Situācija, kad man priekšējais strauji nobremzē (neatkarīgi no tā, vai es tuvojos ar domu apdzīt), avārijas gadījumā arī es sevi uzskatu par vainīgu. Izņēmums varbūt varētu būt gadījums, kad apdzenamais izbrauc man priekšā pretējā joslā (kaut vai nogriežoties vārtrūmē), bet arī tad manuprāt viņam ir jāskatās.

Atbalstu daudzus viedokļus, bet Didža Kalnieša rakstītajam piekrītu jo īpaši.

Es ar' labprāt ierastos!

Visdrīzāk ka virziens pie vainas.

Gadās, ka balansētājs - āzis.

Gadās, ka riepa dēļ savirzes specifiski noēsta no vienas malas. Attiecīgi vienā pusē trokšņo vairāk kā otrā.

Par Zebras situāciju.

1) Vai ir kāds likums, kas nosaka, ka no bremzēšanas joslas nedrīkst braukt taisni, bet obligāti jāiegriežas? (Esmu redzējis, ka līnijas uz asfalta to liek darīt, bet šeit neko tādu neredzēju.)

2) Manuprāt sabiedriskais drīkst apstāties savā pieturā pat tad, ja tā atrodas "Apstāties aizliegts" zīmes darbības zonā. Vai sabiedriskais drīkst apstāties savā pieturā, ja tā ir ieskriešanās joslā? Un ja drīkst, tad tur drīkst apstāties arī citi transporta līdzekļi (lai izlaistu pasažierus, netraucējot sabiedriskajam)?

Pieņemu, ka Vernona minētie noteikumu punkti ir vajadzīgi, un ir domāti nevis standarta situācijām, kurām viņš šos punktus grib uzsvērt kā svarīgākos, bet gan tādām situācijām, lai šādiem pamācīt gribētājiem var piespriest sodu:

youtu.be/Lu4pZ3NO7qg

318. zīmi es vienmēr esmu sasaistījis ar noslodzi uz ceļa posmu, nevis ar priekšējā izdupsācijas draudiem. Tagad pēc Tava posta saprotu, ka laikam esmu kļķūdījies.

Igauņiem ir vēl trakāk - ir brīdinājuma zīme, kur parādīts, ka tuvojas dupsācija.

Nākamnedēļ nofotografēšu.

Es jau protams ļoti gribētu ticēt, ka ko tādu varētu atrast. Kaut vai feiku. Var taču noviltot tādus izrakumus. Pat valdības līmenī.

P.S. Tomēr nepamet doma, ka tur nekas nebūs, un šis piemērs ir topica tēmai visai analoģiska ziņa:

www.bedre.lv/?id=read&show=1458&Ziemelkoreja__Valsti_atrasta_vienradza_ala

Ainiņa pēc senvecas anekdotes motīviem:

"Jaunākās paaudzes SETRA" (vai dajebkas cits) avarējusi, ietriecoties asfalta rullī.

Avārijas vietā ierodas Vernons, apliek roku ap pleciem ceļa ruļļa vadītājam un saka:

- Nu, stāsti draudziņ - kā apdzini, kā ceļu nogriezi, kā strauji nobremzēji?

Pieļauju gan, ka šis nebūs tas gadījums,tomēr varbūt kādam noder.

Man ir gadījies - šķiet (putekļu dēļ), ka nevar ieskrūvēt to cilpu pa sauso, bet kaut vai uzspļaujot, viss iekustās. Ja gadās kāda eļļas pile, tad vēl labāk.

Bremžu uguņiem ir jādeg pastāvīgi un jānodziest tikai brīžos, kad automašīna paātrinās ļoti intensīvi. Tas pats attiecas uz augšup izstiepto roku.

Ja Vernons būtu pie šprices, visām automašīnām jau sen būtu neapejama automātiska sistēma, kas atslēdz bremžu darbību, ja no aizmugures tuvojas cits transporta līdzeklis. Savukārt, ja "aizmugurējais" ir Setra vai Grobiņas vaininieks, tas liktu "priekšējai" automašīnai paātrināties piespiedu kārtā.

Kāds tur krupis... Ja tie, kas raksta konvencijas, likumus un noteikumus, kā arī vadītāji, policisti, tiesneši un sabiedrība kopumā domā citādi nekā Vernons, tad viņi visi ir idioti un neko nesaprot no īsteni pareizas satiksmes organizēšanas.

"Avārija" no Krievijas, tomēr neierasta:

www.liveleak.com/view?i=d34_1438819943

Jāatzīstas, ka es esmu viens no tiem, kas pamana panelī paziņojumu par izdegušu lampiņu, iebraucu un nopērku, bet pēc tam vel nedēļu varu nobraukt ar lampiņu "kabatā", to nenomainot.

