Kārtot: Augošā secībā
raimondsm 25.05.2007 22:54

Raacens rakstīja:

raimondsm rakstīja: jautaajums Racenam - kaa ar

www.nitinol.com/...

atrodamiem materiaaliem tomeer taadu temp. deveeju uztaisiit

nevajag sackot stundas skolaa un lekties, tad jau sen shajas padsmit lappaas butu visi iemaacijushies taadus regulatorus taisiit. Ja interesee tieshaam konkreeta sheema, varat to atrast pagaajushaa gada krievu radio zhurnaalos, diemzheel paslaik nevaru atrast kopiju un pateikt, kuraa.

m

nitonol.com švaki ne vārds pa pielietojumu temp.devējos . tā tava problēma ir tas ka par elektrotehnikas pamatiem esi dzirdējis tik pat daudz kā par kirhofa kunga vienādojumu. Par Радио www.radio.ru/... kurā?

pareizi, pareizi, jaabuut priekshaa uzrakstiitam, izdomaat, ka paarvietojums var noziimeet kapacitaates vai induktivitaates mainju=frekvences mainju = nesanaak

palasiet sheit par regulatoriem

www.homepages.which.net/...

www.fbk.com/...

raimondsm 25.05.2007 22:22
jautaajums Racenam - kaa ar

www.nitinol.com/...

atrodamiem materiaaliem tomeer taadu temp. deveeju uztaisiit

nevajag sackot stundas skolaa un lekties, tad jau sen shajas padsmit lappaas butu visi iemaacijushies taadus regulatorus taisiit. Ja interesee tieshaam konkreeta sheema, varat to atrast pagaajushaa gada krievu radio zhurnaalos, diemzheel paslaik nevaru atrast kopiju un pateikt, kuraa.

raimondsm 25.05.2007 13:04
visu var tikai deksters... laake

ir tachu Raacens, kursh laikam arii kaut ko saprot, lai taisa vinsh, tak saveejais

un cik reizes var teikt, ka Latgaliitee taadas mantas ir!!!!

raimondsm 25.05.2007 12:24

niekalbis rakstīja: bik ne pa tēmu- ir kaut kur pieejama kkāda praktiska rokasgrāmata elektrības čaiņikiem? nu, par fāzēm, spriegumiem utt. kādi ir parastie pieslēgumi mājām, dzīvokļiem, shēmas.

nu, tipa, kabelis pienāk pie daudzdzīvokļu mājas, ielien sadales skapī, aiziet uz dzīvokļiem.

www.google.lv/...

www.google.lv/...

www.google.lv/...

raimondsm 25.05.2007 12:17
nu un ka 17 gados- taa vinjus taisa, tikai tad nebija taadu IRF tranzistoru. Vai, bet mees jau te nemaz i par taa uzbuuvi neesam runajushi nu nemaz, ko nu, kaa tad sapratiisi atbildes???
raimondsm 25.05.2007 6:57
man ir taadas nelielas aizdomas, ka Raacens, nevareedams atrast par ko piesieties, visu laiku atkal un atkal atkaarto veco plati. Jau teicu, ka tas ir principaa izdaraams, nevis, ka tas tiek plashi izmantots. Ieskaties

www.nitinol.com/...

un pats izdomaa, kaa. Tad ir vai nav elektronikas pulcinju esamiiba vairumaa skolu saistiita ar labu razhoshanu vai nafff????

raimondsm 24.05.2007 20:05

Raacens rakstīja:

raimondsm rakstīja: varu, pat ielikshu sheemu peeec kuras pat Tu vareesi uzlodeet

bet ir jau gatavas nopeerkamas, kaapeec puuleeties???

Gatavs nav, ieliec shēmu paskatīsimies .

meklēju... principā tur ir viens tranzistors ar radiatoru un viena 4 UN elementu mikrene, kura darbojas kā ģenerators, ātrumu regulē ar impulsa platumu un viss ar vienu potenciometru. Kad atradīšu - ielikšu.

raimondsm 24.05.2007 20:00
ir jādabū kādā metāllužņu punktā 3 fāzu trafa serde, jādabū vadi un jāuztin un viss štokos. Par serdes šķērsgriezumu un vijumu skaitu un parējo jākonsultējas pie tīšanas speciem. Var iztikt ar trim atsevisķiem trafiem.
raimondsm 24.05.2007 10:25

smonG rakstīja: ņifiga... līnijās līdzstrāva un pie mājas vai staba galā trafiņš, kas pārveido... tā laikam pareizi...

