Ja tās visas problēmas ir pēc remonta/akumulatora maiņas, tad tur arī jāsāk rakt. Kas nav pareizi salikts vai kāds aprauts vads utt. Tas, protams, ja pirms tam auto gāja labi, nevis jau bija lūznis ar ntajām kaitēm.
vai tad misfairus nemestu ārā biezā slānī?
cietās trubiņas no augstspiediena sūkņa līdz sprauslām? tās "degvielas trubas"?
USA Ford Taurus kompis slāpēja auto nost, ja bremžu līmenis bija par maz, bija tāds joks reiz piedzīvots.
Jā, vakar glupības tiku sarakstījis. Netaisnošos, kāpēc tā biju domājis, kļūda ir kļūda. Siksnas garumam NAV nozīmes, kā arī nav nekādas atšķirības, kāda siksna (vai ķēde) ir, ar zobiem vai bez. Neņemiet vērā manus komentārus šajā lappusē.
Saprotams, atslēgas vārds - smagajam. Bet vai būs jēga tādu sistēmu pat apdomāt likt, piemēram, 2005 gada pasātam? Stipri šaubos...
Gan jau kāds, kam ir pieejami dati par degkameru tilpumiem, varētu izrēķināt, cik biezu to starpliku vajag. Varbūt tiešām pietiek vienkārši ar mazāka diametra spriegotājrulli, lai iegūtu nepieciešamās pielaides un varētu iebāzt to starpliku un atstāt oriģinālās siksnas.
Jā, es domāju, ka mainot ķēdes vai siksnas GARUMU (jo jāiesprauž paplāksne un papildus vēl viena galvas blīve) mainās ķēdes vai siksnas zobu skaits un sadalene un kloķene vairs negriežās sākotnējā attiecībā. Ja var tur iebāzt divpadsmit papildus galvas blīves ar oriģinālajām siksnām, tad jā - uz priekšu gazifikācijai! IZcili.
Nu jūs abi te ar bradypus domājat, ka kompresiju nomest par kādiem 40% (minu uz dullo) var ar tādu nieka 0,6mm blīvīti? Protams, manas zināšanas nav nekādas izcilās, neesmu es motorists, bet ir gadījies remontēt motorus, kam visa dzensiksnas/ruļļu puse ir tik kompakta ka ir acīmredzams - divi trīs milimetri uz augšu, un ķēdei jau paliks par īsu.
Un par motoriem, kam ir alumīnija vertikālais bloks-vāks pāri visām siksnām, un ar ļoti precīziem skrūvju caurumiem, lai jau rastos problēmas motoru salikt ar citas firmas ražojuma galvas blīvi nekā oriģinālā - protams ka izlēmāt noklusēt. Tur arī pofig? Paurbsim ovālus caurumus, nomainam spriegotājrulli uz mazāku, lai iegūtu trūkstošo siksnas garumu un cēli ceļam galvu augšā?
Es varbūt esmu dumš mehānikas lietās, bet no mana skata punkta būvēt dīzeli par gāzi - totāls idiotisms. Palabojiet, ja kļūdos.
raimondsm rakstīja: Pie tam kā viena no šādas dzinēju pārveides priekšrocībām tieši tiek minēta dīzeļdzinēja mehāniskā izturība, jo tie tiek projektēti lielākām slodzēm, ko rada lielāki spēki, kas rodas dēļ lielākas kompresijas pakāpes.
Tas ir tāds skolas diskusiju klubu līmeņa paņēmiens, kad izmanto visu, ko var izmantot, lai kaut ko pierādītu.
Grēta varētu piketēt par vispārēju dīzeļdzinēju izpētes programmu, cik no tiem ir salīdzinoši efektīvi pārvēršami par LPG un CNG dzinējiem.
Rūpnieciski organizēta konversijas dzinēju galvu un virzuļu ražošana atrisinātu daudzus jautājumus.
Smirdinājās tas dīzeļdzinēja piegādes buss pa pilsētu, tagad darbojas ar LPG vai CNG.
