Papildus stimuls ražot vairāk NOx un smalkās cietās daļiņas? Vareni... Ar dīzeļiem jau tieši tajās auzās tā iebraucām - tikai dēļ ļaunuma saknes CO2, pēc kā rēķinājām nodokļus...

Pēc tava uzdirsiena noprotu ka tev arī labpatīk uzskatīt ka ūdens ietekme ir īslaicīga? Vakar bija un rīt jau beigusies?

īslaicīga iedarbība var būt tikai procesam, kam ir sākums un beigas. Ūdens atmosfērā nekad nebeidzas, tur ir bezgalīgs aplis - citur iztvaiko, citur nolīst lejā. Un, paaugstinoties temperatūrai, vienkārši palielinās iztvaikojušā ūdens daudzums. Attiecīgi iztvaikojot tiek iztērēts tas siltums - kas arī ir pašregulējošā mehānisma pamatā - jo siltāks - jo vairāk tvaiko - jo vairāk tvaiko - jo vairāk siltuma tērē - paliek vēsāks - mazāk var iztvaikot - mazāk tvaiko - mazāk enerģijas(siltuma) ieslēgts tvaikos.

Raimi, tā tava triju pretestību atcerēšanās divdesmit lapas pēc konkrētā notikuma ir tāda pati manipulācija uz average Joe lasītāja jūtām, ko tu piedēvē saviem oponentiem. Atgādinu - visa tā putra radās tikai un vienīgi tāpēc, ka ir divas pretestības - aktīvā un reaktīvā. Tev sagribējās trīs, un tad nu tur vairāku lapu garumā truli pisi prātu visiem, kas nespēja uzminēt tavas iegribas.

"Kārtīgā ziemā mēnesi no vietas ir sniegs!"

2008-2009 ziema un 2009-2010 ziema. Man ir albumā bildes, kā es tīru sniegu no mājas jumta. To esmu darījis trīs ziemas savā mūžā, divas no tām - pieminētajā laikā. 2010tajā spiningošanas sezonu pat ar MK noteikumiem pārcēla uz vēlāku laiku, jo maija sākumā ne visā Latvijas teritorijā bija nokusis ledus un iznārstojušas līdakas. Tajā pašā ziemā atceros ka tēva mazdai pie -34 izspieda ūdenssūkņa blīvslēgu, un es turpat pagalmā viņu mainīju. Dienā bija -26. Labi atceros. Tajās abās ziemās nosprāga tik daudz stirnu, ka mēs kolektīvā vēl pēc tam gadus 3-4 viņas nemedījām, lai populācija atkopjas.

Ko es ar šo visu? Ka šo vajadzētu spēt atcerēties arī divdesmitgadniekiem. Aizmirst tikai tie, kam tas nav ērti, ka tādi fakti ir bijuši.

Darbā skan skonto. Vienu dienu saka, pārspēts tās dienas nac. rekords par 0,2 grādiem. Iepriekšējais rekords bijis 1949. gadā. Nu lūk, tā ar tiem faktiem, ka siltas ziemas ir TIKAI tagad.

Nedzen sviestu, iesaki SERVISU!

Princese uz zirņa. Sviestu padzinām, bet arī padomi tev tika doti pilnīgi pietiekoši un par tēmu.

Man nav jāmēģina, lai zinātu, ka pusautomāts jau pēc noklusējuma skaitās pareizākā izvēle plānajiem bleķiem. Apkārt klīst arī viedoklis ka no svarkas uz pusautomātu pārkāpt ir ļoti vienkārši, bet ja esi mācījies ar pusautomātu, tad svarka šķitīs sūds, jo nekas ļoti ilgi nesanāks.

Ar ko tad pats metini? Cik gadus aparāts lietošanā (vai pirktu otrreiz tādu, vai jau labāku, utt), cik/kādi baloni, cik kg stieples tērē?