nee, tikai 50Hz vietaa 60Hz

raimondsm 24.05.2007 10:01
varu, pat ielikshu sheemu peeec kuras pat Tu vareesi uzlodeet

bet ir jau gatavas nopeerkamas, kaapeec puuleeties???Ko domaa par elektronikas pulcinju un augstas pievienotas veertiibas razhoshanu? Vakar Domburshovs paraadiija, ka jau skolas pamati tiek grauti.

raimondsm 24.05.2007 6:31
Un taatad, vai rakstaa mineetaas probleemas varam apspriest???

Taatad, par skolu tehnsikso apriikojumu, valsts inovaaciju politiku un razhoshanu.

Latgaliitee vareetu buut jau gatava sheema taadam regulatoram. 1. variants. Ar vienkaarshi - tranzistoru un potenciometru

2. Variants. Ar impulsu platuma regulaaciju.

raimondsm 23.05.2007 19:54
uzlabot skalrunja skaneejumu, njemot veeraa taa truukumus, izmainot signaalu taa, ka shie mehaaniskie un c. faktori skanju kropljo minimaali.
raimondsm 23.05.2007 18:49
starp citu, Latvijaa izdomaajushi jaunu elektronisku sisteemu, kaa uzlabot to skanju, kas naak laukaa pa saliidzinoshi ne paarak labu skalruni, tumbu utt. Notiek patenteeshana, gan jau varbuut buus latvieshu Nokia vai vismaz Skype liimenii

Nu un autori bija elektronikas pulcinjaa

raimondsm 22.05.2007 23:11
teksts bija par to, kas traucee LV nu razhot taas preces ar augstu pievienoto veertiibu. Starp citu, ja nav slinkums, palasiet paarskatus, eksporta bilancee viens no zemaakajiem raadiitajiem Eiropaa.

ja a-b-c-d=0, tad a=b+c+d

absoluutaa nullee ir -273,16 Celsija

raimondsm 22.05.2007 22:48
nee, 184

Tad u ir u1+u2 +u3

bet nu ja tas, ka tikai 2013.gadaa pusee skolu buus normalas eksakto klases un turipnam vaideet, ka naudas maz un LV reitingi zemi, tad neko!!!

raimondsm 21.05.2007 14:37
Jā, tas ka kādam arī domas par valsts izglītības politiku var līdzīgas, laikam nav skaidrs Un visi brāļli domā līdzīgi. Kā Deksters.

Jas kas, tad tā informācija par lielo Eeiropas atbalstu skolām tika izsludināta TV kā baigais panākums.

raimondsm 20.05.2007 18:05

sleepnis rakstīja: Sūc tas radiotehnikas tjuneris. Pameklēšu, ja neesu izmetis ārā.

Viņam tak nav frekvenču sintezatora. fiksētās stacijas tikai 4. Nemaz nerunājot par tālvadības iztrūkumu. Stabilizācija sūdīga, ja kaste pie loga, tad vēsākā laikā atverot logu gadās, ka stacija aizpeld. Koroče 10L piena būtu labs ieguvums.

nu re temperatuura izskanjo staciju, kas arii bija jaapieraada, taaatd principaa uz kontuuuras termodeveeju uztaisiit var, kaks arii bija jaapieraada

raimondsm 20.05.2007 17:56
Taatad sheit ir apskatiitas galvenaas probleemas un nekaada interaktiivaa taafele un ES liidzeklji, kas 2013. gadaa PUSEI SKOLU nodroshinaashot modernos apmaaciibu liidzekljus, interaktiivaas taafeles utt, neapliidzees. Jo, ja pienjem, ka tas 2013.gada skolnieks peec 10 gadiem saaks razhot pa lielo, tad veel ilgi jaagaida. Kas tiek un kas netiek dariits - skat manu ieprieksheejo tekstu.
raimondsm 20.05.2007 7:08
Lai labāk saprastu izaicinājumus un konkurenci, jāsaprot pasaules tendences, jāizvērtē pašu sasniegumi un arī kļūdas un jāprognozē iespējamie veicamie pasākumi. Lielajām valstīm ir pieejamas ļoti lielas ražošanas jaudas, spēcīgi saražoto preču tirgus lobiji, spēja saražot daudz, lēti un kvalitatīvi, aizsargāti patenti, labas apmācības metodes, daudz kvalificētu un, kas svarīgi, ātri pārapmācāmu darbinieku. Savukārt Latvijā ir salīdzinoši maz gan jauno studentu, gan strādnieku , algas citās Eiropas valstīs par dažādas kvalifikācijas darbiem ir lielākas, nekā pie mums (migrācija), darba ražīgums ir zemāks, tāpēc robotika un elektronika un augstas pievienotas vērtības ražošana kopumā, kas ļauj ar mazāku cilvēku skaitu paveikt vairāk, Latvijai faktiski ir vienīgais attīstības scenārijs, ja gribam konkurēt un dzīvot labāk.