Un tad pēkšņi tu iekļūsti remonta korķos pie Salacgrīvas - kamēr jāgaida pie luksofora, nomainu i lampiņas, i bagāžnieku sakārtoju, i stiklus no iekšpuses notīru...

Latvijas apstākļos - ja kādreiz nedod die's kaut kur kļūdīšos dzīvē un iebremzēšos kādam pakaļā, tad tas būs neatkarīgi no tā, vai tie priekšēja bremžuguņi degs vai nedegs.

Diennakts gaišajā laikā manis pēc to bremžu uguņu var arī nebūt vispār.

Uz bāņa gan ir savādāk - ātrumi lielāki, bez priekšējo a/m bremžu signāliem (un dažreiz bez papildus signāliem ar avareikām) būtu sarežģīti noteikt nepieciešamo bremzēšanas intensitāti.

Jautājums par to, cik nestrādājošu bremžu uguņu pēdējā laikā ir redzēts, man lika aizdomāties. Es jau gadiem Latvijā neesmu pamanījis auto, kam nestrādātu neviens bremžu signāls.

Objektīvi domājot - tādi noteikti ir satiksmē. Tad kāpēc es tos neesmu pamanījis?

Tāpēc, ka es galvenokārt pievēršu uzmanību tam, vai priekšā esošais auto samazina ātrumu vai nesamazina, neatkarīgi no tā, ko dara viņa bremžu gaismas.

Līdz Pērnavai divi stacionārie radari ir, tie arī Weizā standartā uzradās.

Vienubrīd Weizu lietoju mazajā planšetē ar divām simkartēm, attiecīgi datiiem Igaunijā bija vietējā pieslēguma karte.

Tas gan bija vairāk dēļ citam vajadzībām internetā.

Domāju, ka arī Lietuvā vajadzētu būt kam līdzīgam. Tas Waze tērē tik maz, ka pilnībā pietiktu ar kaut kādu priekšapmaksas karti.

Latvijā Waze strauji attīstījās tajā brīdī, kad ieviesa pagājušos fotoradarus. Kaimiņos tādi sū*i nenotika, lūk arī Waze nav tik populārs.

Uz Tallinas šosejas līdz Pērnavai regulāri atzīmē mentus. Varbūt tie paši latvieši.

Bet kopumā man šķiet, ka nav nekāda vaina iAuto.lv. Ja arī gadās kāda ķibele, to var pieciest.

Vienmēr būs kāds, kuram kaut kas nepatiks.

Palaidniekam taisnība - īkšķīši nestrādā. Vismaz FireFox.

Un atbildēšana arī beigusies.

Ja man dubļu bleķis grab, tad es arī pārkāpju noteikumus. Jo to arī var nodēvēt par skaņas signālu.

Divas situācijas, kad lēnbraucēji gandrīz vai provocē uz pārkāpumu:

1. Ja Weizā ir menti vai fotoradars Baltezerā, tad noteikti atradīsies kāds, kas vēlas visu Baltezeru vilkties šūpojoties 45 - 50 km/h.

Bieži vien vēl turoties stingri pie viduslīnijas.

Esmu ievērojis baltu X5, kas regulāri apdzen šādus braucējus pa labo pusi. Pec tam tie nezkāpēc ātri vien saprot, ka jāievacās pa labi, ja vēlas tik lēni braukt.

2. Darba dienas beigas, Maskavas iela gar Rumbulu. Labā josla pilna un lēna. Kreisajā joslā kāds nepamana zīmi 70 un turpina vilkties 60 km/h. Garām tādiem tikt tikai pa vidējo sadalošo.

Man šķiet, ka pēc jauno noteikumu pieņemšanas plūsma Rīga - Pērnava ir palēninājusies no 110/120 km/h uz 100/110 km/h.

Nezinu gan vai tas ko dos kopējai satiksmes drošībai. Sanāk vairak apdzīšanas, un vadītajs, kurš nespēj novērtēt sev un savam auto piemērotu ātrumu jau tāpēc nepaliks gudrāks.

Rīga Ģertrūdes ielā pa ziemu radiatorus griežam nost, turam logus vaļā, bet par apkuri maksājam. Vienam dzīvoklim pa vidu grūti atteikties.

Un bail, ka pēkšņi var uznākt nopietnāks sals kādu ziemu, kad apkure tomēr būs vajadzīga.

Man līdzīgi kā Šīrim. Ja būšu, tad ar nokavēšanos.