Un vēl - ko domā par kitajozu deklarētajiem 300A no vienfāzes aparātiņa? Padjobka uz līdzenas vietas, vai diži melots nav, jo 5% režīmā varbūt tos ampērus izvelk?

Mani interesē saprast sistēmu. Ko darīt, lai pēc 3-4-5 gadiem to balonu nesanāk uzpildes vietā nodot tolmetā jo vairs "nedrīkst". Cik maksā tās sistēmas uzturēšana (lasi -īre), vai ir zemūdens akmeņi, kur iekrist (piemēram, man žūpa kaimiņš balonu nozog - cik man maksā to neesošo balonu izpirkt no firmas jo atdot nav ko, utt). Re kur raimis pirmajā komentā ielika balonu pa 85eur - ko tie 85 sevī ietver - jeb tas ir tas pats, kas autosalonā cenu lapās - "sākot no 58eur/mēn" - cipars ir, bet būtībā nepasaka neko?

Apmēram tā. Nav pašam pieredze, čomi/radi arī nav diži metinātāji. Pats pirms gadiem 20 neilgi ar acetilēnu (vai arī propānu un skābekli) esmu pastrādājis, bet no tā laika tikai prasta svarka - ir liels smags tinumu trafs 3f 210A (uz 1f 195A,bet korķus sita nejēgā) un mazs ērts invertors 130A. Man ar to pietiek. Un šodienas piedāvājumā nav dižas ticības visiem tiem "kraft boxer dele germany" brīnumiem, kur galvenais parametrs ir "spēcīgs", "kombinētais" un tamlīdzīgi. Kā arī stipri aizdomīgi liekas piedāvājumi 250-300A no vienas fāzes aparātiņa. Var jau būt ka kļūdos, es tiešām neesmu daudz interesējies.

Milimetrīgu? ja bez aizlejamās spraugas, tad mierīgi, griestu šuvē piselīgi, bet arī varu. Protams, ne jau sākot no viena gala un kamēr elektrods cauri, bet pa gabaliņam, padzesējot.

Labi, pieņemot ka AirOK ir 'lietotājam vulgaris' draudzīgāks kantoris - baloniem ar sertifikāciju kurš ņemās? Baloniem saspiestajām gāzēm taču ir termiņi, spiediena pārbaudes, sertifikāti, noteiktas procedūras, ko firmām būtu jāievēro, lai nenorautu lielus sodus. Kāpēc aga vai elme nepārdod balonus, bet īrē? Man nesen vienam citam hobijam vajadzēja saspiestā gaisa balonu, nav man rados akvalangisti vai ugunsdzēsēji, aizdevos uz oficiālu kantori. Jā, lielo garo, 40l balonu varēju dabūt, trīsdesmit ar asti par īri gadā, un zem 40 par pašu gaisu. Būtu bijis 9,8kg balons, būtu paņēmis, lielo nevēlējos staipīt. Bet tā sertifikāciju jebļa galīgi atbaidīja.

Cik esmu citos forumos lasījis par ņeržu un metināšanu - tīrs argons nederot, jo esot pārāk inerts. Neveidojas lokizlādes zonā vajadzīgās struktūras plazma. To nodrošina 98/2 vai 95/5 miksu sastāvā esošā mazā co2 daļa. Cik šajā visā taisnības, grūti teikt.

Es arī nezinu, kā, bet ģimenē esošie mazda, pasāts un fords ir pašrocīgi metināti. Jā, ar svarku. Invertoru, ja tas ko būtībā maina. 30-60A, 1,6-2,5mm elektrodi, atkarībā no pozas un bleķu situācijas. Droši vien pusautomāts būtu ērtāks, nenoliedzu, bet nav bijusi pieredze.

Elmemesserā co2 9,8kg balons depozītā iet pa 95eur+maksa par gāzi. Tu viņu tā kā iznomā, vismaz pašam galva nesāp par sertifikāciju pēc 5gadiem. Ja grib kādu no MIX, tas,skaiti, vēl viens balons. Ja vēl gribi kādreiz ņeržu, tad jau atkal trešo balonu ar tīru argonu. Visticamāk, es vienkārši nezinu ko gribu, bet man, piemetot arī nepamatotās "gribu" vēlmes (lasi - citu hobiju vajadzības), tāds entry level komplekts ap 1-1,5k sanāktu.