Robotikas, elektronikas un programmēšanas speciālists, kas izstrādā ierīci, kas pārvieto lāzera metālgriezēju , automātisko metināšanas ierīci vai šujmašīnas adatu, iespējams, mainoties tirgus nosacījumiem, izstrādās ierīces, kas zem mikroskopa šķiros šūnas, kārtos nanostieplītes vai projektēs t.s. gudrās energotaupošās mājas elektroniku un izpildmehānismus. Tāpēc iespējams, ka universālas zināšanas un iemaņas, kā resurss spējai pielāgoties tirgus prasībām, protams, kopā ar specializāciju, būs svarīgi resursi. Paredzamie attīstības virzieni, kuriem būs saistība ar robotiku, elektroniku un programmēšanu ir :

Procesu optimizācija.

Katram darbam - aizvien mazāk laika un materiālietilpīgu pieeju. Šķirot preces var gan cilvēks, gan automāts. Metāla detaļu var izgatavot no 10 sastāvdaļām, vai no vienas precīzi izgrieztas un salocītas plāksnes. Ķīmisko biodegvielas sintēzes reakciju var pilnībā nodrošināt ar vienkāršu programmu un pāris izpildmehānismiem.

Bioloģisko procesu monitorēšana, vadīšana un automatizācija.

Medicīniskās diagnostikas iekārtas, dzīvo šūnu tehnoloģijas, dabas procesu monitorēšana, atkritumu reciklēšana.

Maza izmēra un mazu mehānismu precīza pārvietošana un kontrole. Nanotehnoloģijas diktēts pieprasījums. Medicīnas diagnostikas, ārstēšanas un bioloģijas iespējas.

Enerģijas iegūšana, taupīšana, rekuperācija(atgūšana), vairāku enerģijas veidu kopēja efektīva izmantošana.

Atjaunojamās enerģijas problēmas, automatizācija, kurināmā sagatavošana, programmatūra. Akumulatori, to uzlāde un izlādes režīmi, saspiesta gaisa sistēmas, siltuma pārvade un uzkrāšana.

Ar izglitību u augstas pievienotas vērtības ražošanu saistītie procesi.

Novērojama pārmērīga specializācija, gatavu preču izplatīšana, šo iesastīto personu pārmērīga autoritāte un pārstāvniecība masu medijos, mazak ir diskusijas par visspusīgām interesēm un iemaņām, spēju analizēt procesus un sistemas, tāpat iekārtu bloku mainītājs un servisa pakalpojumu sniedzējs ir vairak pazīstam un pārstāvēts sabiedriskajā diskusiju telpā, nekā bloku un sistēmu projektētājs.

Pieprasījuma diktēts mediju saturs ne vienmēr nodrošina kvalitatīvu sabiedrisko diskusiju, jo netiek pieprasīta informēšana par procesiem, domu apmaiņa, bet gan par to, kā kur ko nopirkt un izklaidēties. Tāpat vairāk notiek reaģēšana uz notikumiem, nevis proaktīva darbība, celoņu un seku analīze.

Tehnisko un zinātnisko argumentu validitāte ir zema. Kaut kāda argumentacija ar skaitļiem, tehniskajiem terminiem netiek pieņemta, jo tiek uzskatīts, ka vidējais patērētājs tāpat nesapratīs. Jauc kilovatus ar megavatstundām, voltus ar ampēriem, gan intervējamie, gan paši žurnālisti. Megavats 10 gados - enerģijas patēriņš saimniecībā un nafta un gāze - ogļhidrāti ir divas spilgtakās pērles.

