Dienvidamerikā populārāks par dīzeli ir spirts.
Un lai jau elektro ieviešas privātā izdevīguma dēļ - tas ir - lai ir lētāks, ērtāks nekā dajebkāds iekšdedzes. Bet to es neredzu, kad šis tuvā nākotnē tāds varētu kļūt.
P.S tā svarīgākā gāze nav tikai gāze. Ikdienā ir arī citi agregātstāvokļi. Es raimja stilā pasaku priekšā, lai ir "tehniska diskusija"... 
Lielajās firmās priekš tam algo "rupjo ārzemnieku" - tieši lai šis cilvēks varētu uzdirst tam priekšniekam. Šo viņi jau atkoda deviņdesmitajos un cīnās kā māk.
Nu ja neesi automehāniķis, tad apdomā, vai dotajam padomam ir arī kāds praktisks segums. Neviens normāls skrūvētājs, kurš reāli kautko arī skrūvē, nefisīsies ar kautkādu skaņu rakstīšanu. Priekš tam ir stetoskops, misiņa stienis un smadzenes. Un lielākajai daļai normālo skrūvētāju, jau klātienē to auto rūcošu redzot, jau daudzmaz ir skaidrs, kur rakt.
Ja paliek hobijistu vāvuļošana par izziņas un atklājuma prieku, tad jā, var dzīt luni, ar kādiem filtriem to ierakstīto skaņu filtrēt... Daudz vērtīgāks bija ieteikums izspiest sajūga pedāli...
Tukšgaitā pati kārba diezko neskan - drīzāk sajūga kurvim kāda lāpstiņa, sajūga diskam atspere, utt. Jājauc vaļā pie normāliem mehiem.
raimondsm rakstīja: Un kur tad izziņas un atklājuma prieks?
Kas notiek uzsilstot - uzsilst un sašķidrinās eļļa un sāk labāk eļļot kādu gultni, asi, buksi.
"Kad labi uzsilst, paliek stipri klusāks, bet tāpat mazliet dzirdama tā skaņa."
1200 RPM ir 20 apgriezieni sekundē. Ja tā dīzeļa skaņa arī ir 20 reizes sekundē, tad kaut kas, kas griežas 20 reizes sekundē, ja, piemēram tur 30, 40 vai 60 reizes sekundē, tad kaut kas, ko tas motors piedzen un tur ir kaut kāda pārnesumu attiecība.
Ja nu tā būtu turbīna, tad tur jau to griešanos nodrošina ar motora atgāzēm, tur jau nekāda tāda pārnesuma nav, tā skaņa pēc uzgāzēšanas un gāzes atlaišanas mainīs to savu atkārtošanās frekvenci - tur būs zināma inerce un tas "pārnesuma" cipars nebūs stabils.
Izziņas un atklājuma priekus vajadzētu atstāt hobijiem. Bet auto, ar ko tomēr piedalāmies koplietošanas satiksmē, vajadzētu remontēt tomēr pie cilvēkiem, kas to lietu pieprot (ja pats tāds neesi).
normāls mehs ar stetoskopu to izdara 3 minūtēs.
Ja tās visas problēmas ir pēc remonta/akumulatora maiņas, tad tur arī jāsāk rakt. Kas nav pareizi salikts vai kāds aprauts vads utt. Tas, protams, ja pirms tam auto gāja labi, nevis jau bija lūznis ar ntajām kaitēm.
vai tad misfairus nemestu ārā biezā slānī?
cietās trubiņas no augstspiediena sūkņa līdz sprauslām? tās "degvielas trubas"?
USA Ford Taurus kompis slāpēja auto nost, ja bremžu līmenis bija par maz, bija tāds joks reiz piedzīvots.
Jā, vakar glupības tiku sarakstījis. Netaisnošos, kāpēc tā biju domājis, kļūda ir kļūda. Siksnas garumam NAV nozīmes, kā arī nav nekādas atšķirības, kāda siksna (vai ķēde) ir, ar zobiem vai bez. Neņemiet vērā manus komentārus šajā lappusē.
Saprotams, atslēgas vārds - smagajam. Bet vai būs jēga tādu sistēmu pat apdomāt likt, piemēram, 2005 gada pasātam? Stipri šaubos...
Gan jau kāds, kam ir pieejami dati par degkameru tilpumiem, varētu izrēķināt, cik biezu to starpliku vajag. Varbūt tiešām pietiek vienkārši ar mazāka diametra spriegotājrulli, lai iegūtu nepieciešamās pielaides un varētu iebāzt to starpliku un atstāt oriģinālās siksnas.
Jā, es domāju, ka mainot ķēdes vai siksnas GARUMU (jo jāiesprauž paplāksne un papildus vēl viena galvas blīve) mainās ķēdes vai siksnas zobu skaits un sadalene un kloķene vairs negriežās sākotnējā attiecībā. Ja var tur iebāzt divpadsmit papildus galvas blīves ar oriģinālajām siksnām, tad jā - uz priekšu gazifikācijai! IZcili.