"Viens veids, kā samazināt saspiešanas pakāpi, ir kaut kāda veida starplikas ievietošana starp cilindra galvas un cilindra bloka virsmām, lai samazinātu motora kompresijas pakāpi."
Šis nav reāli. Pilnīgi nereāli. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju - paceļot galvu virs bloka, izmainās piedziņas siksnu (vai ķēžu) garums, zūd sākotnēji projektētā attiecība - attiecīgi kloķvārpsta vairs negriežās salāgoti ar sadales vārpstu. Un es nemaz nerunāju par tiem motoriem, kuriem ir alumīnija vāks pāri siksnām, kas saskrūvējās kopā gan ar galvu, gan bloku. Atmetot pasākuma enonomiskās lietderības jautājumu, domāju ka lielākajai daļai motoru šis nebūtu tehniski izpildāms.
Var mēģināt samazināt kompresijas pakāpi ieskrūvējot sprauslas vietā tādu kā priekškameru, bet kā tas ietekmētu sadegšanas procesus, nav ne jausmas - un paliek vēl problēma, kā to motoru pabarot, un kā piešķilt.
Long story short - nelabo to, kas nav salūzis.
Nu nez vai - es sapratu ka to limp mode viņš tā mīļi apsaukā par "jauno kruīzu"...
ABS neesi kādu aprāvis? Lampa nedeg?
Nu, bet vai tad kāds apgalvo pretējo?
Saulkrastos, Carnikavā, kā arī citās stacijās šajā līnijā arī ir ļoti lielas problēmas ar brīvu vietu automašīnai, ja vēlies tālāk braukt ar vilcienu. Sevišķi ziemas periodā, kad gluži kurā katrā ceļa nomalē vairs mašīnu nevar nolikt, jo tur jau sniega valnis piestumts, un pats stacijas placis arī šaurāks palicis tieši šī paša iemesla dēļ.
tas ir cits auto? jeb jūs tur visa ģimene piereģistrējāties iekš iauto, lai katrs varētu iespamot?
Vispirms nomēri voltus startēšanas brīdī. Vai pamēģini nevis ievilkt, bet piepīpēt.
Man savulaik mācīja ka jābremzē pirms bedres, un kad jau tūlīt brauksi pāri, jāber virsū gāze, lai atslogotu priekšējo tiltu. Ja iemanās, var izšūpoties pāri visādiem brīnumiem. Ja mauc pa tiešo bedrē iekšā, kad bremzējot visa inerce piespiež purnu pie zemes, tur reāla slodze uz to nabaga riepiņu sanāk...
raimi, bļe, nu tak ābece... paskaties wiki, kas ir hektārs 
Nevajag neko anulēt un nekādas 24h atļaujas dot - vajag iecirst maksu par virsnormas kūpēšanu un viss. Savādāk izbrāķē pisloni uz ceļa un sūta šamo uz TA dienas laikā. Šis aizbrauc, dabū slimības lapu un MĒNESI var domāt, kā lai sistēmu apjāj, lai nākamreiz tomēr ir uzlīme logā, bet darīt neko nevajadzētu...
īsti neizprotu kritiku. Neapgalvoju ka "ātrie" ir visu pasaules nelaimju cēlonis, nudien neapgalvoju. Vien esmu novērojis ka vidējais vietējais pislonis apdzīšanas manevru veic tad, kad tā uzsākšana jau ir stipri nokavēta. Ne viens vien es esmu tādu tendenci novērojis. Katrs to 2+1 joslu ceļa sašaurinājums no divām uz vienu joslu būs kā pudeles kakls, kā potenciālais melnais punkts. Kāpēc? Tādēļ ka būs lēnie, būs ātrie (tādēļ jau būvējam tādu 2+1, vai ne?), un vienmēr būs kāds ātrais kam vajadzēs VĒL PASPĒT apsteigt kādu lēno, un vienmēr būs kāds lēnais, kas vairs NEGRIBĒS PALAIST kādu ātro. Kāds dzīs garām jau pa pretējo joslu, kāds spiedīsies rindā iekšā utt utjp. Nu neprotam, un neesam mācīti izmantot tādus risinājumus. Iedomājies, cik avārijas būtu svētdienas pievakarē, ja no Saulkrastiem, virzienā uz Rīgu, būtu kādas 10 vietas, kur divas joslas saiet vienā... Iedomājies, ar šodienas šoferīšu iemaņām? Manuprāt, būtu žopa... Nav naudas pilnvērtīgam divjoslu ceļam, nevajag ķēzīties ar pusmēriem JA NAV pienācīgas sabiedrības informēšanas un apmācības, KĀ TUR BRAUKT.