Pirmo iemaņu apgūšanai elektronikas un programmēšanas laukā plaši izmantojami ir interneta resursi, jāatzīmē, ka ir vērojama programmistu un elektroniķu iemaņu dažādība, jo programmists nereti neprot izgatavot reālas elektronikas shēmas, bet elektroniķis - programmēt. Zināšanu un iemaņu tuvināšana ir būtiksks faktors.

Ir neatbilstība starp vienkāršu darbu izpildītāju un procesu uzraugu un inovatoru skaitu. Sabalansēta attīstība inovatīvai ražošanai ir būtiska, jo

speciālisti tikai izplata darbgaldus un nodrošina servisu, kas parasti nozīmē gatavu bloku apmaiņu. Lai gan dažas iekārtas neizceļas ar sarežģītību, Latvijā tās neražo vai ražo maz. Tāpat visai maz attīstīta tendence iepirkt tikai dažus gatavus mašīnu mezglus, bet pārējo ražot uz vietas. Vēl jāatzīmē, ka, lai aktīvi projektētu , ieviestu un realizētu inovācijas, vajadzīgs laiks, kura dīlerim nav, tādējādi prasmes un iemaņas zūd.

Mēdiju pieprasījums parasti reaģē uz notikumiem un to saturu nosaka vidējais patērētājs. Ja ir inflācija, cilvēki brauc uz Īriju, maz ir studentu eksaktajos mācību kursos, tad mēdiji reaģē. Cēloņi tiek maz vai slikti apzināti. Augstu pievienotu vērtību ražojoši uzņēmumi vai augstskolas par naudu pērk raidlaiku LTV7 kanālā darba dienā 10.00, bet vakarā tautai ir pieejami zemas kvalitātes seriāli.

Tas nekādi neveicina vidējā pilsoņa sapratni par šīm lietām.

Tāpat maz ir kvalitatīvas kaut vai izglītības eksakto problēmu analīzes. Plašākai sabiedrībai nereti neko neizsaka tehniski argumenti – kilovati, ampēri, megabaiti un tie praktiski neparādās kā vērā ņemami (valīdi) argumenti to vai citu jautājumu apspriešanas gaitā, pārsvarā runā par energoapgādes traucējumiem, dārgām signalizācijām bez tehniska pamatojuma, pie vairāk kā 90% mobilo telefona operatoru teritorijas pārklājuma. Tāpat vidējo pilsoni nemulsina fakts, ka ar vienkāršu optisko devēju var konstatēt pusmilimetra nobīdes detaļām, bet 5 metru pārvietojums kādā dabas procesā netiek uztverts kā tehniski elementāri risināma problēma.

Reāla problēma ir skolēnu interešu pulciņu vadītāju trūkums. Interneta resursi var daļēji mazināt šo problēmu. Būtiski ir veidot labus apmācību materiālus. Drošības tehnika arī ir svarīga un apgūstama reālā vidē, nevis internetā.

Programmista iemaņas un pieredze reizēm tieši elektronikas risinājumos var būt nepietiekama, tāpat elektroniķim var nebūt pietiekama priekšstata par programmēšanu. Būtiski ir šo zināšanu un iemaņu trūkumu no abām pusēm papildināt.

Dažādiem cilvēkiem ir dažāds iespēju loks.

Kvalificēts strādnieks var tikt apmācīts precīzi veikt savu darbu, laiku pa laikam papildus mācīties jaunu iemaņu apguvei, risināt salīdzinoši vienkāršas profesionālas problēmas. Pieprasījums pēc tādiem strādniekiem ir liels. Piedāvājums arī šeit ir problemātisks.

Procesu uzraugs, programmists, ražošanas vadītājs nodrošina sarežģītāku procesu realizāciju, aparatūras labošanu, pārprogrammēšanu, mācās risināt aizvien sarežģītākus uzdevumus. Arī pēc šiem speciālistiem pieprasījums ir liels.

Jaunu ideju un zināšanu radītājs, savukārt, tiek drīzāk uzskatīts par kaut kādu nepraktisku sapņotāju, kas traucē praktiķiem strādāt. Attieksme ir tāda, ka ideju ir daudz, tāpat kā izgudrotāju, vajag tik ņemt un realizēt un ka tās neko nemaksā. Šajā jomā, pie tam un neesoša kopējā Eiropas patenta fona ir reālas problēmas.

..................................

Asociāciju kopas:

Informācijas pieejamība. Aktrise pret zinātnieku.

