Nedomāju vis, ka stipri maldos. Pats izteicies:

Nu labi nepieminēju tieši piespiešanas spēku.

Interesanti zināt kāpēc? Kontakta virsmas laukums taču "esot" lielāks

Ne jau riepas platums vai šaurums nodrošina saķeres laukumu, bet gan spiediens riepā. Saķeres laukums riepai nekādi nemainās nemainot spiedienu, jo auto sver tikpat cik pirms tam. Platai riepai gan ir mazāka saķere sānslīdē, jo saķeres laukums ir taisnstūris(šaurs). Savukārt spiedienu arī nav nekāda nepieciešamība regulēt aukstā ziemas rītā riepas spiediens būs zemāks nekā rudenī, kad tās uzmontēja un attiecīgi arī saķeres laukums nedaudz lielāks. Pakaļpiedziņai ziemā kāds smilšu maiss gan noder.

Palasi CSN, gudriniek, tā nav apstāšanās, bet uzreiz stāvēšana. Varbūt Krievijas likumi atšķiras nezinu. Tas pie krustojuma/sastrēgumā neskaitās stāvēšana/apstāšanās, bet gan apturēšana.

>Spidometra kļūda līdz +10% ir pat jauniem auto no salona. Zaruljom bija testējuši kaudzi jauno auto uz šo parametru - kļūdas bija no +1 līdz +10%.

Tu domā, ka spidomteru nevar uztaisīt precīzaku? Tā kļūda ir speciāli braucējiem par labu, spidometrs mānās rādot lielāku ātrumu nekā patiesībā, lai umņiki saliekot neatbilstošus riepu izmērus pēc tam nesūdzās, ka sodus norāvuši. Diezvai jaunam auto spidometrs rādīs mazāk nekā patiesībā.

Nu var jau būt, ka tikai sakritība un ne viena vien

Nav ko tur fantazēt ir rīkojums izgāzt pēc iespējas pirmajā reizē, nav svarīgi sieva iet vai pats, ja nesprēgās pretī kādu 2 ieliks.

Tāpēc, ka tas ir Assisted GPS(A-GPS), pie ieslēgšanas satelītu koordinātes(almanahu) saņem caur mobilo vai pēc torņiem un nav jāmeklē signāls, jo jau aptuveni atrašanos zin.

Tām longlife eļļām gan jau maziem burtiem pierakstīts, ka 30 štukas var braukt vieglā režīmā, bet kulšanās pa pilsētu/īsi pārbraucieni ir jau smagi ekspluatācijas apstākļi un 10-15 tkm ir max.

No dr.lv foruma:

tad nu taa.. man pirms 8 gadiem tika aarsteeta epilepsijaa agriinaa stadija (pec traumas), bet gribaas tiesiibas...

vai kaads nevar ieteikt kur es vareetu dabuut mediciinisko uzzinju bez nenormaali daudz liekaam paarbaudeem?

vai faktu par epilepsiju buutu iespeejams nokluseet?

atbildes:

1. Epilepsija nevar būt cēlonis tiesību neiegūšanai. Mans radinieks, pilnīgi droši varu teikt,

ir epilepsijas kalngals un viņš izgāja med.kom. un tiesības arī ieguva.

2. Veselības centrā 4, manuprāt, ir visvieglāk. Manā laikā tas bija apmēram 20 Ls un pus stundas jautājums.

3. Mani tik mazliet ilgaak pratinaaja un skatiijaas kaa citus, bet medincinisko dabuuju.

VC4 apskate ir formalitāte. Epileptiķi tikai tā uz turieni iet un iesaka citiem . Jā par alko/narko skatās stingrāk(tas ir jāizpilda vēlviena lapiņa). Intereses pēc pavadīju vienu jauno šoferi tur uz komisiju un biju tiešām šokēts par to kāda tauta saņem atļauju braukt ar auto, labāk to bija nezināt.