Es metinu ar parastu elektrodu. Pusautomāts nekad nav bijis, ne savs, ne aizlienēts. Līdz šim visu, tajā skaitā, auto bleķus, spēju sametināt.

Vasarā, kad beidzot parādījās iespēja tikt pie 3 fāzēm, tā kā iedegos ka vajadzētu pirkt pusautomātu, bet ar visiem navarotiem, lai var arī ņeržu un alumīniju metināt. Bet - citi hobiji apēda tam paredzētos līdzekļus, un tādai hobiju metināšanai arī normāls metināmais šobrīd sanāk manam maciņam par dārgu.

Diezgan maksā investēties arī gāzes balonos - tie laiki pagājuši kad vecajos krieviniekos bez jautājumiem iepūš ko prasi.

Lētais gals, visādi "kraft&germany" pilnas piparbodītes, bet ņemt tādu, un vēl metināt ar pulverstiepli - tas būtu sevi necienīt. Tāpēc iztieku ar elektrodu un samērā krietnu invertoru - kuram godīgi max 130A, atšķirībā no visiem ss.lv ķitajoziem, kam pie vienas fāzes deklarē 250-300A.

Gadā nokurinu 10-20kg elektrodu. Pašam jau šķiet, ka kautkāda nebūt praktisko iemaņu bāze ir sakrāta.

Par to divnieku skatē - ja atmiņa neviļ, tas vispār bija lonžerons vai pusrāmis, vai kā nu tur tos biezos bleķus apakšā sauc. Auto remonts un metināšana nav mans hobijs, bet nu ja dzīve ir spiedusi, šo to primitīvu esmu spējis izdarīt. Biju skaisti uzmetinājis ielāpu pāri tizlai vietai, ar vienlaidus ~20cm šuvi. Man pateica ka vienlaidus šuvi tām atbildīgajām konstrukcijām nedrīkstot, jo tas atlaidinot metālu par daudz vai tamlīdzīgi. Vajagot likt punktus. Es īsti neatceros, ko es izdarīju, nost jau nu neslīpēju. Šķiet, uzliku šuvei pāri nākamo ielāpu un nopunktoju. Tas viss bija tiešām sen, gadi 8 noteikti pagājuši.

cik liels aparāts? 125mm? Kad es savulaik pirku instrumentus, tad reti kuram 230mm modelim bija apgriezienu funkcija, arī cena kodīga. Tā kā sen nekas nav salūzis, neesmu sekojis līdzi jaunākajām tendencēm. Iespējams, šodien daudz vairāk ērtības sagādātu bezvadu instrumenti.

Pirms sākam, jānoskaidro, kāda ir pieļaujamā metodika, lai tehniskajā apskatē nesaņemtu vērtējumu "2 - neatbilstoši veikts nesošās konstrukcijas labojums" - esmu kādreiz jaunībā šādu norāvis par vienlaidus šuvi - izrādās - vajadzēja punktot. Dabūju pārtaisīt. Kāda ir aktuālā situācija šobrīd - īsti nepārzinu.

Pie metināšanas darbiem (ne tikai pie auto) esmu nonācis pie secinājuma ka vienkāršāk ,nekā mainīt ripu, ir iegādāties vēl kādu fleksi. Es vienlaicīgi lietoju 3 flekšus - griezējripu, 6-8mm slīpripu (ne smilšpapīra lapiņas, bet cieto) un drāšu birsti. Drāšu birstei jāskatās, lai ražotājs atļauj likt uz tiem 12000rpm - ir nopērkamas arī lēnākas, tās, loģiski, uz parasta flekša būs bīstamas.

sapratīs ka to dara ar tigu un labāk lai to dara profs. man vajadzēja "nasratj i prihvatitj", ko arī izdarīju. Un vispār, tas jau bija sen, un vairs nav taisnība. Ar šo no alumīnija tēmas izrakstos.