Zinātnieks, pasaulē unikāla eksperimenta autors (Rīgas dinamo eksperiments ar zemes magnētiskā lauka modeli, pasaulē pirmais veiksmīgais modelis Latvijā) v.s. 0,05%

Aktrise 5%

*kopējā informācijas pieejamība

(interviju skaits, atkārtojumi,

piedalīšanās raidījumos,

pārraides laika pieejamība

(pēc 18.00)) skat. zīmējumu.

Lielu un mazu valstu resursi :Liela valsts :lieli cilvēku resursi, pārstāvētas visas nozares,

fundamentālie pētījumi, ietekmes iespējas

Maza valsts: maz cilvēku, iztrūkst nozares, speciālisti,

ir nozares bez fundamentāliem pētījumiem, maza ietekme

Informācijas pieprasījums mēdijos: cenas, komunālie maksājumi, skandāli,viegla izklaide, viegli

saprotamas tēmas, interese par personām,

liela pārstāvniecība.

Plānošanas kvalitāte, procesu analīze, piemēru apskats,

interese par procesiem, agrīna interešu izglītība,

patentu politika, maza pārstāvniecība.

Stulbas idejas netraucēta realizācija, par spīti it kā ieinteresētajām sabiedrības dalām: skolai, vecākiem, skolniekiem, skolotājiem, darba devējiem, darba ņēmējiem, citām interešu grupām, sabiedriskajām organizācijām, ierēdņiem, mēdijiem, mācību iestādēm, vispār - mums pašiem. Un 1995.g. ideja -fizika, ķīmija, matemātika fakultatīvi !!!!!!!!!!!!!!!!!! No problem !!!

Apstākļi cilvēka un mašīnas darbam:

Cilvēciskie faktori: darba vide, apstākļi, cilvēciskais faktors, depopulācija, algu atšķirības ES valstīs - migracija.

Programmējams darbgalds :darba telpa, apkalpojošais personāls, tehnika, ieguldījumi ilgtermiņa izglītībā jau no sākumskolas.

Automātiskie programmējamie procesi rograamējama vadība, precīza pagriešana,precīza pārvietošana,

datu apstrāde, programmatura - medicīniskais tomogrāfs;

temperatūras devējs, pārslēdzis, viena mikrokontroliera mikroshēma ar programmu - biodegvielas ražošanas iekārta; sūknis, ūdens tiilpne, generators, mikorokontroliera vadība - enerģijas uzkrāšana;

kompresors, saspiesta gaisa tilpne, ģenerators ar saspiesta gaisa piedziņu - energijas uzkrāšana;

stieples padeve, argona padeve, materiāla padeve, elektroniska regulācija - CNC griešana, locīšana, metināšana; komplektēšana, optimizēšana, kontrole - automātisks rūpniecisks process.

Tā kā darbaspēka nav daudz, tas arī nereti nav kvalificēts, tad Latvijai programmēšana un tās efekta izmantošana ir būtiska lieta. Prezentācijas, izstādes,

preču pārdošana, mārketings, gatavu citās valstīs ražotu preču pārdošana un bloku maiņa vai jaunu principu atrašana un pielietošana ražošanā? Kā tad būs?

raimondsm 18.05.2007 18:35
aizej uz tirgu un iemetiis

vai iegugleeee

raimondsm 18.05.2007 12:15
raimondsm 18.05.2007 0:36
steareo FM uztveereeja plate maksaa latus 4, veel vajag tur kaadus 9 vai 12 voltus baroshanu, kas nemaz nav sarezjiiti.

2 vadi -plus, miinusm tad veel stereo izeja. 10 minuushu darbs.

raimondsm 17.05.2007 12:46
kukuu eiropasaka

www.apollo.lv/...

raimondsm 17.05.2007 12:06
ir t'ada plate par Ls llaikam 4 nopeerkama - FM uztveereejus. Vinjam ir izeja stereo un vajag veel baroshanas bloku.
raimondsm 17.05.2007 1:35

Sandis_UR rakstīja: tjūneris ar FM, kuru var pieslēgt rādiotehnikas pastūzim, un vai vispār nāk radiotehnikas FM tjūneri?

, labprāt apmainīšu pret 10 l piena vai cita līdzvērtīga produkta.

Meilot uz sandis-ur@inbox.lv

kas ir līdzvērtīgs produkts pienam

Lasītākie raksti

Jaunie raksti