in.mashable.com/science/26041/the-world-strongest-ocean-current-is-gaining-speed-due-to-global-warming

tāda ziņa

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklaj-vel-481-covid-19-gadijumu-mirusi-9-inficetie.a434133/

Pēdējās 24 stundās veikti 6083 Covid-19 testi un reģistrēts 481 jauns inficēšanās gadījums. No inficētajiem 305 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 176 ir vakcinēti.Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 7,9%.

Saņemti ziņojumi par 9 mirušajiem: viens cilvēks 50-59 gadu vecumā, viens 60-69 gadu vecumā, pieci 70-79 gadu vecumā, divi 80-89 gadu vecumā.

No mirušajiem seši bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs – vakcinēti.

www.theguardian.com/world/2021/dec/08/omicron-covid-cases-doubling-every-two-to-three-days-in-uk-says-scientist

www.bbc.com/news/health-59615005

ja nu OMIKRONS ir līpīgāks, bet daudz vājāks

tāds pieņēmums

www.la.lv/rozentale-omikrons-iespejams-ir-covid-19-pasiznicinasanas-process

www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19

Pēdējo 24h laikā veikti 11 068 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 805 jauni inficēšanās gadījumi, no tiem 449 nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 356 vakcinēti, saņemti ziņojumi par 6 mirušajiem (viens cilvēks 40-49 gadu vecumā, viens 50-59 gadu vecumā, divi 70-79 gadu vecumā, divi 80-89 gadu vecumā) no tiem 2 nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 4 vakcinēti.

DeFacto par Latvijas un Baltkrievijas pusmiljarda apgrozījumu.

www.delfi.lv/news/national/politics/sestdien-latvija-konstateti-477-covid-19-inficesanas-gadijumi-sesi-cilveki-mirusi.d?id=53839157

Aizvadītajā diennaktī veikti 5890 Covid-19 testi, reģistrēti 477 jauni saslimšanas gadījumi, bet seši inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

No inficētajiem 269 bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 208 - vakcinēti.

Mirušie bijuši šādās vecuma grupās: divi cilvēki 60-69 gadu vecumā, viens 70-79 gadu vecumā, bet trīs 80-89 gadu vecumā. No tiem pieci bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, viens vakcinēts.

INFICĒTO SKAITS SAMAZINĀS.

Nu, bet kā tad ir - poliomielītu izraisa vīruss?

Jebkurš var uz reāla vīrusa reālu problēmu pamata piemeklēt savai ideoloģijai vajadzīgo. Tie, kas saprot, ka tas nav nekāds nieka vīruss, mēģina atgādināt datus un faktus, tie, kas pret, ar sajūsmu apsveic jebkādu datu vai faktu, ko var iztēlot par pirmo neveiksmi. Ak, tad vakcinētie arī inficējas! Aiziet, piemetīsim, ka vēl vairāk!

Un grāmatas ideja?

Sabiedrības attieksme pret zināšanām.

Zvaigznītes, saulītes un mēnestiņi atzīmju vietā.

Eksaktās izglītības degradācija.

Kilovatsundu saukšana par kilovatiem gan sabiedrībā, gan medijos.

1995.gada izglītības reforma

no 100.panta

...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.

Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.

Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot.... Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.

Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone

Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.

Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.

Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.

Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Turpat - mainampasauli.news/vai-polio-vispar-izraisa-viruss/ Tāda veida ideoloģija. Noliedz pierādītu, labi zināmu infekciju izraisītāju.

TV1 tagad.

Konservatīvi domājošu, par ģimeni un nacionālismu domājošu cilvēku alternatīvās idejas par COVID kaitē viņu prestižam.

Trojas zirgs nacionālisma un konservatīvo ideju graušanai.

Paliek mazāk!

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atklati-vel-712-covid-19-gadijumi-mirusi-19-inficetie.a432750/

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 712 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19 un saņemti ziņojumi par 19 mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Pēdējās 24 stundās veikti 11 014 Covid-19 testi un reģistrēti 712 jauni inficēšanās gadījumi. No inficētajiem 423 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 289 ir vakcinēti.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 6,5%.

Saņemti ziņojumi par 19 mirušajiem:

viens cilvēks 40–49 gadu vecumā,

viens 50–59 gadu vecumā,

viens 60–69 gadu vecumā,

septiņi cilvēki 70–79 gadu vecumā,

pieci 80–89 gadu vecumā,

četri 90–99 gadu vecumā.

Visi mirušie bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 572,6.

Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušies 255 402 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši 4232 ar Covid-19 inficētie.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Atkal tūkstotis! Nu kas tas ir! 581 nevakcinēto bāze smagajiem slimniekiem pēc 2-3 nedēļām.

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprina-vel-1031-covid-19-gadijumu-mirusi-34-inficetie.a432585

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēts 1031 jauns inficēšanās gadījums ar Covid-19 un saņemti ziņojumi par vēl 34 mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Pēdējās 24 stundās veikti 11 794 Covid-19 testi un reģistrēts 1031 jauns inficēšanās gadījums. No inficētajiem 581 ir nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet 450 ir vakcinēti.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 8,7%.

Saņemti ziņojumi par 34 mirušajiem:

viens cilvēks 40-49 gadu vecumā,

viens 50-59 gadu vecumā,

seši 60-69 gadu vecumā,

septiņi 70-79 gadu vecumā,

17 cilvēki 80-89 gadu vecumā,

divi 90-99 gadu vecumā.

28 mirušie bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet seši bija vakcinēti.

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 599,5.

Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušies 254 690 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši 4215 ar Covid-19 inficētie.

