CSDD šobrīd neatbalsta tehniskās apskates periodiskuma maiņu. Zemāk minēsim dažus faktus, kas liek mums palikt pie šīs pozīcijas:

Izvērtējot Latvijas autoparku, tā tehnisko stāvokli, satiksmes drošības raksturlielumus, ceļu infrastruktūru un klimatiskos apstākļus, CSDD šobrīd neatbalsta tehniskās apskates periodiskuma maiņu.

Katrs otrais transportlīdzeklis ceļu satiksmē piedalās ar būtiskiem defektiem – to pierāda fakts, ka tehnisko apskati pirmo reizi iziet 40-50% automobiļu. Turklāt katru dienu tehniskajā apskatē vidēji 13 auto tiek konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, no kuriem astoņiem transportlīdzekļiem bremžu iekārta ir nepieļaujami bojāta, tādējādi radot tiešus un nepārprotamus draudus satiksmes drošībai un cilvēku dzīvībām.

Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā. Mūsu transportlīdzekļu vidējais vecums ir 13 gadi, savukārt Eiropā vidēji 6-8 gadi.

Satiksmes drošības jomā mēs ieņemam vienu no pēdējām vietām Eiropā. Latvijā 2015.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 94 cilvēki, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. “Zem mums” ir vēl Rumānija un Bulgārija. Pēc Eiropā satiksmes drošības jomā vadošo valstu pētījumiem, neatbilstošs transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis ir bijis par iemeslu līdz 20 % ceļu satiksmes negadījumu.

Diemžēl arī mūsu ceļu infrastruktūra un tās stāvoklis ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Pēc Latvijas Valsts ceļu publiskotās informācijas Latvijas asfaltēto ceļu stāvoklis ir kritisks (28% ir sabrukuši un 25% ir sliktā stāvoklī,), un 42% grants ceļu ir sabrukuši.

Mūsu autoparka reālo tehnisko stāvokli pierāda CSDD ilggadējais pasākums “Tehniskās apskates nakts”, kurās tiek veikta auto bezmaksas diagnostika. Kontrolēs fiksēts, ka 80% transportlīdzekļu ir būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi. Tāpat trešo gadu CSDD uz ceļiem veic vieglo automobiļu tehniskā stāvokļa pārbaudes, kontrolējot vieglo automobiļu gaismas ierīču un riepu tehnisko stāvokli. Tajās konstatēto defektu apjoms tikai uz diviem, nosauktajiem parametriem sasniedz 10%.

Tagad prasības noteiktas Ceļu satiksmes likuma 28.pantā. Iepriekš prasības dublējās gan Ceļu satiksmes noteikumos, gan Ceļu satiksmes likumā. Lai autovadītājiem vienkāršāk - dublēšanās novērsta.

Uz neregulējamas pārejas gājējam noteikti ir priekšroka un automobilim ir jāpalaiž gājējs, kurš šķērso neregulējamu gājēju pāreju. Tanī pat laikā arī gājējam jābūt uzmanīgam, jo uz gājēju pārejas neviens fizikas likumus nav atcēlis un katram auto ir bremzēšanas ceļš. Līdz ar to gājējam, pirms šķērsot ielu pa neregulējamu pāreju, ir jāparliecinās par drošību un vai tuvojošais auto varēs apstāties un tikai tad doties pāri.

Nē, šos punktus neviens nav atcēlis un gājējiem uz gājēju pārejas noteikti ir priekšroka. Bet! Gājējiem noteikti jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 24.punkts. Viņi nedrīkst neskatoties un pēkšņi iziet uz gājēju pārejas, nenovērtējot vai transportlīdzeklis pagūs apstāties.

Eiropas Savienībā velosipēdu vadītāji drīkst braukt pa ietvi Latvijā un Polijā.

Par 10. punktu!

Ievērojot juridiskās tehnikas prasības par to, ka normas nedrīkst dublēties, 10. Punkts no noteikumiem ir izslēgts, bet šī norma ir Ceļu satiksmes likuma 19.panta 3.daļā. Tur tā ir bijusi jau ilgstoši.