seller rakstīja: Diemžēl tā izskatās!
pie tam Via Baltica neveiksmīgā 1,5 joslu varianta vietā varēja būvēt skandināvu tipa 2/1/2 (faktiski trīs joslu) ceļus, kā tas ir piemēram EE, posmā pēc pagrieziena uz Hāpsalu (braucot no Tallinas uz Pērnavu). Šķiet, ka izmaksu ziņā tas ir visoptimālākais risinājums!?
IMHO pie mūsu stulbajiem šoferiem tā 2+1 versija ar maiņjoslu te vienam, te otram virzienam taisīs kārtējo līķu kaudzi. Kāpēc? Tāpēc ka ik pa gabaliņam tur veidosies pudeles kakls, kur divas joslas saiet vienā, un mums nudien ir pārāk plaši novērojama tendence dzīt tad, kad jau vairs NEVAR. Ja pie tās pusjoslas nomales tomēr tauta ir kautcik pieradusi un vairs nesitās statistiski vairāk kā jebkur citur, tad 2+1 josla būs kā jauni vārti aunam... Un pirmās pāris vasaras līķu kaudzes.
40Ax3 noteikti nebūs. Es netērēju TIK daudz. Visdrīzāk 20x3.
Kādēļ jautā?
Tas tā kā man adresēts?
Par pretestībām - zinu aktīvo un reaktīvo. Visam citam (ja vien tas nav supervadītājs pie ļooti zemas temperatūras) IR pretestība. Principā var uzskatīt, ka jebkam mūsu ikdienā, kam cauri skrien elektroni, tam VISAM IR PRETESTĪBA. Bet tā kā tu nerunā vienā, vispārpieņemtā valodā un jauc ābeces pamatelementus, loģiski ka sarunā ar tevi es saputrojos. Padomāju ka tu gribi atklāt vēl vienu pretestības veidu, nevis ka tev vajag ar pirkstu acī iebakstīt ābeces pamatelementu, ka KATRAI LIETAI IR SAVA PRETESTĪBA. To es arī toreiz rakstiju. Ja tu uzdotu precīzākus jautājumus, saņemtu precīzākas atbildes.
SAvādāk būs jācitē Bradypus:
"Ko? Tu? Gribi?"?
es vispār biju izmantojis ekskluzīvo iespēju un pieklājīgi paklusēju. vismaz dažas dienas.
Neko šaubīgu netiku apgalvojis, paši piedirsāt bez manis.
Nezinu, kā tev, bet man tieši tas plikais "oksīds" dūrās acīs. NU prasīties prasījās to vienu vārdiņu klāt.
Man arī Kalvja tektstā durās acīs tas "karbīds", sevišķi tā komentāra kontekstā - par alotropajiem veidiem. Jo man tika mācīts, vai kautkur nosapņoju, ka izskaņa -īds nozīmē savienojumu. Karb-īds ir oglekļa savienojums. Savienojums ar kautko citu. Un tā vairs nav alotropā versija.
Vai es prasu nejēdzīgus skaidrojumus?
Ja neproti ābeci vai vēlies izgudrot riteni no jauna, tad varbūt...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
normāls mehs ar stetoskopu to izdara 3 minūtēs.