Nu jau labu laiku ELKOR stāvvieta nav vairs īsti blakus teritorija, bet caurbrauktuve, tā kā autora šaubas ir vietā.

Tātad jālej augstāka oktānskaitļa benzīns vai arī pats sensors dod viltus signālu, bet tas maz ticams.

Kā tur īsti ir zem tilta tagad ir vienvirziena caurbrauktuve?

Atkarībā vai tam ir OBD1 vai OBD2 diagnostika. Apskaties vai zem stūres ir OBD2 diagnostikas štekeris. No tā tad minimālu info mājas apstākļos var iegūt ar kodu lasītaju.

Beidzot pieleca kāpēc Ūnijas iela ir tagad grūti izbraucama, jo pa to pretī mauc visi, kas netiek pa labi no tilta. Ziemā būs joki, jo tā iela ir grūti notīrāmā dēļ stāvošām mašīnām

Stends mēra griezi(un tikai), nevis jaudu, tā vienalga tiek rēķināta, tā kā liec, kuru grafiku gribi formula tāpati.

Mjā, varēja jau to izbraukšanu zem VEF tilta no Dominas puses atstāt, bīstami, bet tagad vispār jēdzīgi nenokļūt otrā pusē.

hipi..hip:

miljons.com/...

miljons.com/...

Tak nolasi kļūdu un nebūs jāzīlē.

Tās sabiedriskās joslas ilgi nedzīvo - pats sabiedriskais iebrauc tur dziļas rises un pēc tam braukā pa citām joslām, jo nav jau pienākums braukt pa šo joslu. Tad jau labāk atbrīvot papildus joslu no stāvošajiem auto, nekā praktizēt sab. joslas ķeksīša pēc, jo Eiropa tā prasa. Eiropa neprasa haltūru, bet gan konkrētu plānu kas tiek darīts, lai uzlabotu satiksmi, nu tad mūsu bāleliņu lepni atbild, ka veidos sabiedriskā transporta joslas, nu ok ja joslas tad joslas, tik aizmirsa piebilst, kā tas izskatīsies dzīvē. Tikpat labi varēja atbildēt, ka likvidēs sastrēgumu veidojošos trolejbusus un arī tas atbilst ES plāniem

Par CSN:

Kā īsti saprast 106. punktu "... kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu"?

Tobiš izbraucot uz ceļa varu to izmantot kā ieskriešanās joslu vai drīkst tikai šķērsot to?

Diezkas nav arī pašam pārvietojoties, rausta vadītāji jau to kasti nenormāli, tad gāzē tad bremzē, apvemties var, tā brauc it kā kartupeļus vestu. Autobusi tādā ziņā komfortablāki vienīgi šamie atkal degvielu taupa un kondišku neslēdz, lai soļaru varētu nospert.

uupis drošvien nosapņoja

izlasīja diskusiju

Var, ja brauc ar zapiņu, tam pie 80km/h purns ceļas gaisā un rites berze samazinās Principā vislabāk salīdzināt var, ja ir variatora pārnesuma kārba.

Jauda ir tieši atkarīga no griezes un līknes var arī nekrustoties, savukārt krustpunktu nosaka mērvienības kādās tiek mērīts. Neko tas krustpunkts neparāda. Jo lielāki motora apgriezieni, jo lielāki zudumu tas arī viss, savukārt apgriezienus regulē ar ātrumkārbu.

Kopējā ekonomikā tas neko nedod, ja pakalpojumu kuru jādara pašam vai vari izdarīt uztici citam. Tas ir tas pats, kā kad tu par maksu izmazgā kaimiņam zeķes, a viņš tev netīros traukus, lai gan tikpat labi katrs pats to var izdarīt un nekāds pakalpojums nav vajadzīgs. Kur tur rodas pievienotā vērtība? Kaut vai par tēmu runājot, neremontspējīgs nodara lielāku zaudējumu gaidot specus, kas mainīs lampiņu nekā remontspējīgais.