KONTEKSTS: Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Jaunums, ne? Kur tad, jūsuprāt, citur, tie zāļu savienojumi vai tas, kas no tiem izveidojas organismā, nonāk?

Tualetēs! Notekūdeņos!

euobserver.com/political/19587

www.facebook.com/europeanparliament/posts/310707630572

un noliegums www.independent.co.uk/news/world/europe/tv-claim-of-widespread-cocaine-use-in-eu-parliament-is-rejected-299445.html

www.youtube.com/watch?v=Sk3_SbZPiWs

tāds vēl arī

www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/izraela-konstatejusi-valsti-pirmo-inficesanas-gadijumu-ar-koronavirusa-jauno-variantu-14271640

tāda ziņa www.delfi.lv/news/arzemes/pto-konference-atlikta-covid-19-jauna-varianta-del.d?id=53813279

Vai tik reizēm par stereotipiem netiek nosauktas pamatzināšanas par labi zināmām infekcijām, piemēram, gripu?

Vai arī par sabiedrības attieksmes nozīmi infekciju izplatībā.

Noliegt apslimuša gripoza pilsoņa vēlmi iepirkties un iet uz darbu un tās ietekmi uz gripas izplatību epidēmijas laikā skaitās oriģināla, no stereotipiem brīva doma?

Ja pat to nesaprot, kā var saprast COVID izplatības faktorus?

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-covid-19-varianta-del-latvija-aizliedz-celosanu-uz-vairakam-afrikas-valstim.a431917

Tomēr kaut kas ir!

Vajag jauno inficēto pārbaudi un jauno variantu!

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-covid-19-varianta-del-latvija-aizliedz-celosanu-uz-vairakam-afrikas-valstim.a431917

Tomēr kaut kas ir!

Vajag jauno inficēto pārbaudi un jauno variantu!

Mums te valstī ir visādi ļauži. Nevakcinēti. Vakcinēti ar Pfizer, Moderna, Astra, Jansen. Vakcinēti nupat, pirms mēneša, pirms diviem, pirms pusgada. Pārslimojuši ar vecajiem COVIDiem un ar deltas COVIDu. Viegli, vidēji un smagi pārslimojuši. Ar tādu personisko imūnsistēmas īpatnību un ar šitādu un nekādu īpatnību. Nevakcinēti pārslimojuši. Vakcinēti ar Pfizer pārslimojuši. Ar citām vakcīnām pārslimojuši. Pusvakcinēti ar vienu devu pārslimojuši. Dabūjuši to infekciju uzreiz, nedēļu vai mēnesi vai vairāk pēc vakcīnas. Antivielas ne tikai pret to pīķa proteīnu, bet arī pret Deltas COVID vīrusa citām daļām. Kas Deltai un tam jaunajam sakrīt un kas atšķiras.

Tas viss tagad sastapsies ar jauno paveidu. Tur būs viss kas.

Būtu vēlams tomēr aprakstīt periodus, kad attiecīgās valstis periodā starp slimības uzliesmojumiem dzīvoja pilnīgā vai daļējā pofigā par ierobežojumiem, gāja uz krogiem, koncertiem, kas mūsu vietējiem "domātājiem" likās kā paraugs uz ko tiekties.

Pie tam liela daļa ierobežojumu bija OFICIĀLI ATCELTI.

Tātad, ja raksti par kādu valsti, tad, lūdzu, pilnu ainu!

Tas gan pareizi, bet te mums Latvijā izlēcēju un autsaideru flangā ir tāda zināma drūzmēšanās.

Kā tautai atšķirt, kurš autsaiders ir īstais.

Vienam jau loma bija vēsturiski sagatavota - īstajā brīdī iebrēkties, ka Pfiser jāpērk! Pietiekami daudz! Pusi vai trešdaļu! Nesanāca, labi ka vispār cik necik nopirka un mediķus savakcinēja! Tur kāds lokāli esot klusu iebrēcies, ka pavisam nemaz nepirkt Pfiseru gan būtu glupi!

Mēģinājums nodrošināties pret tādām kļūdām nākotnē neizdevās! www.raimonds1.com/445427972

Likumdošanā noteikt, ka visi likumi, lēmumi un starptautiskās vienošanās vispirms tiek vērtēti, vai tie atbilst īpaši svarīgu un būtisku lēmumu kritērijiem. Katru kancelejas piederumu iepirkumu kā īpaši svarīgu nenosaka. Tomēr par to ir Saeimas lēmums - tieši šis un vēl to pavadošie 20 lēmumi ir ne pārāk svarīgi, taču šis lēmums ir ļoti svarīgs. Politiķis ir balsojis un skaidri pateicis savu viedokli.

Vajag auto salonā ienest silta ūdens kannu.

Čipotāji var uzrakstīt, cik elektriskās enerģijas patērē loģiskās funkcijas 4 bitu ALU.

Gripa ir sen zināma infekcijas slimība un par to ir pamata informācija, kas būtu jāzin.

Tā ir sezonāla un ir diezgan nopietna slimība. Vakcīnas darbojas ne tikai pret konkrēto gripas vīrusu, bet pastāv arī krustiskā imunitāte, kad inficētie slimo vieglāk.

Tas, kas jāzin par sabiedrības lomu izplatībā ir tas, ka daļa cilvēku nekādus paziņojumus, ka nu tā gripa ir tā kā par daudz, neņem vērā, vazājas slimi un pusslimi darbā, iet uz veikaliem un aplipina citus.

jebkāda cita interpretācija ir muļķības un visādi proletāriski/patērnieciskie aizvainojumi.

Ja pat par gripas izplatības veicinošiem sabiedriskiem procesiem ir "citādas" interpretācijas, tad ko var gribēt par COVID problēmām, kādu saprašanu?!