tiešs krīzes cēlonis.