Raimi, nudien, tu laikam tiešām neesi nekur citur metinājis, kā vienreiz izstādē.

klau, bez padjobkas - msh te prātīgi runā. Es arī jūtubes TIGu klipos pat sejas maskas neesmu redzējis. Manā gadījumā atslēgas vārdi ir "dārgie elektrodi 3gab pa 8eur" - lūk - te tā elektroda apvalks arī nodrošina loka vides aizsarggāzi. Un man sāk šķist, ka tur sadegšanas produkti bija tie, kas man lika klepot(pat ar visu gāzmasku). Ja tiešām nekad neesi metinājis, atgādinu - ar trafu un elektrodu netiek izmantoti aizsarggāzes baloni - gāzi nodrošina paša elektroda apvalks.

Gan jau ka viss no materiāla sastāva atkarīgs. Tas ļumīnijs tajā zāģa korpusā gan jau ka sakausējuma sastāvā - kāds magnijs vai tamlīdzīgi štrunti klāt. Kārtīgi cinkotu bleķi esi metinājis? Lokam krāsa pat izmainās, baltas oksīdu pūkas lido kā smalki putekļi - tas jau tas bīstamais.

Gāzmaska - no padumjo laiku civilās aizsardzības laikiem, ogles filtrs zem deguna, nebija pat ziloņa snuķa līdz somiņai.

Arī esmu dažas reizes metinājis alumīniju. Ar prastu trafu, un tiem dārgajiem elektrodiem, kas iet 3gab pa 8eur. Biju salauzis galda ripzāģim reduktoru, gultnim sēžas vietai apmēram pusi nositu nost. Tad nu to čaumalu metināju atpakaļ. Ar visu gāzmasku pēc tam vēl 3 dienas klepoju kā uz miršanu... Zāģis gan vēl arī šodien lietojams.

Dienvidamerikā populārāks par dīzeli ir spirts.

Un lai jau elektro ieviešas privātā izdevīguma dēļ - tas ir - lai ir lētāks, ērtāks nekā dajebkāds iekšdedzes. Bet to es neredzu, kad šis tuvā nākotnē tāds varētu kļūt.

P.S tā svarīgākā gāze nav tikai gāze. Ikdienā ir arī citi agregātstāvokļi. Es raimja stilā pasaku priekšā, lai ir "tehniska diskusija"...

Lielajās firmās priekš tam algo "rupjo ārzemnieku" - tieši lai šis cilvēks varētu uzdirst tam priekšniekam. Šo viņi jau atkoda deviņdesmitajos un cīnās kā māk.

Nu ja neesi automehāniķis, tad apdomā, vai dotajam padomam ir arī kāds praktisks segums. Neviens normāls skrūvētājs, kurš reāli kautko arī skrūvē, nefisīsies ar kautkādu skaņu rakstīšanu. Priekš tam ir stetoskops, misiņa stienis un smadzenes. Un lielākajai daļai normālo skrūvētāju, jau klātienē to auto rūcošu redzot, jau daudzmaz ir skaidrs, kur rakt.

Ja paliek hobijistu vāvuļošana par izziņas un atklājuma prieku, tad jā, var dzīt luni, ar kādiem filtriem to ierakstīto skaņu filtrēt... Daudz vērtīgāks bija ieteikums izspiest sajūga pedāli...

Tukšgaitā pati kārba diezko neskan - drīzāk sajūga kurvim kāda lāpstiņa, sajūga diskam atspere, utt. Jājauc vaļā pie normāliem mehiem.

Izziņas un atklājuma priekus vajadzētu atstāt hobijiem. Bet auto, ar ko tomēr piedalāmies koplietošanas satiksmē, vajadzētu remontēt tomēr pie cilvēkiem, kas to lietu pieprot (ja pats tāds neesi).