Nu jūs abi te ar bradypus domājat, ka kompresiju nomest par kādiem 40% (minu uz dullo) var ar tādu nieka 0,6mm blīvīti? Protams, manas zināšanas nav nekādas izcilās, neesmu es motorists, bet ir gadījies remontēt motorus, kam visa dzensiksnas/ruļļu puse ir tik kompakta ka ir acīmredzams - divi trīs milimetri uz augšu, un ķēdei jau paliks par īsu.
Un par motoriem, kam ir alumīnija vertikālais bloks-vāks pāri visām siksnām, un ar ļoti precīziem skrūvju caurumiem, lai jau rastos problēmas motoru salikt ar citas firmas ražojuma galvas blīvi nekā oriģinālā - protams ka izlēmāt noklusēt. Tur arī pofig? Paurbsim ovālus caurumus, nomainam spriegotājrulli uz mazāku, lai iegūtu trūkstošo siksnas garumu un cēli ceļam galvu augšā?
Es varbūt esmu dumš mehānikas lietās, bet no mana skata punkta būvēt dīzeli par gāzi - totāls idiotisms. Palabojiet, ja kļūdos.
raimondsm rakstīja: Pie tam kā viena no šādas dzinēju pārveides priekšrocībām tieši tiek minēta dīzeļdzinēja mehāniskā izturība, jo tie tiek projektēti lielākām slodzēm, ko rada lielāki spēki, kas rodas dēļ lielākas kompresijas pakāpes.
Tas ir tāds skolas diskusiju klubu līmeņa paņēmiens, kad izmanto visu, ko var izmantot, lai kaut ko pierādītu.
Grēta varētu piketēt par vispārēju dīzeļdzinēju izpētes programmu, cik no tiem ir salīdzinoši efektīvi pārvēršami par LPG un CNG dzinējiem.
Rūpnieciski organizēta konversijas dzinēju galvu un virzuļu ražošana atrisinātu daudzus jautājumus.
Smirdinājās tas dīzeļdzinēja piegādes buss pa pilsētu, tagad darbojas ar LPG vai CNG.
"Viens veids, kā samazināt saspiešanas pakāpi, ir kaut kāda veida starplikas ievietošana starp cilindra galvas un cilindra bloka virsmām, lai samazinātu motora kompresijas pakāpi."
Šis nav reāli. Pilnīgi nereāli. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju - paceļot galvu virs bloka, izmainās piedziņas siksnu (vai ķēžu) garums, zūd sākotnēji projektētā attiecība - attiecīgi kloķvārpsta vairs negriežās salāgoti ar sadales vārpstu. Un es nemaz nerunāju par tiem motoriem, kuriem ir alumīnija vāks pāri siksnām, kas saskrūvējās kopā gan ar galvu, gan bloku. Atmetot pasākuma enonomiskās lietderības jautājumu, domāju ka lielākajai daļai motoru šis nebūtu tehniski izpildāms.
Var mēģināt samazināt kompresijas pakāpi ieskrūvējot sprauslas vietā tādu kā priekškameru, bet kā tas ietekmētu sadegšanas procesus, nav ne jausmas - un paliek vēl problēma, kā to motoru pabarot, un kā piešķilt.
Long story short - nelabo to, kas nav salūzis.
Nu nez vai - es sapratu ka to limp mode viņš tā mīļi apsaukā par "jauno kruīzu"...
ABS neesi kādu aprāvis? Lampa nedeg?
Nu, bet vai tad kāds apgalvo pretējo?
Saulkrastos, Carnikavā, kā arī citās stacijās šajā līnijā arī ir ļoti lielas problēmas ar brīvu vietu automašīnai, ja vēlies tālāk braukt ar vilcienu. Sevišķi ziemas periodā, kad gluži kurā katrā ceļa nomalē vairs mašīnu nevar nolikt, jo tur jau sniega valnis piestumts, un pats stacijas placis arī šaurāks palicis tieši šī paša iemesla dēļ.
tas ir cits auto? jeb jūs tur visa ģimene piereģistrējāties iekš iauto, lai katrs varētu iespamot?
Vispirms nomēri voltus startēšanas brīdī. Vai pamēģini nevis ievilkt, bet piepīpēt.
Man savulaik mācīja ka jābremzē pirms bedres, un kad jau tūlīt brauksi pāri, jāber virsū gāze, lai atslogotu priekšējo tiltu. Ja iemanās, var izšūpoties pāri visādiem brīnumiem. Ja mauc pa tiešo bedrē iekšā, kad bremzējot visa inerce piespiež purnu pie zemes, tur reāla slodze uz to nabaga riepiņu sanāk...
raimi, bļe, nu tak ābece... paskaties wiki, kas ir hektārs
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Arī esmu dažas reizes metinājis alumīniju. Ar prastu trafu, un tiem dārgajiem elektrodiem, kas iet 3gab pa 8eur. Biju salauzis galda ripzāģim reduktoru, gultnim sēžas vietai apmēram pusi nositu nost. Tad nu to čaumalu metināju atpakaļ. Ar visu gāzmasku pēc tam vēl 3 dienas klepoju kā uz miršanu... Zāģis gan vēl arī šodien lietojams.